Mākslas muzeju apjož augsts, necaurredzams žogs. Tāpēc nav iespējams redzēt, ka tepat aiz tā izrakta 9,5 metrus dziļa būvbedre, kuras dēļ sašķobījušies mākslas muzeja pamati.
Mākslas muzejā darba dienās vienlaikus strādā aptuveni 70 darbu veicēju. Paralēli notiek, gan būvdarbi, gan rekonstrukcija, gan restaurācija. Vecajai ēkas daļai blakus - pazemē tiek veidota 600 kvadrātmetrus liela ekspozīciju zāle. Un tieši tās veidošanas laikā - ar specifisku, dārgu tehniku tehniku, bez vibrācijām iespiežot zemē rievsienu, sākušas palielināties plaisas vecajā muzeja ēkā.
Šīs darbības noteikti atstāj ietekmi uz esošo ēku. Viennozīmīgi,” atzīst RE&RE LNMM projekta vadītājs Valdis Koks.
Palielinātā plaisa pamanīta 2.augustā. Kopš tās dienas darbi apturēti, bet saplaisājusī ēkas daļa nostiprināta ar metāla sliedēm.
„Tanī brīdī, kad mēs konstatējām, ka esošās plaisas ir attīstījušās par 5 mm, mēs pasūtījām no Vācijas speciālu monitoringa sistēmu, redzat, tur ar vadu ir pievienota, jūs redzat uz piecām raksturīgākajām plaisām, kur mēs veicam novērošanu reālajā laikā. 35 un mēs saņemam uz e-pastu vai SMS, ja plaisas izmaiņas ir lielākas par 0,1 mm,” skaidro Koks. „Tā noteikti ir dīkstāve, jo tehnika tika demobilizēta, jau būs 2 mēneši riņķī kopš šī brīža, un šobrīd šis risinājums ir skaidrs, mums viņš ir izdots, mēs runājam ar darbu veicēju, 01 jo šīs iekārtas ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāma Eiropā, 04 par iespējamo darbu atsākšanas datumu objektā.”
Taču plaisas vecajā ēkā nav vienīgais darbu apturēšanas iemesls. Būvdarbu veicēji, vadoties pēc tehniskā projekta, atklājuši tajā būtiskas nepilnības.
„19 m dziļumā, urbjot šos pamatplātnes enkurus tika uzurbts uz spiedūdeņiem no dolomīta un šī ūdens pieplūde bija pat 25 m3 stundā – kā rezultātā tehniskā projekta autors bija spiests koriģēt savu tehniskā projekta risinājumu un enkuru garums šobrīd ir samazināts uz 6 metriem, lai mēs neaizietu līdz šim spiedūdenim,” turpina Koks.
Šo sarežgījumu dēļ nācies pārstrādāt projektu, palielināt plātņu biezumu balastam - lai jaunbūve no gruntsūdens spiediena neuzpeldētu. Projekts ir sarežģīts – uzsver pašvaldības īpašuma departamenta direktors. Pašlaik norit sarunas par to, kad varētu atsākt plānotos darbus.
Aptuveni pēc mēneša būs zināms vai konstatētie sarežģījumi būs vai nebūs sadārdzinājuši mākslas muzeja rekonstrukcijas izmaksas.
„Šobrīd nav runa par to, ka mēs plānojam taisīt grozījumus līgumā ar celtniekiem, un par summas palielinājumu. Šobrīd nav runa par to,” teic RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. „Šobrīd mēs skaitām un mums sanāk zināma ekonomija par kravas liftu, mums sanāk par citiem darbiem zināma ekonomija.”
Oļegs Burovs, vērtējot sarežģījumus, pieļauj, ka tie radušies projekta autoru nelielās pieredzes dēļ. Iespējams, var aizkavēties arī muzeja rekonstrukcijas gala termiņš, kas pašlaik paredzēts piecpadsmitā gada aprīlī.
Protams, ir korekcija arī grafikā. Ja mēs plānojām pabeigt betonēšanas darbus visus šeit janvārī, tad redzēs, kāda būs ziema, bet droši vien mēs pabeigsim maijā. 51 šobrīd arī grūti pateikt, kāda būs ietekme uz kopējo nodošanas termiņu,” norāda Burovs.
Atgādināsim, ka nacionālā mākslas muzeja metu konkursā savulaik uzvarēja lietuviešu arhitektu birojs. No sākotnēji plānotajiem 12 miljoniem, tā rekonstrukcijas izmaksas pieauga dubultīgi - līdz 24 miljoniem latu. No tiem pašlaik iztērēti 2 miljoni.
