Daugavpils baltkrievi Latvijas simtgadē atver savu «dārgumu» lādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

"Куфар беларускіх скарбаў" jeb "Baltkrievu dārgumu lāde" - tā saucas Daugavpils Baltkrievu kultūras centra projekts, kas veltīts Latvijas simtgadei. Visu gadu ar dažāda veida pasākumiem skatītāji tiks iepazīstināti ar baltkrievu materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu. Savā "Baltkrievu dārgumu lādē" tiks ievietoti autentiski darinājumi: izšūtie dvieļi – rušņiki, austi galdauti un segas, pītas jostas, izšūti tautas tērpi un citi rokdarbi, kas ir baltkrievu materiālais kultūras mantojums. Katra tikšanās reize tiks veltīta vienam vecmāmiņas lādes priekšmetam.

Daugavpils baltkrievi Latvijas simtgadē atver savu «dārgumu» lādi
00:00 / 04:31
Lejuplādēt
Baltkrievi šobrīd Daugavpilī ir septiņi procenti no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Tā ir viena no daudznacionālās pilsētas tautībām, kuru saknes un tradīcijas te ir dziļas, un, saglabājot savas vērtības, tās iekļaujas visas Latvijas tautu rakstu kamolā, ar gandarījumu saka Daugavpils baltkrievu kultūras biedrības kolektīva “Kupaļinka” vadītājs Večeslavs Petrovs.

 

"Mums šogad īpašs moments ir tāds, ka esam tikuši uz lielajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks vasarā Rīgā, tas mums tiešām ir nozīmīgākais notikums," atzina  Petrovs.

Taču ne tikai Dziesmu svētki, bet arī īpašais Latvijas simtgades notikums iedvesmo Daugavpilī dzīvojošos baltkrievus, kuri šogad visa gada garumā nolēmuši plašāk parādīt savas tautas vērtības, stāsta biedrības pārstāve Dagnija Litvinovska.

Pirmais, ko ceļ no savas tautas dārgumu lādes baltkrievi, ir viņu tautas neatņems atribūts rušņiks jeb dvielis - tīrības un dzimtās mājas simbols.

"Rušņiks pavadīja cilvēku no dzimšanas līdz nāves dienai. Jaundzimušo bērniņu lika uz linu rušņika. Ar rušņiku tika rotāta ikona, vedēji jaunajam pārim pirms laulāšanās apsēja rokas ar linu dvieli, un laulību ceremonijas laikā otro lika zem kājām. Bija ikdienas rušņiki, ar kuriem klāja galdu, kā arī tajos noslaucīja rokas. Bēru dienā ar rušņiku kapā tika nolaists zārks. Rušņiks ir linu austs dvielis, kurš katram apgabalam raksturīgs ar savām krāsām un ornamentiem, kādam tie ir izšūti iniciālī, kādam tie ir ziedi, kādam putni, kādam ogas. Atšķiras arī toņi, kādam tie ir košāki, kādam blāvāki," stāstīja Litvinovska.

Kā jau katrai tautai, arī baltkrieviem savas tautas lepnuma un atšķirības simbols ir tautas tērps. Tas ir nākamais, ko pēc rušņika no savas pūra lādes ceļ ārā Daugavpils baltkrievi.

“Baltkrievu tautas tērpi ir īpaši ar saviem ornamentiem, košajām krāsām. Dominē sarkanais, zilais, zaļais. Mums ir ļoti greznas blūzes, krekli, kuru plecu daļu rotā izšūti ornamenti, ko vēlāk papildina josta, svārki. Taču viss sākās no krekla un garā krekla- kleitas, ko papildina ar priekšautu," teica Litvinovska.

Petrovs un Litvinovska atzīst, ka baltkrievu un latviešu tautas tērpos, kā jau kaimiņu tautām, ir daudz līdzīga, tomēr ir arī savas nianses.

"Atšķirīgas galvas rotas - latviešiem vainagi, baltkrieviem vairāk dažādi sieti lakati," teica Litvinovska. "Ja uzvelc tautas tērpu, tas tāds kolorīts un uzreiz jūties piederīgs baltkrievu kultūrai," piebilda Petrovs.

Latvijas simtgadei par godu no dārgumu lādes Daugavpils baltkrievi vēl plāno celt ārā citas savas tautas vērtības, bet gadu noslēgs ar festivālu "Baltkrievu gadatirgus" un muzeja ekspozīcijas atklāšanu. Tam eksponāti tiks vākti visa šā gada garumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti