„Ar jauno valdes sastāvu – tādu, kāds viņš man tiek likts priekšā, es redzu lielas problēmas,” telefonintervijā Latvijas Radio norādīja Maskats.
Maskats uzskata, ka Žagara devums operai ir jāiezīmē šajā valdē, bet, „ja tas tā nav, tad lai tā valde strādā kaut kādā citādā sastāvā”.
Nevar nolikt vienos svaru kausos divas dāmas, kas ienāk no ārpuses, ar to lielo kapacitāti, ko teātrim var dot Andrejs Žagars,” uzsvēra Maskats.
Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende norādīja, ka LNO valdē nav nepieciešami divi mākslinieciskie vadītāji, tāpēc Žagaram piedāvāta cita iespēja.
„Mums valdē nevajag divus mākslinieciskos vadītājus,” izteicās ministre, skaidrojot, ka komisija ieteikusi valdei Maskatu, bet Žagara darba specifika nosaka to, ka viņš pusi laika atrodas ārpus Latvijas, realizējot savus radošos projektus. „Bet šobrīd Latvijas Nacionālās operas valdē ir nepieciešams pilns fokuss, pilns darba laiks Latvijas Nacionālās operas izaicinājumu risināšanai.”
„Neviens nav neaizstājams. Tā visa tagad ir tāda ālēšanās,” Maskata paziņojumu komentēja ministre. „Iespējams, ka operai ir pienācis laiks pēc kaut kā jauna.”
Kā ziņots, LNO valdes sastāvs bija liela intriga, jo līdz šim jau 17 gadu operas groži ir viena cilvēka - Andreja Žagara rokās. Pēdējos gados viņa krēsls vairākkārt sašūpojies finanšu disciplīnas dēļ, līdz tika nolemts atbildību par operu sadalīt trīs cilvēku valdei. Žagars tajā neiekļuva. Kā Latvijas Radio iepriekš atzina vērtēšanas komisijas vadītājs, kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe, komisija bija ieteikusi Žagaru iekļaut valdē, bet lēmums bija kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes rokās:
"Ministre nevar abstrahēties ne no operas [arodbiedrības] prasības un draudiem streikot, ne no līdzšinējās finanšu disciplīnas un iespējamām maksātnespējas lietām, visas operas iepriekšējās darbības. Ministrei kā cilvēkam, kas rīkojas ar valsts finansēm, tas ir būtiski un saistoši. Arī noskaņojums operas kolektīvā un tā tālāk. Tas lēmums ir ietekmēts no visa šī kopuma.”
Operas darbinieku arodbiedrības pret Žagara vadības stilu iebildušas jau sen. Par operas jaunās valdes sastāvu esot gandarījums, atzīst solistu un kora mākslinieku arodbiedrības vadītāja Māra Ļūļa-Frankēvica. Žagara turpmākā ietekme operā, viņasprāt, būs atkarīga no jaunās valdes:
„Protams, ir viņa iesāktie projekti, kuru pabeigšanā un īstenošanā viņam būtu jāpiedalās. Bet es domāju, ka Žagara kungs var strādāt radoši, veidot savas izrādes, kas acīmredzot viņam šobrīd arī vairāk interesē. Jo, spriežot pēc viņa klātbūtnes operā pagājušajā sezonā, viņš vairāk bija ārpus Latvijas nekā Latvijā.”
Neizpratnē par savas pēcteces lēmumu neiekļaut Žagaru operas valdē ir bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Par spīti Žagara nespējai savaldīt operas finanses, esot jānovērtē viņa ieguldījums operas starptautiskajā atzinībā:
„Viņam ir neapšaubāmi nopelni tajā. Un viņam ir arī neapšaubāmi trūkumi, jo mēs visi zinām, ka finanšu disciplīna nebija viņa stiprā puse. To apzinoties, viņa vājās puses bija jāstiprina. Tāpēc bija pareizi lemt, ka jāveido operā valde un bija jāatrod labākie kandidāti. Un es domāju, ka komisijas lēmums šai ziņā bija ļoti līdzsvarots un pareizs.”
Ekspertu komisija ieteica valdē iekļaut Žagaru, Maskatu un mārketinga eksperti Inesi Eglīti, taču pēc ministres lēmuma Žagaram piedāvāja padomnieka amatu un valdē iekļāva muzikologi Dainu Markovu. Maskats jau atzinis, ka veidot jauno operas vadību bez Žagara klātbūtnes, iespējams, nav īsti pareizi. Šajā pēcpusdienā viņi abi jau sasaukuši preses konferenci. Jaunajai operas valdei darbs būtu jāsāk 17.septembrī.
