Konferencē ieskicē nākamo Dziesmu svētku prioritātes

Grandiozi svētki, kas apvieno gan mākslinieciskās kvalitātes, gan arī tautas vēlmes, sakārota Mežaparka estrāde un Daugavas stadions, sabalansēta dienas kārtība un gājiena organizācija, dzīves apstākļi, disciplīna, biļešu tirdzniecība un citi jautājumi četru gadu laikā un pat ātrāk būs jāsakārto, gatavojoties Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem. Pirms tam vēl kā tilts nāks skolēnu Dziesmu un deju svētki. Trešdien sākās konference par gaidāmajiem svētkiem, kurā iezīmējās atziņa - prasību ir daudz un vajadzību vēl vairāk.

„Es i saindējies a tiem dziesmu svētkiem..." - Liesma Lagzdiņa no Kuldīgas atklāj konferenci par Dziesmu un deju svētkiem. Viņas stāstā ir gan bērnība, gan kaislība, gan arī atmiņas par pēdējiem Dziesmu svētkiem. Līdzās priekam par reibumu no dziesmas ir arī skabargas:

„Nekur nekad nav bijis gājiena laikā jāskrien distance. Šogad tā bija -  kundzītes, 70-80 gadu vecas, biezos tērpos, kaut kādu formas tērpu jauniešu mudinātas - „tempu, tempu!"- skrēja ziliem ģīmjiem"...

Organizatori ar dziesmu svētku veikumu apmierināti - tas pulcējis pusmiljonu cilvēku, dalībniekus no Latvijas, ārvalstīm, mazākumtautības un bijis plaši pieejams sociālajos tīklos. Tomēr Nacionālā kultūras centra vadītāja Dace Melbārde uzskata - ir vēl virkne jautājumu, kas būs jārisina: tie ir gan minētie plānošanas darbi, arī dzīves apstākļi, dalībnieku pārslogojums, virsvadītāju izvirzīšana, repertuārs, biļešu pieejamība, mērķauditorija, kā arī disciplīna.

„Mums ir jādiskutē, vai tas ir labi producēts kultūras produkts, kas iestājas par mākslinieciski augstvērtīgām kultūras kvalitātēm, vai tie ir tautas svētki, kur tiek apmierinātas sabiedrības dažādās gaumes," par ustādījumu sacīja Melbārde.

Gatavojoties svētku simtgadei, jau skolēnu Dziesmu un deju svētki būs pirmais tilts uz nozīmīgo pasākumu, kas iezvanīs gan 2018. gadu, gan 2023. gadu. Pēc četriem gadiem svētkiem jābūt grandioziem un jāapvieno visu svētku dalībnieki, plāno svētku mākslinieciskais vadītājs Uģis Brikmanis:

Nevis tīra dziedāšana, dejošana, pūtēju koncerts. Tas ir milzīgs liels koncerts, kur galvenā loma ir dramaturģijai, vizuālajam kopējam tēlam, idejiskajam satvaram un tam nozīmīgumam, ko gribam piešķirt Latvijas simtgadei."

Brikmanis attaisno arī jaunu skaņdarbu radīšanu par godu svētkiem, jo tikai tā iespējams iegūt augstvērtīgu skaņdarbu, to atsijājot no citiem.

Diriģents un svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks skaidro - jārunā arī par koru spējām pacelt programmu, kas noved pie jautājuma par mūzikas izglītību skolās un mūzikas skolās, kā arī par pedagogu, diriģentu atalgojumu:

„Ir apstākļi, lai Latvijas novados var kvalitatīvi un par cienīgu atalgojumu strādāt un darboties pašdarbības kolektīvi, jautājumam jābūt kārtībā jau likumdošanas līmenī, tad atkritīs jautājums, vai var nodziedāt „Lauztās priedes" vai nē. Nevar būt tā, ka pārslodzes dēļ cieš kvalitāte, cilvēki vai atmosfēra kopumā."

Organizatori cer, ka gatavošanās nākamajiem svētkiem sāksies jau nākamajā gadā, tas ļautu atrisināt gan dalībnieku pārslodzi, gan arī labāk saplānot programmu, lai noslēguma koncerts nekļūtu par smagu pārbaudījumu dalībniekiem un skatītājiem. Bet risinājums Mežaparka estrādei un Daugavas stadionam vēl tikai priekšā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti