Stāsti

Pašvaldības piedāvā brīvdabas bezmaksas vingrošanas nodarbības trenera vadībā

Stāsti

Talsu novads ar pagastu ģerboņiem veicinās iedzīvotāju lokālpatriotismu

Kaņepes kultūras centrs ar neparastu festivālu mēģinās atdzīvināt Daugavgrīvas cietoksni

Kaņepes kultūras centrs ar neparastu festivālu vēlas «atdzīvināt» Daugavgrīvas cietoksni

Jauns pavērsiens Daugavgrīvas cietokšņa garajā un raibajā vēsturē – ilgus gadus likteņa varā pamestais 17.gadsimta kultūras piemineklis Rīgas nomalē šovasar uzņems vairākus tūkstošus alternatīvās mūzikas un zaļās domāšanas cienītāju. Plašo cietokšņa teritoriju par norises vietu savam pirmajam kultūras festivālam izvēlējies Kaņepes kultūras centrs ar domubiedriem, dodot tam cietokšņa iedvesmotu nosaukumu „Komēta”. 

Festivāla rīkotāji cer tādējādi pievērst uzmanību daudzu aizmirstajam vēstures piemineklim, kuru šobrīd nevēlas apsaimniekot ne valsts, ne pašvaldība.

„Mainījies ir tas, ka ir atnācis Kaņepes kultūras centrs un festivāls „Komēta”. Un mainījusies ir mūsu sajūta par to, ka ir iespējams kaut ko mainīt,” smaidot saka „Bolderājas grupas” vadītāja Sandra Jakušonoka, ar kuru Daugavgrīvas cietokšņa celiņus izstaigājam divus gadus pēc iepriekšējās tikšanās.

Toreiz Privatizācijas aģentūra tikko bija lauzusi līgumu ar nomniekiem „Aumeisteru muižu” par saistību nepildīšanu, un šķita, ka saujiņa Bolderājas aktīvistu ir vienīgie, kurus interesē šī kultūras pieminekļa liktenis. Tagad ar „Bolderājas grupu” noslēgts līgums par Daugavgrīvas cietokšņa pieskatīšanu, un pēdējos mēnešos te notikušas vairākas lielas sakopšanas talkas – nākuši zemessargi, uzņēmumu darbinieki, vienkārši interesenti.

„Sestdienās un svētdienās cietoksnis ir atvērts apmeklētājiem, cilvēki nāk diezgan daudz un ar katru dienu arvien vairāk. Bet pārējās dienās, ja cilvēki piezvana Privatizācijas aģentūrai vai vienkārši klauvē pie vārtiem un mēs to ieraugām, tad mēs ielaižam,” par Daugavgrīvas cietokšņa pašreizējo dzīvi stāsta Sandra Jakušonoka, kura tagad ar vīru teju ik dienu satiekama cietokšņa sarga namiņā.

Un šovasar apmeklētāju pulks varētu pieaugt pamatīgi. Pie tā „vainojama” kāda diena pērn rudenī, kad kādā Laikmetīgās mākslas centra pasākumā „Bolderājas grupas” vadītāja satikās ar Kaņepes kultūras centra (KKC) radītāju Dāvi Kaņepi un uzaicināja ciemos uz Daugavgrīvas cietoksni.

„Tad es pirmoreiz nokļuvu Daugavgrīvas cietoksnī. Mēs divus gadus no KKC esam meklējuši vietu un domājuši par festivālu, un toreiz, oktobrī, vienkārši saslēdzās – šī ir perfekta vieta! Tuvu Rīgai, pie ūdeņiem, uz salas, tātad nav jābūvē kilometriem sētas…” savu iepazīšanos ar šo vietu atklāj Dāvis Kaņepe.

Festivāla mērķis gan neesot peļņa, bet pirmkārt paša Daugavgrīvas cietokšņa atdzimšana. Kaņepe cer, ka līdz Latvijas simtgadei pa visiem kopā izdosies radīt ilgtspējīgu cietokšņa attīstības vīziju.

„Mana vīzija šeit ir – vasaras periodā tā ir perfekta vieta kultūras pasākumiem. Otrs – šī vieta ir perfekti savienojama ar ūdens transportu, un tas ir veids, kā mēs varētu attīstīt kaut kādas lietas, kas mums ir pilnīgi iznīkušas. Un trešais – šī sala pašlaik ir pilnīgi ekoloģiska. Tas būtu foršs uzstādījums – taisīt un rādīt to utopisko piemēru, ka tā var būt enerģētiski pilnīgi neatkarīga, ar vēja ģeneratoriem, saules baterijām, dziļurbuma ūdeni… Starp citu, te ir ļoti liels vējš, jo mēs esam tuvu jūrai,” norāda Kaņepe.

Arī festivālu „Komēta” iecerēts veidot pēc iespējas pietuvinātu dabai – bez plastmasas traukiem un spožām reklāmām, ar bioloģisko pārtiku un atkritumu šķirošanu. Šādu iniciatīvu pilnībā atbalsta arī Daugavgrīvas cietokšņa pašreizējais apsaimniekotājs Privatizācijas aģentūra.

