#Ēkultūra. Katram savu tautastērpu un skatuviskās dejas zelta fonds – iesaka Nacionālais kultūras centrs

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) piedalās Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā #Ēkultūra un aicina iedzīvotājus ārkārtējās situācijas laikā virtuāli atskatīties uz pēdējo gadu kopīgo veikumu amatiermākslas jomā, kā arī gūt jaunas zināšanas, medijus informē LNKC pārstāvj.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) fotoattēlu krājums aptver plašu LNKC rīkoto pasākumu retrospekciju koru un vokālo ansambļu, latviešu skatuviskās dejas, amatierteātra mākslas, folkloras un tautas mūzikas, lietišķās tautas mākslas, pūtēju orķestru un kokļu mūzikas, kā arī kultūrizglītības jomā.

Galerijās aplūkojami fotomirkļi no Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem 2018. un 2013. gadā, starptautiskā folkloras festivāla “Baltica”, tradicionālo prasmju tālāknodošanas pasākuma “Satiec savu meistaru!”, Jaunrades deju konkursiem, reģionālajiem dziesmu svētkiem, izstādēm, ikgadējās Cimzes balvas pasniegšanas ceremonijas un daudz citiem pasākumiem.

Savukārt LTV arhīvā ir pieejami videoieraksti no valsts simtgades zīmē aizvadītajiem kultūras notikumiem – XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, kā arī multimediālās deju lielizrādes “Abas malas”.

Virtuāli spodrināt zināšanas par latviešu skatuvisko deju iespējams LNKC paspārnē tapušajā tīmekļvietnē Latviešu skatuviskās dejas zelta fonds.

Tajā blakus labi zināmajai horeogrāfes Helēnas Tangijevas-Birznieces “Gatves dejai” apkopotas vēl 54 nozīmīgākās dejas laika posmā no 1933. līdz 2008. gadam. Zelta fonds tiek periodiski papildināts. Vietnē var uzzināt, kas ir deju autori, kad tās pirmoreiz iestudētas un kādos nozīmīgos pasākumos izpildītas. Dejas profesionāļu vajadzībām pieejams katras dejas apraksts.

Tie, kas apsver ideju veidot savu tautastērpu, vērtīgu padomu var gūt LNKC tīmekļvietnē "Katram savu tautastērpu".

Tajā kopš 2016. gada ar skaidrojošu aprakstu, foto un videoierakstu starpniecību tiek stāstīts par latviešu tautas tērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām.

Vietnē publicēta arī meistaru kontaktinformācija.

“Fakts: kultūra šādas krīzes situācijā ir nozīmīga balsta (tautsaimniecības) nozare līdzās tām, kuras neatslābstoši rūpējas par sabiedrības veselību, drošību un kārtību. Sabiedrībai ar 21. gadsimta tehnoloģiju starpniecību pieejamais kultūras pakalpojums Latvijā un daudzviet pasaulē cilvēkus uztur augstākā emocionālā tonī,” teic LNKC direktore Signe Pujāte.

Kultūras ministrijas (KM) informatīvās kampaņas #Ēkultūra mērķis ir aicināt iedzīvotājus ārkārtējās situācijas laikā visdažādākās kultūras norises izbaudīt virtuāli, savukārt kultūras jomā pieejamos e-pakalpojumus saņemt attālināti, iestādes klātienē neapmeklējot. No 16. marta informācija par #Ēkultūra digitālajiem piedāvājumiem un e-pakalpojumiem vienuviet atrodama Kultūras ministrijas tīmekļvietnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti