Labrīt

Izvirzīti visi trīs SEPLP locekļi. Kandidātus vērtē Anda Rožukalne

Labrīt

Pārmaiņas simtgadīgajā Malnavas koledžā. Interevija ar skolas direktori Sandru Ežmali

Izstāde "Skroderdienas Bonaventūras muižā" iepazīstinās ar skrodera amatu

Brīvdabas muzejā atklāj skrodera amata attīstībai veltītu izstādi

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 16. jūlijā atklās izstādi “Skroderdienas Bonaventūras muižā”, kas būs bagātīgi izzinošs un krāšņi vizuāls stāsts par skrodera amata attīstību Latvijā. Izstāde aptvers laika posmu no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 20. gadiem, kad Latvija līdz ar visu Eiropu pārgāja uz tā sauktajiem pilsētas tipa apģērbiem. Radikāli mainījās ģērbšanās kārtība, apģērba proporcijas un detaļas. Latvijas skroderi brauca pilnveidot savas prasmes uz ārzemēm, līdzās vīriešiem skrodera amatā stājās arī sievietes.

Izstādē varēs redzēt tā laika oriģinālo apģērbu, visdažādākos šūšanas piederumus, kā arī interaktīvā veidā iepazīt dažādus faktus par šūšanas vēsturi un attīstību.

Izstādes veidotāja, etnogrāfe Aija Jansone skaidro, ka ap 19. gadsimta vidu arī pie mums strauji notika pāreja uz pilsētas tipa apģērbu, piegriezums un šūšanas metodes bija modernas, pēc visiem Eiropas standartiem, bet audumu – īpaši laukos – izmantoja vietējo, ko paši varēja uzaust.

“Latvijas teritorijai raksturīga tāda lieta, ka notika pāreja uz tiem nosacīti pilsētas tipa apģērbiem vienādi gan pilsētās, gan laukos. Protams, vispirms pārgāja jaunā paaudze, tad lēnām pieņēma arī vecākā paaudze. Un šī pāreja notika diezgan dinamiski, ātri un neatgriezeniski.

Daudz apģērba ziņā mēs esam ietekmējušies no Vācijas, jo tas mums vistuvāk bija.

Arī rokdarbu veikali galvenokārt piedāvāja vācu diegus, vācu adatiņas un vācu literatūru,” stāsta Jansone.

Etnogrāfe Aija Jansone

Apģērbu darināšanas un valkāšanas paradumi kardināli sāka mainīties 19. gadsimta vidū, kad tikpat kardināli mainījās arī visa sociālekonomiskā situācija, – strauji auga pilsētas, attīstījās veikali, mainījās cilvēku attiecības.

Visu 18. gadsimtu un 19. gadsimta sākumā drēbniekmeistari bija tikai vīrieši, bet 19. gadsimta vidū viņiem līdzās sāka nostāties arī sievietes.

Notika arī specializēšanās sieviešu un vīriešu apģērbu šūšanā.

“Ar 19. gadsimta vidu, ar Bīdermeijera mākslas stilu visā Eiropā radikāli mainās sieviešu ģērbšanās kārtība, apģērba proporcijas, arī detaļas. Un Latvija iet laikam līdzi un arī pāriet uz Eiropas apģērbu. Un tādā kārtā ir nepieciešamas šuvējas, sieviešu apģērbu šuvējas, un notiek specializēšanās sieviešu, vīriešu apģērbu šūšanā. Izstādē mēs mēģinām parādīt, kā mainās virsdrēbes, kā tās tiek komplektētas, kā mainās apakšveļa. Un arī to, ar kādiem instrumentiem, ar kādiem darbarīkiem to visu panāca,” vēstī izstādes veidotāja.

Izstādē skatāma gan tā laika gludekļu un šujmašīnu kolekcija, gan dažnedažādi citi skroderiem svarīgi priekšmeti – šķēres, šūšanas rāmji, lentītes, pogas, uzpirksteņi.

Līdzās tolaik tapušiem sieviešu un vīriešu apģērbiem atsevišķos stendos eksponēti arī ļoti izsmalcināti rokdarbi – kabatlakatiņi, apkaklītes un citi, bet atsevišķa sadaļa veltīta sieviešu apakšveļai.

Aija Jansone skaidro: “Mainījās visa apakšveļas kārta, jo tad, kad vilka šos uz auguma pieguļošos kostīmus, tad jau vairāk tos linu kreklus, taisnā diegā piegrieztos, ar piešuvēm, ar paduses ķīļiem, tos jau nevarēja paģērbt apakšā zem jakām. Un līdz ar to nāca tādi ņieburiņi, dažkārt ļoti smalki izšūti. Tad, redziet, parādās arī apakšbikses. Pirms tam apakšbikšu nebija, tās tieši parādījās ar šo laiku, par kuru mums vēsta izstāde. [..]

Jau 19. gadsimta 80. gados katrai sievietei bija vismaz vieni kārtīgi izejamie apavi. Jā, darbam laukos pastalas turpināja izmantot, bet tas nebija priekš goda kārtas.”

Priekšmetisko daļu papildina informatīvie materiāli gan lasāmā, gan interaktīvā formātā, kas vēsta par skroderu apmācību, kas no 19. gadsimta vidus izvērtās ļoti plaši. Jansone atklāj, ka 60. un 70. gados galvenokārt pilsētās notika šūšanas kursi par naudu, pēc kuriem audzēkņi dabūja diplomus: “Tie skunstīgie skroderi bija ļoti izglītoti cilvēki. Viņi mācēja daudzas valodas, bija daudz redzējuši, daudz mācījušies, citkārt arī Eiropā. Un tad tie audzēkņi, kas tika pie viņiem mācīties, viņa arī tika mācīti tādā pat vīzē.”

Izstādes māksliniece Rēzija Adītāja, kas pārstāv muzeja darbinieku jaunāko paaudzi, atzīst, ka šūšanas attīstības iepazīšana viņai bijis personisks notikums: “Izstāde man ir liels atklājums par to, cik smalki agrāk cilvēki ir pievērsušies lietām.

Domājot par šodienu, ir pat gandrīz vai kauns, jo liekas, ka mūsdienās man kaut kādas lupatas ir mugurā, salīdzinot ar to, kā cilvēki toreiz ģērbās.

Interesantākā lieta, ka es atklāju, ka arī mans vecvecvectēvs ir bijis skroderis. Un tad attiecīgi arī viņa fotogrāfija, ko es paņēmu no omes, ir uz izstādes plakātiem. Izstādes galvenie akcenti ir vienā pusē tā saucamais altāris ar skaistajiem, senajiem lakatiem, otrā pusē – visas senās šūšanas iekārtas. Tad, tā kā šī ir zinātniski pētnieciskā izstāde, pie sienām ir informatīvais materiāls. Un, protams, ir tērpi un visādi sīkumi un smalkumi.”

Izstāde “Skroderdienas Bonaventūras muižā” skatāma Brīvdabas muzejā. Nosaukums ir atsauce uz to, ka muzeja administrācijas ēka šobrīd atrodas Bonaventūras muižas vēsturiskajā teritorijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt