„Pārfrāzējot klasiķus, zināmā mērā mēs varētu teikt, ka programma ir veidota tā, lai mums katram būtu iespēja mainīties uz augšu" - tā visas ļoti bagātīgās programmas vadmotīvu raksturo tās galvenā veidotāja Aiva Rozenberga, uzsverot, ka īpaši daudz domāts, lai šajā kultūras gadā Latvijas iedzīvotāji būtu ne tikai skatītāji, bet arī aktīvi līdzdalībnieki. Ne velti viens no galvenajiem atklāšanas pasākumiem risināsies Rīgas Centrāltirgū visos tā paviljonos. Piemēram, gaļas paviljonā līdzās tirdzniecībai 18.janvārī šī paviljona darbinieki savā ziņā kļūs arī par māksliniekiem un, kā stāsta režisore Krista Burāne - caur radošām performancēm iepazīstinās ar saviem dzīvesstāstiem:
„Būs vairāki notikumi. Tiek īpaši rakstīts dziesmu cikls ar apmēram 22 solo dziesmām, kas portretēs cilvēkus, kuri strādā gaļas paviljonā. Visas dienas garumā notiks šo dziesmu dziedāšana, kas dienas beigās savienosies tādā paviljona partitūrā un koncertā, ko izpildīs jauniešu koris „Balsis". Darbosies arī paviljona teātra loža, kurā tuvplānā varēs vērot to, kas notiek tirgū".
Instalācijas, izstādes, izrādes, portretu darbnīcas 18. janvārī risināsies arī citos Centrāltirgus paviljonos; sakņu paviljonā, piemēram, dzirdēsim vairākus pirmatskaņojumus - stāsta pasākuma rīkotāja Zane Zajančkauska:
„Komponists Platons Buravickis šobrīd strādā pie jaundarba speciāli sakņu paviljonam, kur viņš rēķinās arī ar skaņām un sajūtām, kas ir sakņu paviljonā. Otrs priekšnesums ir „Gas of Latvia" uzstāšanās kopā ar Katrīnas Neiburgas un Zanes Raudiņas video".
Atklāšanas programmā īpaša vieta atvēlēta slavenākajam komponistam, kas jebkad dzīvojis Rīgā - Rihardam Vāgneram.
Opera „Rienci" ir tā, ar kuru Vāgneram aizsākās pasaules slava un kuru viņš sāka komponēt Rīgā. Atklāšanas programmā iekļauts pēc šīs operas motīviem veidots jauniestudējums „Rienci. Triumfs un sakāve", ko varēs noskatīties Latvijas Nacionālajā operā.
Eiropas kultūras gada atklāšanā tiks uzsvērts arī, ka Latvija ir dzintara zeme. Šai saistībā Dabas muzejā atklās vērienīgu ekspozīciju „Dzintars laiku lokos", kurā, kā stāsta muzeja speciāliste Anita Saulīte - dzintaru varēs iepazīt no visdažādākajiem aspektiem un kas apliecinās dzintara nozīmību mūsu kultūrā:
„Faktiski dzintars ir pirmais materiāls, kas mūsu zemes sensenos iedzīvotājus vispār satuvināja ar kulturālo pasauli, jo dzintars bija mūsu pirmā eksportprece".
Programmas atklāšanas dienās - 18. janvārī - notiks arī tautas akcija „Gaismas ceļš - grāmatu draugu ķēde". Tās laikā no rokas rokā tiks nodotas grāmatas no Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno Gaismas pili, tā simboliski apliecinot, ka spējam sadoties rokās par mūsu kultūras vērtībām, to saglabāšanu un tālāk nešanu.
Izstāžu zālē „Arsenāls" atklās ļoti plašu Pirmajam pasaules karam veltītu izstādi „1914", uz kuru tiek vesti mākslas darbi no 20 dažādu valstu muzejiem.
„20 muzeji kopumā un 16 muzeji Austrumeiropā pašreiz liek kastēs savus darbus, un ar furgoniem tie ceļo uz Rīgu, un mēs redzēsim modernismu no tām valstīm, kas ieguva neatkarību 1.Pasaules karā", stāsta izstādes kuratore Ginta Gerharde-Upeniece.
Eiropas kultūras gada atklāšanas laikā Ķīpsalas pludmalē pie Vanšu tilta savukārt notiks Pasaules ugunsskulptūru čempionāts. Piedalīsies komandas no 12 valstīm, kas trīs dienu garumā veidos ugunsskulptūras, kas 18. janvāra vakarā tiks aizdedzinātas, stāsta producents Reinis Druvietis:
„Sešus metrus augstās skulptūras tiks aizdedzinātas ik pa desmit minūtēm. Starptautiskā žūrija pēc tam nolems, kuri tad šogad ir jaunie pasaules čempioni".
18.janvārī 11. novembra krastmalā notiks arī poētisks priekšnesums - Gaismas objektu parāde, kam sekos Gaismas uzvedums ar tam speciāli sacerētu Jāņa Lūsēna mūziku, ko gaismas ainavās pārvērtīs pirotehnisko uzvedumu meistars Kalvis Kalniņš un gaismu mākslinieks Normunds Bļasāns.
