Kultūras ziņas

Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija kavējas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kuldīgā spriež par mākslas un naudas attiecībām

Kuldīgā spriež par mākslas un naudas attiecībām

Par mākslas un naudas attiecībām šonedēļ Kuldīgas Mākslas namā spriež radošajā vasaras simpozijā „Māksla & Nauda”. Uz to pulcējušies studenti no Lietuvas, Francijas un Latvijas, bet savā pieredzē dalās jomas speciālisti ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm.  

Kuldīgā jau pērn studentiem tika piedāvāta iespēja piedalīties radošajā vasaras simpozijā, lai vairāk rosinātu domāt un diskutēt gan par aktuālām, gan filozofiskām tēmām. Šogad studenti ieteikuši runāt par mākslas un naudas attiecībām.

“Kā tas ir - dzīvot kā māksliniekam, nopelnīt kā māksliniekam, kādas ir attiecības starp mākslinieku un kuratoru,” tematu ieskicē Kuldīgas Mākslinieku rezidences vadītāja Ilze Supe.

Divu dienu simpozija rīkotājiem Kuldīgas Mākslinieku rezidencei izdevies piesaistīt lieliskus, arī pasaulē atzītus lektorus, viens no viņiem mākslas kurators Alisters Hiks no Lielbritānijas, kurš veidojis arī “Deutsche Bank” mākslas kolekciju.

“Man ir svarīgi būt atvērtam, saprast, ko mākslinieks dara, kādas ir iespējas, kā viņi cenšas mainīt veidu, kā mēs dzīvojam. Nav jau atšķirības starp mākslu un dzīvi,” sacīja Hiks.

Vēsturnieks un mākslas kritiķis no Londonas Kirils Kobrins neslēpa, ka šī tēma ir banāla, tomēr tas nemaina tās svarīgumu, lai par to diskutētu. 

“Māksla un arī nauda ir sabiedrības daļa, tāpēc neizbēgami viena dzīvo iekš otras, varat aizmukt uz zemes malu, nogriezt ausi kā van Gogs un tā tālāk, bet jūs neizbēgsiet no tā, ka esat daļa no pasaules, kurā ir nauda. Jautājums ir tikai, kādos nosacījumos, kā tu to saproti, kā tu pret to izturies,” sacīja Kobrins.

Atšķirībā no agrākiem laikiem, šobrīd ir daudz interneta platformu, kurās iepazīstināt ar saviem darbiem un tos pārdot. Tomēr svarīga ir arī sadarbība ar mākslas darbu pārdevējiem un kuratoriem.

“Mūsdienās uzskatīt, ka mākslinieks ir vientuļnieks ģēnijs, vairs nav populāri. Tas mūsdienu tirgus pieprasa dziļāku refleksiju, tad ir labi, ka ir kurators, kas pārtulko mākslinieka darbu, ne vienmēr viņam to vajadzētu darīt un pētīt līmeņus, tāpēc ir šis kurators, un abiem tas ir radošs process,” stāstīja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.

Radošais simpozijs veidots sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti