«Pasaules lielākā koncertzāle» - Eiroradio tīkls svin 50.jubileju

Tā ir pasaules lielākā koncertzāle – tā par Eiroradio projektu saka Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kuras radītais radio sadarbības tīkls koncertierakstu apmaiņai pēc divām dienām svinēs pusgadsimta jubileju. Tajā virtuāli varēs būt klāt arī Latvijas Radio klausītāji, kuri jau 24 gadus var baudīt ierakstus no dažādām pasaules koncertzālēm, kurus Latvijas Radio pats saviem spēkiem nevarētu veikt. 

Eiroradio tīkls svin 50.jubileju
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

1967.gada 27.novembrī pusastoņos vakarā komponists Bendžamins Britens kāpa uz tikko uzceltās Karalienes Elizabetes zāles skatuves Londonā, lai diriģētu atklāšanas koncertu pirmajā Eiropas Raidorganizāciju apvienības starptautisko koncertu sezonā. To translēja klausītājiem 14 valstīs, to skaitā Polijā, Dānijā, Somijā, Itālijā, Šveicē un Turcijā.

Tas bija vairākus gadus plānots notikums, kurā raidorganizācijas no visas Eiropas apvienoja resursus koncertu pārraidēm, ko neviena organizācija pati nevarētu atļauties. To tad arī uzskata par Eiroradio dzimšanas brīdi, kam šo pirmdien apritēs apaļi 50.

Eiroradio tīklā Latviju pārstāv LR 3 “Klasika” un kanāla direktore Gunda Vaivode.

“Ir ļoti skaisti, ka šādi notikumi pasaulē ir. Kā mēs rakstījām [Eiroradio 50.jubilejai veltītā intervijā] “BBC Music Magazine”, un viņiem šis mūsu moto ir iepaticies, ka mēs bez smokingiem un vakarkleitām esam pasaules koncertzālēs,” saka Vaivode.

Pašlaik Eiroradio tīkls apvieno radiostacijas 56 pasaules valstīs ar apmēram piecsimt miljoniem klausītāju. Ik gadu radiostacijām tiek piedāvāti vairāk nekā 3000 tiešraižu un “dzīvo” ierakstu. “Tā ir lielākā koncertzāle pasaulē,” izteicies Eiropas Raidorganizāciju apvienības radio mūzikas grupas vadītājs Mika Maunula.

“Vienam koncertam vidējā auditorija, kā viņi paši lēš, ir 1,7 miljoni,” stāsta Vaivode.

Latvija par Eiroradio dalībvalsti kļuva pirms 24 gadiem. Šodien pat grūti iedomāties, cik lēna un sarežģīta tolaik bija ierakstu apmaiņa starp valstīm, atceras “Klasikas” direktore.

“Eiroradio vadība brauca šurp pierunāt, ka mums ir jāiesaistās. Viņi arī daudzējādā ziņā palīdzēja iesaistīties, jo toreiz jau vēl nebija tik aktīvu pārvietošanos ar lidmašīnu, viss notika ar autobusu, ar magnetoafona lentu fizisku sūtīšanu pa pastu. Visi koncerti, ko mēs saņēmām, nāca pie mums pa pastu. Tas jau nav kā tagad, kad uzliec uz servera vai pieslēdzies tiešraidē, un tajā pašā vakarā esi ''Metropolitan'' operā un klausies Aleksandru Antoņenko vai Elīnu Garanču,” turpina Vaivode.

Radio “Klasika” ir aktīvs Eiroradio biedrs un ik gadu no piedāvātajiem koncertu tūkstošiem atlasa 400 līdz 700 ierakstu, ko gandrīz ik dienu var dzirdēt pārraidēs “Pasaules koncertzālēs”, “Meistaru koncertos” un citās. Un “Klasikas” uzdevums ir piedāvāt arī latviešu mūziķu koncertus kolēģiem citās valstīs.

“Īpaši bagāts mums bija 2014.gads, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tad šiem lielajiem zvaigžņu koncertiem bija piekrišana – mēs varējām piedāvāt gan Marisa Jansona koncertu, gan citus lielos solistus, un tos tiešām noklausījās cilvēki vairāk nekā 20 valstīs. Tāpat, piemēram, arī ansamblis “Art-i-Shock”, kas kļuva par mūsu pirmo rezidences ansambli – faktiski tā ideja nāca pēc tam, kad “Art-i-Shock” šeit, radio studijā, Eiroradio Ziemassvētku dienā sniedza ļoti labu koncertu un mēs saņēmām fantastiskas atsauksmes no saviem Eiroradio kolēģiem. Tas mums lika citām acīm vēlreiz paraudzīties pašiem uz saviem māksliniekiem,” stāsta Vaivode.

Līdzdalība Eiroradio gan nenozīmē tikai apmaiņu ar koncertu ierakstiem un tiešraidēm, bet arī iesaisti dažādos mūziķu konkursos. To vidū ir amatierkoru konkurss “Let the Peoples Sing”, jauno mūziķu radio konkurss “Concertino Praga” un “Rostrum” komponistu sacensība.

Eiroradio 50.gadadienas koncerts izskanēs pirmdienas, 27.novembra, vakarā no Londonas, un to pārraidīs raidstacijas no 36 valstīm. To varēs dzirdēt arī Latvijas Radio 3 - “Klasika”, kur tiešraidi no koncertzāles vadīs Gunda Vaivode.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt