Rīgas domē trešdien lems par sen jau grausta stāvoklī esošā Peitavas ielas nama piespiedu sakārtošanu. Bet kultūras pieminekļu sargi atzīst, ka pret privātīpašnieku nevērību tiem ir maz ieroču.
Nams Rīgā, Peitavas ielā 7, – vai, pareizāk sakot, tas, kas no tā ir palicis pāri, – ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir 18.gadsimta noliktava, kas pieminekļu sarakstā ierakstīta ar numuru 6591.
Taču tas ir arī A klases grausts, kura pagalmā aug zāle un atlikušās sienu daļas savilktas ar dzelzs sliedēm. Šonedēļ viena no sienām bīstami atdalījās un izveidoja lielu plaisu. Tagad pagalma pusē pie viena no nama stūriem redzama nobrukušu ķieģeļu kaudze, kas apvilkta ar sarkanbaltu lentu. Kā tas var būt, ka valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nonāk līdz šādam stāvoklim?
Iestāde, kurā to varētu noskaidrot, ir Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Tā arī atrodas senā ēkā Vecrīgā, pie kuras ik dienu spēlē muzikanti.
“Saimnieki, īpašnieki ir tie, kuri ir atbildīgi par savām būvēm,” skaidro Dace Cebule, pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas valsts inspektore, kura pēc nogruvuma apsekojusi Peitavas ielas graustu. “Valsts jau nav tā, kura var otra īpašumā iet un rīkoties. Mēs varam informēt īpašniekus, mudināt, viņi var nākt uz konsultācijām un risināt jautājumus…”
Taču valsts šādus kultūras pieminekļus nevar ne piespiedu kārtā atsavināt, ne ieguldīt privātīpašumā nodokļu maksātāju naudu.
Tādēļ kultūras pieminekļu sargu rokas šādās situācijās faktiski ir sasietas, atzīst pārvaldes Rīgas nodaļas vadītājs Jānis Asaris.
“Savā laikā no inspekcijas [Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, tagad Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes – red.] puses esam vērsušies gan pie īpašnieka, gan jau pirms četriem, pieciem gadiem šis objekts pēc mūsu iniciatīvas tika aplikts ar paaugstinātu [īpašuma] nodokli. Jo acīmredzot tikai finansiālās ietekmēšanas mehānisms ir viens no tiem, kas šādās situācijās varētu likt īpašniekiem sarosīties,” uzskata Asaris.
Nama īpašnieks ir SIA “Peitavas 7”, kas no 2015.gada pieder kādam Beļģijas pilsonim Karimam Basilam (Karim Bassil), liecina “Lursoft” dati. Rīgas domes Īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) norāda, ka uzņēmums pēdējos gados nav darījis neko, lai īpašumu sakārtotu, vien maksājis paaugstināto nodokļa likmi 2600 eiro gadā. Dome šodien lems par īpašuma piespiedu sakārtošanu. Cik tas izmaksās, vēl nav zināms.
“Domes sēdē piedāvāsim pieņemt administratīvo aktu, kas paredz, ka nekavējoties, līdz 25.septembrim, īpašniekam ir teritorija jāiežogo un līdz 28.septembrim jāsāk bīstamo konstrukciju demontāža un konservācijas darbi. Ja tas netiek darīts, tad 1.oktobrī to piespiedu kārtā sāk darīt Īpašuma departaments,” rīcības plānu ieskicē Burovs.
“Tā ir neizbēgama situācija, kas radusies plānošanas kļūdu rezultātā,” tā saka pieredzējušais arhitekts un kultūras mantojuma eksperts Pēteris Blūms.
Blūms vērš uzmanību, ka greizi plānotā dzelzceļa un 13.janvāra ielas dēļ pamiruši ir teju visi Vecrīgas dienvidi. Viņš pieļauj, ka atsevišķos gadījumos, iespējams, vajadzētu paredzēt izņēmuma tiesības namus atsavināt.
“Tas stūris starp Peitavas un Kalēju ielu – tur jau tikpat kā nekas nav palicis pāri! Tur ir tādi īpašnieki, kuri māju pa mājai noved līdz katastrofas stāvoklim un pēc tam paziņo, ka tur vairs neko nevar darīt,” uzsver Blūms.
Blūma birojs savulaik izstrādājis skices Peitavas ielas 7.nama atjaunošanai, par ko toreizējais īpašnieks tā arī neesot samaksājis. Tagad Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē saņemta vēstule no uzņēmuma “OPEN arhitektūra un dizains”, kas strādā pašreizējā īpašnieka uzdevumā, atklāj Jānis Asaris.
“Arhitektu birojs ir izstrādājis ieceri par šīs noliktavas ēkas drupu pārbūvi par viesu māju. Tā kā šajā situācijā nevar teikt, ka pašreizējie īpašnieki galīgi neko nav darījuši. Viņiem vismaz ir iecere, ko inspekcija, šobrīd Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, ir atbalstījusi. Protams, ar atsevišķiem nosacījumiem, kas saistīti ar turpmāka būvprojekta izstrādāšanu,” stāsta Asaris.
Par šādu ieceri informēta arī Rīgas būvvalde, taču interesanti, ka par neseno sienas nogruvumu tās paspārnē esošās un nesen atjaunotās Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis uzzina tikai no Latvijas Radio. Viņš norāda – tas ir valsts nozīmes piemineklis, tātad valsts pārziņā, un nodaļa var tikai lemt par būvniecības iecerēm šādos objektos, bet ne tos ikdienā uzraudzīt.
“Pamatā funkcija ir kultūras mantojuma aizsardzība – tas ir tādā plašā jēdzienā. (..) Bet funkcijas mums ir sarežģītas. Redziet, šie pieminekļi – tie tomēr atrodas Rīgas pilsētā, un par kultūras pieminekļiem it kā atbild Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Bet, tā kā šīs ēkas atrodas pilsētā un tās skar pilsētas intereses – gan fasāde, gan funkcijas, gan pārveidojumi, tad arī mūsu funkcija iet kopā. Mums dažbrīd kaut kas dublējas šajā ziņā,” savu redzējumu uz situāciju ieskicē Brūzis.
Brūzis cer, ka
to varētu mainīt šogad pieņemtie grozījumi likumā ''Par kultūras pieminekļu aizsardzību'', kas paredz līdz 2020.gadam Latvijā izveidot trīspakāpju kultūras pieminekļu sarakstu.
Vietējiem un valsts nozīmes pievienosies arī reģionālās nozīmes pieminekļi. Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē skaidro, ka sarakstu pilnībā pārskatīs un vietējie pāries pašvaldību pārziņā. Lai tiktu galā ar jaunajiem pienākumiem, Rīgas būvvaldē tam vajadzētu vismaz trīs jaunas štata vietas, lēš Viesturs Brūzis.
“Mēs ar to mierīgi tiktu galā. Un izpaliktu tāda sajūta par neuzticēšanos. Mēs atbildētu par to, par ko īstenībā atbildam,” viņš uzskata.
Arī Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē cer, ka jaunais pieminekļu dalījums atslogos valsts inspektorus un ļaus agrīnāk pamanīt problēmas valstij nozīmīgākajos kultūras pieminekļos, varbūt spējot aizkavēt to nonākšanu līdz tādai postažai kā Peitavas ielas noliktavas gadījumā.