„Šādi pasākumi pilnā mērā atbilst tam, kas arī turpmāk varētu notikt šajā cietoksnī, kuram, pēc mūsu ieskatiem, būtu jāattīstās kā kultūras telpai un būtu jābūt pieejamai iedzīvotājiem gan kā muzejam, izstāžu zālei vai koncertu norises vietai. Līdz ar to šāda iniciatīva no festivāla „Komēta” organizatoriem, mūsuprāt, ir atbalstāma, un aģentūra ir noslēgusi sadarbības līgumu. Mēs kā valsts institūcija nevaram sponsorēt šādu pasākumu, bet varam tehniski un ar savu labo gribu atbalstīt organizētājus un ļaut viņiem rīkoties Daugavgrīvas cietoksnī,” saka aģentūras runasvīrs Guntis Kārkliņš.

Daugavgrīvas cietokšņa liktenis ilgtermiņā joprojām ir neskaidrs – valsts iestādes ir pret tā privatizāciju, taču savā paspārnē to nevēlas ņemt ne Kultūras, ne Aizsardzības ministrija, ne Rīgas dome – papildu naudas tik liela kultūras pieminekļa apsaimniekošanai nevienam nav. Tādēļ Privatizācijas aģentūra šā gada laikā plāno lūgt valdībai izlemt, kam šo pienākumu uzdot bez visas gribēšanas.

VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) ir noslēgusi līgumu ar biedrību “Festivāls Komēta” par kultūras festivāla organizēšanu, kas notiks Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā no 7. līdz 10. jūlijam. Kultūras festivāls ir piemērs tam, ka Daugavgrīvas cietokšņa teritorijai nākotnē ir jāattīstās kā kultūras telpai un tā nebūtu privatizējama.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2000. gada 30. augusta rīkojumu Daugavgrīvas cietoksnis ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai ar SIA „Aumeisteru muiža” uz 49 gadiem bija noslēgts nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgums. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Jau iepriekš PA pauda viedokli, ka nomas līguma izbeigšana neatrisinās kultūras pieminekļa uzturēšanas un saglabāšanas jautājumus. PA nav iespēju cietoksni ilgtermiņā uzturēt un attīstīt atbilstoši kultūra pieminekļa statusam, lai tas kalpotu sabiedrības interesēm kā vēstures un kultūras objekts. Kā viens no iespējamiem risinājumiem ir privatizācijas procesa izbeigšana un cietokšņa nodošana kādai no valsts institūcijām, kas to varētu attīstīt atbilstoši tā statusam. PA ir vērsusies Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes ministrijās, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) un valsts aģentūrā „Latvijas Kara muzejs” ar lūgumu izvērtēt iespēju pārņemt valdījumā kultūras pieminekli.

Visas puses viennozīmīgi atbalstīja nepieciešamību saglabāt cietoksni valsts īpašumā un attīstīt to atbilstoši tā kultūrvēsturiskajam statusam. Kultūras ministrija pauda viedokli, ka gadījumā, ja objektu nav iespējams saglabāt valsts īpašumā, tas būtu nododams Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, ar nosacījumu, ka precīzi tiek definēti noteikumi objekta saglabāšanai publiskai funkcijai ar prioritāti kultūrai.

PA lūdza Rīgas domei izteikt viedokli par objekta pārņemšanu pašvaldības īpašumā un izmantošanu kultūras funkcijai. Rīgas domes Īpašuma departaments, atbildot uz PA vēstuli, informēja, ka Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā ir ievērojams skaits valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļu. Šogad ir pabeigta Latvijas Nacionālā muzeja ēkas rekonstrukcija, tuvākajā nākotnē paredzēts uzsākt VEF kultūras pils kompleksa atjaunošanas darbus. Tāpēc no Rīgas domes puses jaunu objektu pārņemšana īpašumā, kuru izmantošanai būtu nepieciešami nozīmīgi pašvaldības līdzekļu ieguldījumi, nav uzskatāma par lietderīgu. Līdz ar to šobrīd nav atrisināts jautājums par institūciju, kura turpmāk varētu uzturēt un attīstīt minēto objektu.

PA turpina kultūras pieminekļa apsaimniekošanu. Regulāri no dažādām ar kultūras projektiem saistītām organizācijām tiek saņemti lūgumi par pasākumu organizēšanu cietoksnī, tai skaitā arī kino uzņemšanu. Apmeklētajiem cietoksnis ir atvērts sestdienās un svētdienās. PA šobrīd veic nepieciešamās darbības kultūras pieminekļa pieejamības un uzturēšanas nodrošināšanai, tomēr vajadzīgs valstisks lēmums par kultūras pieminekļa nākotni atbilstoši tā statusam.

Festivāls „Komēta” Daugavgrīvas cietoksnī notiks no 7. līdz 10.jūlijam un par tā programmu vairāk pastāstīsim, kad šis laiks nāks tuvāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti