Mūzikas nama «Daile» vadītāja: PVN paaugstināšana biļetēm samazinās izrāžu skaitu par 50%

Mūzikas namam “Daile” gadījumā, ja pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pasākumu biļetēm tiks paaugstināts līdz 21%, būs jāatsakās apmēram no 50% pasākumu, to skaitā bērniem domātām izrādēm un muzikālajiem iestudējumiem, kuros iesaistīts liels mākslinieku skaits, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norāda mūzikas nama "Daile" vadītāja Anda Zadovska.

“Mūsu gadījumā, ja parādās 21% PVN, aptuveni rēķinot, 50% no mūsu repertuārā šobrīd esošajām izrādēm – tas vairāk attiecas uz bērnu izrādēm un koncertuzvedumiem, kuros iesaistīts liels mākslinieku skaits – būs jāatceļ,” intervijā Latvijas Radio saka mūzikas nama vadītāja Anda Zadovska.

Kā piemēru Zadovska min Imanta Kalniņa un Imanta Ziedoņa oratorijas “Dzejnieks un nāra” koncertuzvedumu, kurā piedalās profesionāli mākslinieki.

Zadovska norāda, ka mūzikas nams “Daile” grib būt konkurētspējīgs ar citām kultūras iestādēm. Taču kultūras iestādes funkcijas “Dailei” nav valsts deleģētas, tāpēc mūzikas namam būs piemērojams 21% PVN.

Mūzikas nama vadītāja paredz, ka, atceļot izrādes, par tām nodokļi netiks maksāti. Tas nozīmē, ka “Excel” tabulā sarēķinātie valsts ienākumi no nodokļa pacelšanas netiks pildīti.

“Domāju, ka, pieņemot šo likumu, “Excel” tabulā ir sarēķināts esošais apgrozījums, bet tur nav sarēķināts tas, ka puse no šī apgrozījuma nebūs. Tas vismaz manā [mūzikas nama “Daile”] gadījumā,” uzsver Zadovska.

Arī Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš uzsver, ka likuma grozījumi nav pārdomāti. LNOB vadītājs norāda, ka šādas izmaiņas var radīt haosu pasākumu rīkotāju grāmatvedībā, jo šobrīd tiek pārdotas biļetes jau uz nākamā gada marta izrādēm, tāpēc paaugstināt nodokli no 2016.gada 1.janvāra nav saprātīgi.

Zigmara Liepiņa viedoklis par PVN paaugstināšanu un Finanšu ministrijas pārstāves skaidrojums
00:00 / 07:20
Lejuplādēt

“Es domāju, ka tas ir tā, kā pie mums bieži vien notiek – mēs cērtam un neskatāmies, kas tur principā krīt, kad tikai mežs,” smej Zigmars Liepiņš.

Savukārt "MicRec" vadītājas Elitas Mīlgrāves lielākie pārmetumi likuma grozījumu izstrādātājiem ir nekonsultēšanās ar nozares pārstāvjiem. Kamēr Finanšu ministrijas pārstāve raidījumā "Pēcpusdiena" norāda, ka, izstrādājot grozījumus likumā, notikušas tikšanās ar nozares pārstāvjiem, toskait Elitu Mīlgravi, "MicRec" vadītāja apgalvo, ka šī tikšanās notikusi jau pēc grozījumu iesniegšanas valdībā.

Elita Mīlgrāve par PVN paaugstināšanu pasākumiem
00:00 / 04:38
Lejuplādēt

Jau vēstīts, ka iebildumus pret izmaiņām PVN likmēs iepriekš paudusi biedrība "Latvijas Pasākumu producentu asociācija" (LaPPA) un kocertaģentūras.

Finanšu ministrijas nodokļu speciāliste Solvita Āmare-Pilka iepriekš uzsvēra, ka atbrīvojuma atcelšana ir saskaņota ar Kultūras ministriju un atbilst Eiropas Savienības direktīvas prasībām: "Direktīva ir konkrēti pateikusi, ka dalībvalsts var atbrīvot kultūras pakalpojumus no pievienotās vērtības nodokļa, bet dalībvalstij ir jānosaka, kuri tad kultūras institūciju sniegtie pakalpojumi ir atbrīvojami. Līdz ar to - sadarbībā ar Kultūras ministriju šāds regulējums arī ir tapis. Pēc Kultūras ministrijas sniegtā ieskata ir publiskās un privātās personas sadalītas, kuru sniegtajiem pakalpojumiem šis atbrīvojums būs piemērojams un kuriem būs standartlikme."

Kultūras ministrijas pārstāve Dace Vilsone par izmaiņām PVN likmēs
00:00 / 02:38
Lejuplādēt

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm atbrīvojuma atcelšana varētu skart aptuveni 300 privātos kultūras pasākumu rīkotājus. Pēc FM aplēsēm, nākamajos trijos gados budžeta ieņēmumi no šīm izmaiņām veidos 3,1 miljonu eiro ik gadu. Šis ir viens no priekšlikumiem ieņēmumu palielināšanai valsts nākamā gada budžetā.

PVN likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka Kultūras ministrijas ieskatā PVN atbrīvojums ir piemērojams tādiem kultūras pakalpojumiem (teātra un cirka izrādes, koncerti), kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tai deleģētu pārvaldes uzdevumu kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas, kas veic sabiedriskā labuma darbību kultūras jomā. Līdz ar to tiks nošķirtas kultūras institūcijas, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, no kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko sabiedriskā labuma darbības ietvaros un tādu kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai, kas sniegti saskaņā ar valsts vai pašvaldības deleģētu kultūras funkciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt