Zāles plašums pārsteidz ar grandiozo vērienu un pamatīgumu, kas raksturīgs pagājušā gadsimta Staļina laika būvēm. Telpās, kas gadu desmitiem kalpojušas zinātniskām konferencēm un sapulcēm, tagad būs divas ar jaunām tehnoloģijām aprīkotas koncertzāles. Mazā – ar divsimt sēdvietām un Lielā, kas varēs uzņemt vairāk par 750 skatītāju.
Šobrīd ir apritējuši precīzi divi mēneši kopš mēs esam sākuši šeit restaurācijas vai renovācijas darbus. Faktiski esam paveikuši pusi vai mazliet vairāk. Pats galvenais, mēs esam atjaunojuši skatuvi, kas 42 gadus kopš liktenīgā ugunsgrēka 1972.gada decembrī bija slēgta,” stāsta koncertzāles „Rīga” producents Juris Millers.
„Lielākā daļa Latvijas sabiedrības pat bija aizmirsusi vai nezināja, ka šāda skatuve te ir," turpina Millers. "Šī skatuve ir unikāla ne tikai ar savu izmēru, kas ir līdzvērtīgs Latvijas Nacionālā teātra skatuvei, bet arī ar šņorbēniņiem un arī orķestra bedri. Kā mēs zinām, orķestra bedre Rīgā vēl ir tikai Nacionālajā operā un Nacionālajā teātrī. Šī būs trešā zāle ar speciāli būvētu un projektētu orķestra bedri, kas šeit vēsturiski ir bijusi no 1955.gada.”
Kā pievienotā vērtība un neatņemama ēkas dizaina sastāvdaļa tiek restaurētas un saglabātas oriģinālās lustras, kas savulaik esot maksājušas automašīnas "Volga" cenu.
Atjaunotas tiek arī oriģinālās ģipša sienas un koka apdares paneļi, kas ir zāles izcilās akustikas skaidrojums. Unikāla ir arī grīdas seguma uzbūve – linolejs, tad skaidu plāksne, zem tā daži centimetri cementa, zem kura savukārt 20 cm skaidu, kaļķa un līmes maisījums, kas vienlaicīgi bija gan skaņu, gan siltumizolācija, un tikai zem tā ir dzelzsbetona pārsegums.
Kā vēstīts, koncertzāles remonts tika sākts 14.aprīlī.
Jaunā koncertzāle skatītājiem oficiāli durvis vērs 20.septembrī, bet jau 6.septembrī "Baltās nakts" laikā koncertzālē bezmaksas koncertu sniegs „Sinfonietta Rīga”.
Jaunās koncertzāles afiša esot saplānota līdz pat 2015. gada pavasarim. Koncertzāles atjaunošanas finansējumu veido ziedojumi un privātais kapitāls.
