#Grosvaldi1919: Top memorands par labu Latvijas neatkarībai, vēstules, dienasgrāmatas

Marta sākums ir rosīgs, Margarēta pilda savus sekretāres pienākumus, apņēmīgi turpinot apgūt oficiālo, diplomātisko vēstuļu sagatavošanas mākslu angļu un franču valodā. Ilgojas pēc brāļa Jāzepa vēstulēm un laimīgi skatās uz viņa portretu pie sienas. Raksta vēstuli brālim Oļģerdam, pieminot arī uzbrukumus Latvijas Pagaidu valdībai angļu laikrakstā “Morning Post”. Par to satraucas arī Oļģerds un citi vīri, kas cītīgi strādā Latvijas delegācijas sastāvā Parīzes Miera konferencē.

Oļģerds kopā ar J. Čaksti, Z. A. Meierovicu, M. Skujenieku un citiem politiķiem un ārlietu dienesta darbiniekiem plāno dažādas sarunas ar amerikāņiem, leišu un igauņu delegāciju, mēģina dabūt audienci pie franču valdības, raksta pretrakstu angļu laikrakstiem. Tāpat ne mazāk būtiski ir sagatavot memorandu, kas sniegtu nepieciešamos argumentus par labu Latvijas neatkarības starptautiskai atzīšanai. Oļģerdam raksta arī tēvs Frīdrihs no Londonas, kur pēc izbēgšanas no Rīgas atrodas kopā ar sievu Mariju un meitām Līnu un Margarēti. Vēstulē ziņo, kā klājas ģimenei Londonā un par Z. A. Meierovica piedāvājumu Frīdriham uzņemties sūtņa pienākumus Skandināvijā. Visa Grosvaldu ģimene skumst par mašīnrakstītāju Veru Bergu, mācītāja Edgara Berga kundzi, trīs bērnu māmiņu, kura pēkšņi mirusi no plaušu karsoņa (vai gripas) Londonas slimnīcā. Krāsainībai pievienots fragments no Jāzepa vērojumiem Persijā, šoreiz par kurdu sievietēm.

Oļģerdam turpina rakstīt arī Ece jeb Vera Bērziņa (dzim. Kalnabēča, 1893–1941) – teātra un literatūras kritiķa Artura Bērziņa laulātā draudzene. Arī viņa uzturas Londonā un gaida, kad tiks izlemts par viņas iespējamo darbavietu. 1919. gada pavasarī viņa tiks pieņemta Latvijas legācijā Parīzē par mašīnrakstītāju un palīdzi, šajā laikā viņa satuvināsies ar Oļģerdu Grosvaldu. Par Veras Bērziņas tālāko likteni zināms, ka 1921. gadā viņa apprecas ar ārlietu dienesta darbinieku Ernestu Girgensonu (1891–1974), 1926.gadā – izšķiras. Strādājusi Latvijas bankā, apglabāta Meža kapos.

 

ĪSUMĀ

 

Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata. 1. marts

Vera [Berga] died yesterday. It seems impossible to realize, that that lovely smiling face and kind heart are gone forever. I can think of nothing but my men and my typewriter – Ogier sends his meilleurs sentiments to Melle la secretaire; I was taken to the Swedish Legation again, telephoned to all sorts of people, had a nice audience with Ariston with my chef and wrote correct French letters. And when I get home, there is a telegram and best love from Joe. Now I can be happier looking at him in my beautiful new frame.

 

Frīdriha Grosvalda vēstule Oļģerdam Grosvaldam

Mīļo Olgerd!

Tavu vēstuli no 25.II saņēmu. Šodien saņēmām no Jāzepa kādu telegrammu:

"DA 42.17 Bagdad SuB 19.15 PASKARA-LCO. Grosvald Case of Chilver. The Times LN=Wire Received. My address Thomson Force Baku. Best love – Lt.Grosvald".

Telegrama pienākusi 26.II, bet kad nosūtīta no telegramas nevar izzināt. Kā rādās, tad mēs tik drīz viņu nesagaidīsim. Kas zīmējas uz mani un Meierovica piedāvājumu, kuru viņš personīgi mūs apmeklēdams, man lika priekšā, tad eventuali varētu būt runa tikai no Kopenhagenas, bet arī tikai gadījumā, ka uz Rīgu nevar tikt un ka esmu pietiekoši materiāli nodrošināts. Bez tam uz ilgāku laiku es nekādi nesaistītos, jo gribu tikt atpakaļ uz Rīgu un manos gados uzsākt ko pavisam jaunu arī nemēdz. Tālāk man arī būtu neveikli tādēl, vietu K-ā piejemt, ka neprotu dāniski un nepietiekoši franču valodu, kurš apstāklis arī krīt svarā. Beidzot tādā gadījumā mums būtu te jādaļas un Līna un Margarēte jāatstāj te. Visu to ievērojot uz mani gan nevarēs rēķināt.

M. mums deva ļoti plašu pārskatu par situāciju Parīzē un līdziniekiem darbiem, kuru izklausījāmies ar lielāko interesi. Dievamžēl no intervencijas Baltijā un Krievijā vienmēr vēl nav runas, lai gan citādi tur kārtība nebūs nodibināma. Vai ne, derēs griesties dēļ pabalsta un apsardzības pie League of Nations? Nupat atbraukuse Paegle un Ķenins, stāstīja par lielām intrigām no Baltiešu muižnieku puses Stokholmā un arī Kopenhāgenē.

No Kopenhāgenes neesmu Dievamžēl nekādu ziņu vēl saņēmis un tādēl nesen aizrakstīju tur, pieprasīdams, ka lieta stāv.

Beidzot man Tevim jāziņo bēdīga vēsts, ka mācītāja Vera Berg [mācītājs Edgars Bergs] kundze vakar pēc īsas slimības slimnīcā ar plaušu karsoni nomirusi. Mums tas visiem gāja ļoti tuvu un dziļi nožēlojam visu dzimtu, kas zaudējuse tik krietnu, mīļu locekli.

Jurgensonam [namīpašnieks] rakstīju uz Kopenhāgenu, bet atbildes neesmu saņēmis, turp viņš arī vēl nav aizbraucis.

Gailits un Strautnieks [Eduards] taisās uz Stokholmu un eventueli no turienes uz Liepāju.

Margarēte dūsīgi strādā no 10-6.

Mamiņai gan grūtāki, jo apkalpotāja nāk tikai uz 3 stundām no 9-12.

Lūdzu drīz atkal rakstīt.

Sveicini Čaksti, Bremeri un Skubiņu [tobrīd Latvijas delegāti Parīzē] un saņem pats mīļus sveicienus no Tava vecā papiņa.

Veras Bērziņas vēstule Oļģerdam Grosvaldam

4. III. 19.

Nupat saņēmu Jūsu vēstuli. Man palika tik neizsakāmi skumji ap sirdi. Tagad varu tik Jums pāris vārdus teikt – Paegle kungs steidzas. Garāku vēstuli dabūsat drīzumā. Gribējās tikai Jums kādu saldumiņu nosūtīt un pateikt, ka viss jau nav tik bēdīgi, kā rādās. Es jau iepriekš zinu, ka Jūsu nelaime pāries drīz vien – Jūs arvien mīlējat drusku drūmākas krāsas redzēt. Gribētos būt tagad pie Jums un pateikt kādu labu vārdu.

Man dziļi aizkustināja viens teikums Jūsu vēstulē “vispārīgi nav neviena drauga, ar ko iziet” – domās spiežu Jums sirsnīgi roku. Man ar skumji nevis Jūsu nelaimes dēļ – zinu, ka tas viss pāries – bet tādēļ, ka zinu drusku, kā Jūs jūtaties.

Paliekat vesels. Ja manas vēstules Jums dara kaut drusku prieka – jo labprātāk es rakstīšu.

Arvien Jūsu Ece

Latvijas delegācijas Parīzē protokols Nr. 25

Sēde 5. martā 1919. Parīzē pulk[sten] 8.45 vakarā.

Piedalās: J. Čakste, Z. Meierovics, M. Skujenieks, J. Seskis, A. Brēmers, V. Skubiņš, J. Grišāns, O. Grosvalds, H. Simsons, K. Zariņš, vēlāk L[atvijas] tirdzniecības ministrs Spr. Paegle.

Sēdi vada J. Čakste, protokolē K. Zariņš.

1) Nolasa un pieņem ar dažiem izlabojumiem pagājušās sēdes protokolu.

2) M. Skujenieks nolasa no viņa sastādītu papildinājumu pie memoranda uz pagājušās sēdes 3 dienas kārtības punkta – memoranda* pamata. Delegācija noklausījusies, pēc īsām debatēm pieņem viņu ievērībai un nodod H. Simsonam saskaņošanai ar galveno tekstu un pie galīgas redakciju sastādīšanas celt delegācijai priekšā vienā no nākamām sēdēm apstiprināšanai.

3) Piedalīšanās uz uzaicinājumiem:

1. 6. martā franko** –slāvu parlamentāriskā sēde"***, kā delegātus izvēl Z. Meierovicu, J. Čaksti, H. Simsonu un M. Skujenieku.

2. Pie leišu delegācijas sarunām ar amerikāņu miera delegācijas priekšstāvjiem lūdz piedalīties O. Grosvaldam, J. Seskim un K. Zariņam

4) Uz Meierovica priekšlikumu delegācija nolemj principā uzaicināt leišu delegātus pie sevis uz vakariņām.

5) Kopēja mazo valstu priekšstāvju sapulcē uzdevuši latviešu priekšstāvjiem izzināt, kad pēdējie, t.i., mazo valstu priekšstāvji dabūs audienci pie franču valdības. Lūdz H. Simsonu ievākt attiecīgās ziņas.

6) O. Grosvaldam uzdod izzināt, ko igauņu delegāti darījuši, lai dabūtu audienci pie angļu valdības.

7) Spr. Paegle ziņo, ka viņa galvenais mērķis, braucot uz Parīzi, bijis: 1) lai ziņotu delegācijai par Latvijas zaudējumiem no kara, 2) iepazīšanās ar Miera konferencei iesniedzamo memorandu, 3) pārtikas jautājums, 4) Latvijas mežu lieta un 5) informēt delegātus par Latvijas valsts tagadējo stāvokli un valdības sarunām un soļiem Skandināvijā.

Sēdi slēdz pulk[sten] 9.25 m[minūtēs] vakarā.

Priekšsēdētājs [paraksts]: Čakste

Protokolists [paraksts]: Zariņš

* “Memorandums par Latviju, stādīts priekšā no latviešu delegācijas Miera konferencei”. Memoranda galvenais uzdevums bija argumentēti pamatot Latvijas politiskās un saimnieciskās pastāvības iespējas un uzsvērt valsts atšķirību no Krievijas. Angļu un franču valodā izstrādāto memorandu delegācija izmantoja kā pamatdokumentu, ko prezentēt un iesniegt konferences vadībai. Memoranda izstrādāšanu uzticēja Marģeram Skujeniekam.

** Franču.

*** Domāta Krievu politiskā konference, kas 1919. gada 6. martā lūdza Antantei neizlemt agrāko Krievijas impērijas teritorijā iekļauto tautu nākotni un pieprasīja visas Krievijas impērijas atjaunošanu. J. Čakste 9. martā protestēja pret politiskās konferences izteiktajām prasībām un norādīja, ka jaunizveidoto valstu militārās vienības necīnīsies pret Krievijas impērijas atjaunošanu.

Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).

Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.

Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata. 5. marts

In the morning we saw all that was left Vera vanish with Edgar’s beautiful words – es gribēju Tavu dzīvi pušķot ar rozēm – es Tev nolieku rozes pie kājām – and the sounds of “Nearer my God to Thee”. My men have gone and the general is leaving tomorrow. I am left alone with the chef and feel ashamed at having to ask him every five minutes how to do things. I come home to find a love-letter from my sister’s lover – it is beautiful – but everything is so impossible. I have to walk about with that letter while his photo is on the mantelpiece and she has no thoughts but of love for him. And there is a letter from Joe – of 7.2. He has found such dear words to say that I can’t help the tears coming into my eyes.

 

Margarētas Grosvaldes vēstule Oļgerdam Grosvaldam

Dear Ogier,

I have the pleasure to announce you that we got a letter from Joe the other day. It was addressed to you, but we thought you would say nothing against our opening it. And we were right, as it was addressed to us all. It had been sent on by Mrs. Chilver, as the telegram before. I shall send it to you as soon as possible. I can't enclose it now, as I am writing from the Legation in my free lunch time.

Yesterday I received a telegram here, that I opened likewise - you are sure not to be cross (??) with me. It was from Kola Kasteris from Sweden-Salts Joobade - and he wants you to get a visa for him to come over to England. As he wired - ask Michel - I sent a letter with the telegram enclosed to Michel at the Embassy and offered him my assistance in the matter I think I was right, as he is probably the person to do something for Kola.

We are all quite well -there are no changes to be mentioned as you see. I manage my type-writer, though yet with lots of mistakes and very slowly.

We are very unhappy over here over some impertinent articles in the Morning Post. You will get them soon, but one has really no means to oppose such impertinence. Such articles are sure to spoil even the good impression you are making. I am sure, in Paris they are going to answer to them, but what is the use of all these lots of articles? I am very much upset, as I have begun lately to be interested in politics and to read papers.

I hope, Mr. Meierovics arrived all right and you are enjoying all the nice things I bought for him.

Believe me to be Yours very truly

Margaret

Under-Secretary of State

Jāzeps Grosvalds par kurdiem un sievietēm “Persijas ainās”

Jāzeps Grosvalds "Persijas ainās" par kurdiem un sievietēm!

“Kurdiem gandrīz vienmēr strādā sievietes – vīriešiem, liekas, nav cita darba kā kvernēt uz savu māju jumta un kūpināt savas garās pīpes.”

Grosvalds, Jāzeps,  Persijas ainas = Tableaux Persans [no franču valodas tulkojusi Veronika Strēlerte ; V. Bokaldera un O. Grosvalda pēcvārds]. Stokholma : Daugava, 1978, 16.lpp.

 

Latvijas delegācijas Parīzē sēdes protokols Nr. 27

Sēde 8. martā 1919. Parīzē pulk[sten] 2.20 m[minūtēs] p[ēc] p[usdienas].

Klāt bija: J. Čakste, Z. Meierovics, Spr. Paegle, M. Skujenieks, A. Brēmers, J. Grišāns, V. Skubiņš, H. Simsons, O. Grosvalds, J. Seskis un K. Zariņš. Sēdi vada J. Čakste, protokolē K. Zariņš.

1) Nolasa un pieņem pagājušās sēdes protokolu.

2) H. Simsons ziņo, ka viņš un Spr. Paegle šorīt bijuši Amerikas Pārtikas nodaļā priekš Eiropas* un veduši sarunas ar nodaļas priekšstāvi Sennan k[un]gu par Latvijas apgādāšanu ar pārtiku. Pēdējais izteicies, ka nodaļa varētu Latviju apgādāt ar pārtiku zem 2 noteikumiem: 1) pret skaidru tūlītēju samaksu un 2) pret drošībām. Cukuru nez vai pavisam varēšot dot, bet galīgu atbildi došot apmēram pēc 10 dienām.

3) Z. Meierovics ziņo par koku pārdošanu Anglijai un par sarunām šinī lietā ar Sir Robertu Perku. Tagad saņemta telegramma, kurā Anglijas valdība ziņo, ka viņa vēlas nosūtīt uz Liepāju speciālu personu, lai tur uz vietas nokārtotu šo operāciju. Tālāk Meierovics aizrāda, ka šī lieta tagad ir ierādīta solīdi un tamdēļ, iekams nav izbeigtas sarunas un Sir Robertu Perku, nevajadzētu nevienam vairāk šos kokus piedāvāt, bet Spr. Paeglem lūkot Londonā paātrināt augšminētā kontroles izbraukšanu uz Liepāju. Runājot vispārīgi par Latvijas apgādāšanu ar pārtiku un citiem priekšmetiem, Meierovics izsakās, ka pēc iespējas nevajadzētu kā drošību izdot koncesijas, bet lūkot dabūt no Sabiedrotiem kopēju aizlienējumu un ar pēdējo nodrošinātu apgādāšanu.

4) Par pārtikas lietu nolemj iesniegt Sabiedrotiem speciālu memorandu.

5) O. Grosvalds ziņo, ka savā laikā „Русский гражданин и солдаты”** parādījies ziņojums, ka latvju kareivji savos jautājumos var griezties pie Miera delegācijas Parīzē, uz šā ziņojuma pamata saņemtas līdz šim 9 vēstules, kuras reprezentē apmēram 100 latviešu kareivjus. Visas šīs vēstules gandrīz ar vienādu saturu: visi lūdz, lai gādātu, ka viņi tiek izdalīti no krievu pulkiem***, dot viņiem iespējamību atgriezties uz dzimteni, lai varētu iestāties latvju armijā un aizstāvēt Latvijas valsts patstāvību un beidzot pie latviešu grāmatām un laikrakstiem. Soļi šinī lietā ir jau sperti caur franču Ārlietu ministriju pie Kara ministrijas, bet līdz šim bez panākumiem. Pieņem priekšlikumu lūgt O. Grosvaldu griezties personīgi pie franču valdības, lai noskaidrotu lietas stāvokli. Par rezultātiem ziņot delegācijai.

6) Nolemj uzaicināt uz pusdienām pulk[sten] 7 vakarā: a) angļu 2 oficierus otrdien 11. martā un b) trešdien 12. martā Deproa, Pierre ar kundzi un Tupiņu.

7) A. Tupiņš rakstiski caur O. Grosvaldu lūdz delegāciju abonēt 100 eksemplārus „Revue Baltic”****. Dažas delegācijas abonējot vairākus 100 eksemplārus. Nolemj abonēt 100 eksemplārus.

8) Nolemj pieņemt priekš saimniecības trešo personu, kuru sauc Josephina, ar algu 80 franku mēnesī, saimniecei nākamībā maksāt algu 120 franku mēnesī viņa tiešos apmēros pieprasījusi un kareivim, kurš palīdzēja līdz šim apkalpot, par 20 dienām 3 fr[ankus] dienā, kopā izmaksāt 60 frankus.

Sēdi slēdz pulk[sten] 3.15 p[ēc] p[usdienas].

Priekšsēdētājs [paraksts] : Čakste

Protokolists [paraksts]: Zariņš

* Domāta Amerikas Palīdzības administrācija

** No 1917. līdz 1920.gadam Parīzē izdota avīze

*** Bijušā Krievu ekspedīcijas korpusa latviešu tautības karavīri.

**** Domāts izdevums “La Revue Baltique”.

Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).

Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.

Oļģerds Grosvalds uzņemas sagatavot pretrakstus angļu laikrakstiem, kas uzbrūk Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdībām.

Latvijas delegācijas Parīzē protokols Nr. 29

Sēde 10. martā 1919. g. pulk[sten] 8.35 m[minūtes]. vakarā Parīzē.

Klāt bija: J. Čakste, Z. Meierovics, Spr. Paegle, J. Seskis, H. Simsons, O. Grosvalds, V. Skubiņš, A. Brēmers, J. Grišāns, M. Skujenieks un K. Zariņš.

Sēdi vada J. Čakste, protokolē K. Zariņš.

1) Pieņem pēc nolasīšanas divus iepriekšējos protokolus.

2) Z. Meierovics ziņo, ka viņš kopā ar Igaunijas priekšstāvi Posku un leišu Alševsky* šodien apmeklējuši franču parlamenta Ārlietu sekcijas priekšnieku Franklin-Bouillon`u. Meierovics izteicies mazo valstu vārdā pārmetumu franču valdībai, ka pēdējā vēl līdz šim nav devusi audienci mazo valstu** priekšstāvjiem, kuri taču reprezentē ap 40 miljonu iedzīvotāju. Franklin-Bouillon`s apsolījies pat šodien vēl par šo lietu parunāt ar ārlietu ministru Pičonu. Bouillon`s interesējies, vai Latvijas valdība un tāpat arī Igaunija un Lietuva saņēmusi no Lielbritānijas naudu un ieročus. Par naudu – zināms – tikusi dota negatīva atbilde. Dabūjis zināt, ka Latvijas valdība arī no Vācijas nav pieņēmusi naudas piedāvājumu, bet būtu gan ar mieru to piedāvājumu pieņemt caur Sabiedroto valstīm. Šī ideja ļoti patikusi franču valdība priekšstāvim. Pārrunāti tikuši arī daži citi jautājumi. Rīt, 11. martā, augšminētie priekšstāvji uzaicinājuši Franklin-Bouillon uz brokastīm. J. Čakstem un Z. Meierovicam un atvēl viņiem priekš tam vajadzīgo kredītu.

3) Pārrunā jautājumu par korespondenci “Morning Post`ā”***, kura lūko aizstāvēt Baltijas vācu baronus, noliedzot vācu tautību un pielīdzinot viņus skotiem. Minētā rakstā izdarīts arī uzbrukums Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdībām un indirekts uzbrukums Lloyd George politikai. Delegācija nolemj iesūtīt angļu laikrakstos pēc iespējas vairāk pretrakstus šai lietā. Pretrakstus apņemas izgatavot J. Čakste, Z. Meierovics, J. Seskis un O. Grosvalds. Delegācija lūdz Spr. Paegli piesūtīt no Latvijas materiālus par Baltijas baronu politiku un darbību.

4) J. Seskis referē par sarunām ar franču rakstnieku Paul Adam Latvijas patstāvības lietā. Pēdējais izteicies par latviešiem labvēlīgi un apsolījis apmeklēt delegāciju.

5) Tupiņš paziņojis delegācijai, ka Amerikas kreisera kapteinis leitnants Beall, kurš šinīs dienās iebraucis Parīzē, vēloties sarunāties informācijas nolūkā ar delegācijas priekšstāvjiem. Nolemj lūgt O. Grosvaldu informēt leitnantu Beall.

6) Z. Meierovics ziņo, ka Igaunijas valdība saņēmusi pieprasījumu no Anglijas valdības par attiecībām starp Latvijas, Igaunijas un leišu valdībām. Pieņem ziņojumu ievērībai.

7) H. Simsons ziņo, ka memorands nodots drukāšanā un ceturtdien, 13. martā, tiks piesūtīta korektūra 6 eksemplāros. Drukātavai jādodot rakstiska apliecība, ka memorands tiek drukāts latviešu Miera delegācijas vajadzībām, pretējā gadījumā tipogrāfija nevar viņu drukāt bez franču valdības atļaujas. Memorandums tikšot nodrukāts tādā pat formātā, kā visi Miera konferences darbi.

8) Pārrunājot tagadējos apstākļus, delegācija nāk pie slēdziena, ka Spr. Paeglem pēc iespējas drīzāki jāmēģina aizbraukt uz Liepāju.

9) J. Čakste sīki referē par Latvijas atlīdzības jautājumu, sadalot viņu vispirms trīs kategorijās:

1. Kas prasīs,

2. No kā prasīs un

3. Kādus zaudējumus prasīs.

“Runājot par 1. kategoriju, kas prasīs, referents aizrāda, ka prasītājai jābūt tikai Latvijas valdībai no vainīgām valstīm, cietušie turpretim ar savām prasībām lai griežas pie Latvijas valdības. Par 2. kategoriju, no kā prasīt, referents aizrāda 2 varbūtības: 1) no ienaidnieka Vācijas un 2) no Krievijas. Bet tā sadalot prasības, valdībai nāktos grūtāki viņas realizēt, jo katra no vainīgām valstīm censtos dažādus zaudējuma veidus no sevis novērst, tamdēļ labāk būtu, ja zaudējumus visus varētu griezt uz vienu pusi, t.i., prasīt visu no Vācijas. Cēlonis Latvijas izpostīšanai ir (meklējams) Vācijā, jo ar viņas iebrukšanu sākās mūsu nelaime. Varētu vēl iebilst, ka ne tikai vācu karaspēki iebruka Latvijā vācu vienībnieki, te varētu atbildēt, ka virskomanda atradās vācu karavadoņa rokās. Referents vēl aizrāda, ka Sabiedrotās lielvalstis varētu mums būt vairāk izpalīdzīgas pēc zaudējumu iekasēšanas no Vācijas nekā no Krievijas. Arī garantijas ziņā būtu pirmā labāka. Zaudējumi būtu arī jāsadala 2 kategorijās: 1) tieši zaudējumi un 2) garām pagājuši ieņēmumi. Šinīs abās kategorijās bez tiešiem zaudējumiem kategorijā 1. būtu jāparedz 2. kategorijā visas varbūtējās darba peļņas, zemes ieņēmumi, tirdzniecības un rūpniecības iestādēs ieguldīto kapitāla procentu zaudējumi, pensijas un pabalsti, no kuriem cietušām ģimenēm un daudz citu veidu, kā kursa maiņa utt. Apaļos skaitļos referents domā, ka zaudējumi Latvijai caur kara darbību būtu ap 3 miljardi rubļu.” Debatēs tiek izteiktas domas, ka zaudējumus vajadzētu prasīt no abām augšminētām valstīm. Un ka pieprasīt Miera konferencei, ka lai pie Latvijas jautājumu izspriešanas pielaistu arī mūsu priekšstāvjus. Referātu delegācija pieņem zināšanai un pie viņa galīgas izstrādāšanas pievēl pie referenta klāt kā asistentus Skujenieku, Brēmeru un Grišānu.

Sēdi slēdz pulk[sten] 10.50 m[minūtēs] vakarā.

Priekšsēdētājs [paraksts]: Čakste

Protokolists [paraksts]: Zariņš

** Ar tā sauktajām mazajām valstīm domāta Latvija, Lietuva, Igaunija, Ukraina un Gruzija. Minēto valstu sēdēs Parīzes Miera konferencē atsevišķos gadījumos piedalījās arī Baltkrievijas, Azerbaidžānas un Ziemeļkaukāza delegāciju pārstāvji.

*** Londonā izdots laikraksts

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt