Kopumā pastāv divi varianti. Pirmais no tiem paredz pilnīgu Vēstures muzeja, Nacionālās mākslas muzeja un Rakstniecības muzeja eksponātu izvākšanu no Rīgas pils remonta laikā.
Otrs variants paredz izvest tikai tos eksponātus, kas ir cietuši ugunsgrēkā. Piemēram, Rakstniecības muzejā no 90 000 materiāliem cietuši ir 20 000. Tiesa, postījumi nav neatgriezeniski un visus eksemplārus ir iespējams restaurēt.
Ugunsgrēkā Rīgas pilī cietuši 40 000 vēstures muzeja un 20 000 Rakstniecības muzeja eksponātu. Taču neviens no tiem nav neatgriezeniski sabojāts. Turklāt – lai arī skaits šķiet ievērojams – tā ir salīdzinoši neliela daļa no kopējiem pilī atstātajiem krājumiem.
Tas ir atkarīgs no tehnisko ekspertu slēdzieniem – vai būs nepieciešama pilna evakuācija vai arī būs iespējams daļēji turpināt strādāt esošajās telpās Pilnas evakuācijas gadījumā tie varētu būt apmēram 3,3 miljoni latu, tā ir ļoti ievērojama summa. Ja muzeji daļēji varēs saglabāt darbību esošajās telpās, tad izmaksas būs krietni mazākas.
Tam, ka muzeju krājumi pils restaurācijas laikā netika aizvesti no ēkas, esot divi iemesli – tam nav piešķirts pietiekams finansējums un Rīgā nav gatavu, piemērotu telpu, lai šo kultūras mantojumu pienācīgi izvietotu.
Jebkurā gadījumā Kultūras ministrija iecerējusi valdībai prasīt papildu līdzekļus eksponātu pārvešanai.
Kultūras ministre arī norādīja, ka tagad varot redzēt, kur „noved mūžīgā taupība”.
Vēstīts, ka ceturtdienas vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kuru ugunsdzēsējiem pilnībā izdevās apdzēst tikai pēc teju 16 stundu ilga darba. Ugunsdzēsēji šo ugunsgrēku jau novērtējuši kā vienu no pēdējos gados vissarežģītākajiem.
Atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, atvērts ziedojumu konts Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā "Nacionālie dārgumi". Tā numurs ir LV02HABA0551010426220.
