Gatavošanās Latvijas simtgadei: Ideju daudz, budžets uz jautājuma zīmes

Simgadi vēlas svinēt piecus gadus

Jāņa Mediņa un Viļa Plūdona klasiskā kordziesma "Tev mūžam dzīvot, Latvija!" droši vien skanēs arī 26. Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, kas notiks tieši Latvijas simtgadē - 2018.gadā. Šis ir viens no nedaudzajiem pašlaik publiski zināmajiem pasākumiem Latvijas simtgades kalendārā.

"Pie manis arī ir vērsušies ar jautājumu - kas būs ar simtgadi, kā mēs gatavosimies? Tas ir signāls, ka cilvēki gaida zīmi vai ziņu, kā viņiem darboties. Tas ir tas, kas varbūt šobrīd ir samilzis tajā līmenī - kad būs?" šie kādreizējās Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas vadītājas Diānas Čivles vārdi un arī iepriekš Latvijas Radio uzrunāto rīdzinieku teiktais apliecina - jautājumu par Latvijas simtgadi publiskajā telpā pašlaik ir daudz vairāk nekā atbilžu.

Rakstos Latvijas simtgades svinības par vienu no prioritātēm noteikušas jau divas pēdējās valdības. Pērnruden tapušajā deklarācijā teikts: "Īstenosim daudzveidīgu un visus Latvijas novadus aptverošu Latvijas Republikas proklamēšanas un Brīvības cīņu simtgades programmu (2017.-2020.), kas vērsta uz Latvijas sabiedrības saliedētību, valsts apziņas un valsts gribas stiprināšanu un Latvijas vēstures pastiprinātu pētniecību un skaidrošanu."

Pērn simtgades svinību rīkošanu premjere uzticēja Kultūras ministrijai. Komplicētu organizatorisko struktūru veido Augsta līmeņa padome, Rīcības komiteja, Radošā padome, Jauniešu rīcības komiteja un šovasar izveidotais Simtgades birojs pašlaik piecu cilvēku sastāvā, kas pilda koordinatora lomu. Biroja vadītāja Linda Pavļuta gan uzsver - simtgades svinības būtu maldīgi uzskatīt tikai par kultūras programmu.

"Tāpēc ir izveidots šis Simtgades birojs, lai strādātu ar visām nozarēm, kopienām, grupām. Kultūra, protams, ir ļoti būtiska sastāvdaļa tajā visā - kultūras mantojums, mūsu identitāte, tomēr tas ir saistīts arī ar vidi, zinātni, izglītību, sportu, vēsturi, tautsaimniecību. Tas ir ļoti būtiski," uzsver Linda Pavļuta.

Simtgades kulminācija, protams, būs 2018.gads. Bet, pēc rīkotāju ieceres, svinībām jāsākas jau 2017.gadā un jāaptver piecu gadu posms, simboliski akcentējot, ka Latvijas valstiskuma izcīnīšana un nostiprināšana nenotika vienā dienā.

"Mēs neesam vienīgie, mums ir arī vienaudžu valstis kaimiņos, kas to darīs piecus gadus. Viens no simtgades mērķiem ir vēstures aktualizācija, izpratne par mūsu valsti un tās veidošanos. Un tas nav noticis vienā gadā. Ļoti būtiski notikumi bija 1917.gadā, kad tika izveidota Pagaidu nacionālā padome, virzoties līdz 1918.gadam, kaujām pēc tam un 1921.gadam, kad Latvija tika atzīta de iure," skaidro Linda Pavļuta.

Pirms septiņiem gadiem, Latvijas 90.gadskārtā, ar saukli "Iededzies par Latviju" svētkus svinēja trīs virzienos - bija centrālie notikumi valsts mērogā, svētku pasākumi novados un pasākumi ārpus Latvijas, lai vairotu valsts atpazīstamību.

Simtgadei konkrēts pasākumu kalendārs pagaidām vēl tikai top, apkopojot iedzīvotāju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju idejas. Tomēr rīkotāji aicina negaidīt, ka priekšā tiks nolikts pilnībā gatavs un kaut kur "augšā" izdomāts svinību plāns, bet arī katram pašam radīt savus svētkus, kaut iestādot augļu dārzu, izpētot apkārtnes vēsturi vai apceļojot Latvijas robežu. Jebkura ideja var būt veltījums simtgadei ar devīzi "Es radu Latviju - es daru Latviju".

Kultūras ministre Dace Melbārde norāda: "Pamatmērķis, ko šobrīd esam definējuši, ir ļoti skaidrs - stiprināt valsts gribu un piederību savai valstij, atbildības uzņemšanos par savu valsti un [vēlmi] pašam būt aktīvam šajos procesos. Bet, lai to izdarītu, nepietiek ar to, ka mēs uztaisīsim dažus svētku pasākumus. Ir nepieciešama plaša programma dažādos līmeņos un jomās, kas tiešām atraisa pašiniciatīvu. Un to nevar izdarīt gada laikā. To tiešām var izdarīt ar piecu gadu programmu."

Simtgades programmu veido pieci tematiskie virzieni kā nosacīts dzimšanas dienas cikls. Stāstus par latviešu saknēm, vēsturi un tās veidotājiem apkopos tematiskā līnijā ar nosaukumu "Latvijas ciltstēvi un ciltsmātes". "Latvijas valstiskuma attīstības ceļi" aicinās iepazīt fiziskos un simboliskos ceļus, kas iezīmē Latvijas tapšanu. Pārējie tematiskie virzieni pievērsīsies Latvijas rotāšanai, svētkiem un dāvanām, draugiem un kaimiņiem.

Budžeta iespējas miglā tītas

Simtgades ieceres ir apjomīgas un ambiciozas, taču valdības deklarācijā paustā apņemšanās tās īstenot praksē klibo. Nav bijis diskusiju, cik plašu simtgades programmu vēlamies un varam atļauties, un rezultātā tieši Latvijas simtgades budžets cietis nākamā gada valsts budžeta apcirpšanā. Izdevies nosargāt finansējumu tikai jau iesāktajiem projektiem.

"Mēs turpinām simtgades filmu programmu, turpinām darbu pie Nacionālās enciklopēdijas, simtgades Dziesmu svētkiem, izstādēm. Mums ir iespēja pasūtīt jaundarbus un Kultūrkapitāla fondā turpināt simtgadei domāto programmu. Bet tas, kam mums neizdevās iegūt atbalstu, ir tas, ka plašāk tiktu iesaistītas citas nozares, jo tās savu dalību redzēja caur papildu finansējumu. Tagad ir jautājums - vai citas nozares to ir gatavas atrast savu budžetu ietvaros vai arī šīs aktivitātes netiks īstenotas," atzīst kultūras ministre Dace Melbārde.

Ministre lēš, ka trim gadiem vajadzīgais budžets būtu apmēram 30 miljoni eiro. Taču vismaz nākamgad daudzas ieceres joprojām paliks ideju un plānošanas līmenī, piemēram, Latvijas valsts simtgades Jauniešu rīcības komitejai, kas azartiski sākusi darbu šopavasar. Ideju ir daudz, bet naudas pagaidām pietiek tikai plānošanai, atzīst komitejas vadītāja Elīna Baltskara. Viņa kopā ar 19 citiem jauniešu organizāciju aktīvistiem apbraukā Latviju un secina - jauniešu vidū rosība simtgadei ir liela.

"Kritēriji, ko paši sev esam izvirzījuši, ir, lai simtgades pasākums nebūtu viens notikums, lai tā nebūtu viena kopā sanākšana, lai tas būtu process, kas notiek mums apkārt un mūsos iekšā, lai mēs to sajustu, lai tas būtu ilgtspējīgs, lai tas turpinātu dzīvot arī pēc simtgades, lai tas nebeidzas ar vienu datumu," stāsta Elīna Baltskara.

Domāt ilgtermiņā un raudzīties uz simtgades svinībām kā uz ko vairāk nekā tikai uz koncertiem un salūtu lēmumu pieņēmējus aicina arī Latvijas prezidentūras Kultūras diplomātijas programmas vadītāja Selga Laizāne. "Manuprāt, ļoti svarīgi ir paskatīties uz Latviju kopumā. Ļoti ceru, ka simtgades projekts būs Latvijas enciklopēdija - akadēmisks darbs, kur tiešām būs apkopota ļoti būtiska informācija par Latviju un katrs ar to varēs iepazīties sistematizētā, strukturētā veidā. Novēlu visiem, kas ar šo lietu nodarbosies, domāt ilgtermiņā. Nevis tikai - ko mēs izdarīsim šogad, nākošgad vai 2018.gadā, bet pievērst uzmanību gan ieguldījumiem izglītībā, gan zinātnē, lai mums būtu atspēriena punkts, kā mēs varam attīstīties tālāk," pauž Selga Laizāne.

Diskusijas par to, kādam jābūt līdzsvaram starp nākotnes vīziju un pagātnes mantojumu, ir arī Latvijas valsts simtgades Radošajā padomē, ko veido vairāk nekā 20 dažādu jomu radošu personību - uzņēmēji, mūziķi, akadēmiķi, dzejnieki. Viņu vidū arī politologs Ivars Ijabs, kura pētījumu lokā ir arī laiks, kas veidoja pamatu Latvijas valsts dibināšanai.

"Kopējais [simtgades] uzstādījums joprojām ir ļoti vispārīgs, tāpēc tiek strādāts pie tā, lai to konkretizētu. Tas kopumā izskatās tā, ka, pirmkārt, mēs negribam, lai šajā simtgadē un uz tās rēķina katrs darītu kaut ko pa savam un tikai ķeksīša dēļ to pieliktu klāt simtgadei, bet lai tai būtu pašai savs skanējums, sava ideja," norāda Ivars Ijabs.

Radošā padome arī jau izvērtējusi gandrīz simt dažādu valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un privātpersonu ideju. Sabiedrība pamazām mainās, un vairs nevar runāt tikai par masu, kas gatava tikai patērēt, nevis pati iesaistīties, uzskata prezidentūras kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne.

"Domāju, ka tas pamazām mainās. Ir sabiedrības daļa, kas tiešām ir gatava rīkoties un būt ļoti aktīva, un Latvijā piemēru netrūkst - piemēram, Lielā talka, kas būtībā ir sākusies kā privātpersonu iniciatīva un aizrāvusi ļoti lielu iedzīvotāju daļu. Es novēlu, lai simtgadei tas izdodas, jo tikai tad, ja mēs paši būsim atbildīgi, aktīvi, zināsim, ko vēlamies, un arī kaut ko darīsim, lai savus mērķus sasniegtu, tad arī varēsim godam svinēt šo jubileju. Nav ko sēdēt un gaidīt, kad kāds mums visu pienesīs klāt," uzsver Selga Laizāne.

Savu projektu simtgadei iesniegusi arī kādreizējā "Rīga 2014" vadītāja Diāna Čivle, kura pašlaik turpina darbu pašvaldībā. Pašas izloloto "Staro Rīga" projektu viņa rosina izvērst visā Latvijā. Runājot par gatavošanos valsts simtgadei, Čivle iesaka ņemt vērā Eiropas kultūras galvaspilsētas pieredzi plaša cilvēku loka iesaistīšanā.

"Tas ir jāatzīst - ja mēs skatāmies kultūras aktuālās norises un sabiedrības daļu, kas tām seko līdzi vai tās apmeklē, tad šī sabiedrības daļa ir ļoti maza. Ja mēs gribam uzrunāt kādam lielākam mērķim, vēstījumam arī simtgades sakarā, mums ir jāvēršas pie tās sabiedrības daļas, kas kultūras norisēs nemaz nav tik aktīvi," norāda Diāna Čivle.

Fakts, ka pavisam nesen pieredzi lielu ilgtermiņa pasākumu rīkošanā uzkrājušas Latvijas prezidentūras un Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas komandas, liek uzdot jautājumu par pēctecību Latvijas valsts simtgades svinību rīkošanā. Patlaban nelielo Simtgades biroju pamatā veido Kultūras ministrijas cilvēki. Ne bijusī "Rīga 2014" vadītāja Diāna Čivle, ne prezidentūras kultūras diplomātijas programmas vadītāja Selga Laizāne simtgades rīkošanā nav iesaistītas. No Eiropas kultūras galvaspilsētas biroja darbu Kultūras ministrijā kā valsts sekretāra vietniece turpina Dace Vilsone, Simtgades birojā darbojas arī pieredzējušas kultūras menedžeres Leonarda Ķestere un Jolanta Borīte, par izglītības jautājumiem atbild Aija Tūna. Simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta atzīst, ka komandas paplašināšana valsts budžeta peripetiju dēļ pagaidām ir miglā tīta.

Simtgadi svinēs kopā ar kaimiņvalstīm

2018.gadā savu simtgadi svinēs ne tikai Latvija, bet arī vairākas kaimiņvalstis, tostarp Lietuva, Igaunija un Somija. Igaunijā tas sakritīs ar prezidentūru Eiropas Savienībā, tādēļ svinību rīkotāji iekļāvušies prezidentūras birojā. Lietuvā simtgades programma ir Valsts kancelejas pārziņā. Lai gan katra valsts simtgadei gatavojas atsevišķi, ir arī vairākas vienošanās par sadarbību. Piemēram, par Baltijas valstu kopīgu simtgades vēstnieku varētu kļūt kamerorķestris "Kremerata Baltica". Pavisam konkrēts līgums jau noslēgts par kopīgu Baltijas valstu startu 2018.gada Londonas grāmatu tirgū, kam jau sākta gatavošanās. "Tas ir ļoti sarežģīts process, visas Baltijas valstis kopā startēs Londonas grāmatu tirgū, mēs būsim īpašu viesu statusā, kas nozīmē, kas šis nozīmīgais tirgus būs veltīts Baltijas valstīm," uzsver Linda Pavļuta.

Latvijas starptautiskais skanējums un ārzemēs dzīvojošo tautiešu iesaiste būs viens no lielajiem simtgades uzdevumiem, kas sasaucas ar mērķi akcentēt ne tikai Latvijas pagātni, bet arī raudzīties nākotnē un meklēt jaunus veidus, kā uzrunāt cilvēkus, norāda simtgades Radošās padomes pārstāvis Ivars Ijabs.

"Mēs vairs nevaram uzrunāt sabiedrību pilnā mērā tikai ar svinīgu aktu pie Brīvības pieminekļa un kādu patētisku uzrunu no Saeimas tribīnes. Mums ir nepieciešamas jaunas, mūsdienīgas izpausmes formas, lai par simtgadi tiešām uzzinātu un iesaistītos cilvēki, kas ikdienā nav saistīti ar politiku vai patriotisko audzināšanu," uzsver Ivars Ijabs.

Iespējams, tajā liela nozīme būs simtgades Jauniešu rīcības komitejas idejām. Uz jautājumu, kāpēc gribas svinēt Latvijas simtgadi, Jauniešu komitejas vadītāja Elīna Baltskara saka - jo būt latvietim ir forši. "Man liekas, šobrīd ir tāda noskaņa, ka būt latvietim ir stilīgi. Modē nāk apģērbs ar latviešu zīmēm, mēs daudz klausāmies latviešu mūziku, un pēdējā laikā tieši jauniešu vidū var just tādu lepnumu par valsti. Jubileja ir labs iemesls, lai atcerētos, kā mēs esam nonākuši līdz savai valstij. Cik daudz cilvēku ir cīnījušies un rūpējušies, lai mums būtu brīva zeme. Pateikt viņiem par to paldies, novērtēt to, kas ir, un skatīties nākotnē," pauž Elīna Baltskara.

Pirmoreiz plašāk ar Latvijas valsts simtgades mērķiem un iecerēm rīkotāji iepazīstinās pirmdien, 28.septembrī, kad kļūs zināmi arī Latvijas simtgades spēlfilmu konkursā uzvarējušie projekti. Bet ar simtgades vizuālo tēlu un mājaslapu Simtgades birojs cer iepazīstināt šā gada valsts svētkos.