Dienas ziņas

Aprit gads, kopš “Taliban” pārņēma Afganistānu

Dienas ziņas

Aizputē izzina Romas katoļu baznīcas mantojumu

Neskaidrība par profesora Aleksandra Bieziņa muzeja nākotni

Pārmaiņu priekšā profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs Madonas novadā

Profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs "Dilmaņi" atrodas Madonas novada Sarkaņos un ir vienīgais valsts muzejs Latvijas laukos, kas ir veltīts ārstam. Pilnībā rekonstruētas, Latvijas bērnu ķirurģijas izveidotāja dzimtās mājas kā memoriālais muzejs durvis vēra pagājušā gadsimta beigās. Taču ēkas tehniskais stāvoklis šobrīd raisījis jautājumu, vai muzejam šeit būt arī turpmāk.

Muzeja vadītāja Ingrīda Pureniņa pastāstīja: "Acīmredzot ejam uz rekonstrukciju, jo ēka ir nolietojusies, tomēr trīsdesmit pieci gadi ir pagājuši kopš būvēšanas. Materiāli neba tie labākie bija; ko jau varēja [dabūt], no tā arī būvēja. Nu un viņa nav kapitāli remontēta."

Lielākās problēmas rada novecojušie inženiertehniskie tīkli un vecie logi, kas netur siltumu, arī sienās parādījušās plaisas.

"Jumts ir jāuzliek jauns, apkures sistēma būtu jānomaina, caurie logi jāieliek. Vienu daļu jau esam paspējuši ielikt. Iestrāde ir, te ir tikai jāstrādā, ja ir līdzekļi," skaidroja muzeja vadītāja.

"Dilmaņi" ir Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle, līdz ar to "Valsts nekustamo īpašumu" pārvaldībā un Veselības ministrijas pakļautībā. Kā telefonsarunā uzsver muzeja direktors Kaspars Vanags, Veselības ministrijai līdz ar Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi muzejs nav prioritāte, lai tajā ieguldītu. Arī muzeja ekspozīcija esot novecojusi, mūsdienu apmeklētājam neinteresanta. Par sabiedrībā izskanējušo varbūtību par muzeja slēgšanu viņš runā atturīgi:

"Bieziņa muzejs noteikti nebūs tāds, kāds tas ir šobrīd, bet – kādam tam būt, pie tā šobrīd tiešām tiek strādāts un spriests.

No rudens mēs noteikti apmeklētājus nepieņemsim, ziemas sezonā domāsim, kā muzejam ir jāstrādā tālāk. Muzejs, iespējams, nebūs vairs Madonas novadā, bet ir pāragri par to spriest."

Tikmēr Ingrīda Pureniņa, kura muzeju vada jau trīsdesmit trīs gadus, ar lepnumu stāsta par izcilo bērnu ķirurgu, publicistu, mācību grāmatu autoru, vienu no ārstnieciskās fizkultūras pamatlicējiem Latvijā, bērnu ķirurģijas un ortopēdijas skolas izveidotāju, augstākā ķirurģijas apbalvojuma ''Zelta skalpeļa'' ieguvēju.

"Uz viņa kapa pieminekļa ir rakstīts – mūsu Latvijas bērnu ķirurģijas tēvs. Tātad viņa rokai pieder ne tikai skalpelis, bet arī pildspalva, jo pirmā mācību grāmata bērnu ķirurģijā ir nākusi no Aleksandra Bieziņa. Daudzi ir teikuši – tāda otra cilvēka tik ātri nebūs Latvijas medicīnā," uzsver Pureniņa.

Taču komentāros par muzeja varbūtējo slēgšanu Pureniņa ir atturīga – no vadības puses nav konkrēta rīkojuma, līdz ar to nav arī skaidrības, vien nojauta. Šobrīd viņa arī apsverot domu par došanos pensijā. Kā telefonsarunā vēl uzsver Kaspars Vanags, pārmaiņu priekšā līdz ar "Dilmaņiem" ir arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs un Farmācijas muzejs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt