Diena sākusies

"LNSO vasarnīcas" otrā diena. VIDEOTIEŠRAIDE no Latgales studijas Rēzeknē

Diena sākusies

Slavenais "Carion" un LNSO apvienosies pasaules pirmatskaņojumā Rēzeknē

Mūzika kā atbildīgs patēriņš. Studijā Māris Gailis un Maija Kāle

Mūzika kā atbildīgs patēriņš. Rīgā notiek Baltijas jūras festivāls

Ik gadu Zviedrijā notiekošais Starptautiskais Baltijas jūras festivāls šogad ar jauniem apgriezieniem iesaista Baltijas valstis. 25.augustā Baltijas jūras festivāls ienāk Latvijas Nacionālajā bibliotēkā – būs pikniks, sarunas un mūzika.

Plkst. 16.00 sāksies Ziemeļvalstu pikniks jeb Lāša Egena (Lars Eggen) priekšlasījums "Vai operu var iestudēt Norvēģijas kalnos bez elektrības, ūdens un skaņas pastiprinātājiem? Jā, tas ir iespējams!", Tīnas Eskilsones (Tina Eskilsson) izstādes "Ūdens atspulgi" atklāšana, būs vīns un uzkodas. Plkst. 17.00 sāksies sarunas par ilgtspēju un Baltijas jūru ar Dagniju Lejiņu un Māri Gaili. Moderators būs Frēdriks Vādstrems (Fredrik Wadström) no Zviedrijas Radio. Savukārt plkst. 18.15 LNB Ziedoņa zālē varēs baudīt Riharda Vāgnera operas "Reinas zelts" tiešraidi no Bervalda koncertzāles Zviedrijā. Ieeja šajos pasākumos būs bez maksas, bet iepriekš jāreģistrējas šeit.

Ik gadu Latvijas Radio 3 "Klasika" piedāvājusi tiešraides no Stokholmas Baltijas jūras festivāla, un

arī šogad festivāla koncerti 26. augustā no Viļņas un 28. augustā no Tallinas būs dzirdami "Klasikas" tiešraidē.

Festivālā viesojies gan Latvijas Radio koris, gan "Sinfonietta Rīga", arī igauņu un lietuviešu mūziķi. Bet šogad būtiski notikumi risināsies Rīgā, jo pirmo reizi Baltijas jūras festivāls tik pamatīgi iesaista Baltijas valstis.

"Arī Baltijas jūras festivāls sapratis, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies, tāpēc nolēmis aizvien vairāk un nozīmīgāk iesaistīt valstis, kas ir ap Baltijas jūru," atzīmē Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece un projektu vadītāja Maija Kāle.

"Šogad lielāka iesaiste ir ne tikai no Baltijas valstu puses. Iesaistītas ir arī Ziemeļvalstis - Norvēģija un Somija, un visas šīs valstis aktīvi piedalās ar pasākumiem, kas notiek uz vietas. Arī mums ir lieliska sadarbība ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur notiks koncerta translācija, bet, lai tas nebūtu tikai elektroniski un būtu arī dzīvā iesaistīšanās pieredze, sāksim ar izstādes atklāšanu - tā radīta tieši šim pasākumam. Tālāk turpināsim ar Norvēģijas brīvdabas operas rīkotāju uzrunu, sekos Ziemeļvalstu pikniks, un pasākuma kulminācija būs saruna par Baltijas jūru - sarunā piedalīsies Māris Gailis, Dagnija Lejiņa un Fredriks Vadstrēms.

Tieši sarunas par ilgtspēju, par Baltijas jūru, ir vienojošais tilts starp dažādajām valstīm, jo katrā no tām notiks šāda saruna. Gan Igaunijā, gan Lietuvā, gan Somijā, Ālandu salās, Norvēģijā."

Viens no jautājumiem, ko festivāls mēģina risināt – vai kultūra un mūzika var palīdzēt veidot izpratni par vienu no mūsdienu aktuālākajām tēmām: vai varam izglābt Baltijas jūru ar mūzikas emocionālo spēku. Vai tas ir gana jaudīgs veids, kā runāt par vides problēmām?

"Jebkas, kas palīdz, noder," ir pārliecināts uzņēmējs, pasaules apceļotājs un Vāgnera pazinējs Māris Gailis.

"Mūzika un kultūra cilvēku veido un attīsta; cilvēks, kurš apzinās, ko dara, lielākoties ir kulturāls cilvēks. Mums vienkārši jāapzinās, ko darām ar vidi, šajā gadījumā – jūru. Tur ir tiešs sakars – jo būsim kulturālāki, interesantāki un spējīgi iedomāties, kas notiek, ja rīkojamies tā vai citādi, jo viss ātrāk vedīs uz labo pusi. Tātad šis ir ļoti, ļoti pareizs fokuss."

Vai ikdienā darbojoties, Maijai Kālei ar šo jautājumu bieži jāsaskaras? "Šis tiešām ir jauns, inovatīvs formāts, kā iziet no sava burbuļa... Ir vides aktīvisti, bet ir arī mūziķi -

kā jau Māris atzīmē, šī ir iespēja domāt par lietu būtību, jo ar mūziku ir tāpat kā ar dabu, no kuras iedvesmojoties, iesaistās ne tikai prāts, bet arī sirds.

Runājot gluži praktiski, ANO ir aktuāli ilgtspējīgas attīstības mērķi, un viens no mērķiem ir par atbildīgu patēriņu.

Patērēt jeb klausīties mūziku ir ļoti atbildīgs patēriņš, jo tā vietā, lai nopirktu kādu jaunu lietu, kuru varbūt vēlāk izmetīsi un tā nonāks Baltijas jūrā, tu patērē mūziku."

"Harmoniska mūzika kaut kādā veidā sakārto lietas; tā sakārto tevi pašu un, iespējams, harmonizē arī dabas procesus," prāto Gailis, kurš savulaik apceļojis ne tikai Baltijas jūru, bet arī okeānus. "Jūra ir dažāda – nomierinoša, uzbudinoša, bīstama. Ievelkoša un mierīga.

Manā divu gadu pasaules apceļojumā ar jahtu skaistākie brīži bija tieši mierīgā jūrā, pareizāk – Klusajā vai Indijas okeānā. Kad varēja redzēt zvaigznes, sēdēju un klausījos brīnišķīgu mūziku.

Man līdzi bija vairāk nekā simt ierakstu – sēdēju ērtā krēslā, jūra nedaudz šūpojās, klausījos un meditēju. Lielākoties tā bija klasiskā mūzika un džezs. Tas ir viens no labākajiem piedzīvojumiem, kas man palicis atmiņā no brīnišķīgā brauciena."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti