Tik tikko skatlogos izveidotas divas izstādes. Vienā no tām var apskatīt vairāk nekā 30 autoru darbus, kas šogad tapa starptautiskajai mazo formu porcelāna izstādei, ko muzejs rīko jau kopš 2006. gada. Otrā ir Elīnas Titānes darbu ekspozīcija ''Piedzīvojums'', kas ietver visai pārsteidzošus, bet arī ļoti skaistus eksperimentus ar porcelānu.
"Mums ir paveicies, ka kopš pagājušā gada mums ir veikta muzejā tāda lieliska lieta kā telpu rekonstrukcija un paplašināšana, un līdz ar to mēs esam ieguvuši ne tikai pirmā stāva telpas, bet arī skatlogus. Un šajā gadījumā mēs sapratām, ka starptautiskā mazo formu procelāna izstāde, kas ir pietiekoši nozīmīga, kamēr muzejs ir ciet un tā nav apskatāma iekštelpās, ka mēs varam izmantot šos skatlogus, lai vismaz Vecrīgas pastaigu maršrutos jebkurš, kurš iziet cauri Konventa sētai šai laikā, var šos darbus apskatīt," stāsta izstāžu kuratore Ieva Nagliņa.
Viņa norāda, ka starptautiskajai izstādei ''Asimetriskas kustības'' tēma tika izvēlēta savā ziņā kā atbildes reakciju uz šo laiku, jo no vienas puses tas ir kaut kāds ģeometrisks jēdziens, kur mākslinieki var spēlēties ar līniju simetriju, asimetriju, ritmiem. No otras puses asimetriskas kustības ietver arī kaut kādu pretējību, ko mākslinieki var apspēlēt tematiski.
Izstādē var redzēt ļoti dažādus veidus, kā mākslinieki risinājuši izvēlēto tēmu. Piemēram, māksliniece Žaklīna Šapiro no Čīles savā darbā ''Kuba sievišķība'' ir eksperimentējusi, porcelānu savienojot kopā ar vulkāna lavas daļām. No vienas puses darbs ir balstīts uz faktūrām, no otras puses tajā ir atsauce uz sievišķību, bet skatītājam paveras arī interpretācijas iespējas pašam.
Reičela Grimšova, Lielbritānijas māksliniece, savukārt ir izveidojusi triptihu ''Diagonālā kustība'', kurā, kā skaidro Ieva Nagliņa, ir it kā viena forma, bet ar nelielu formas nobīdi – viss it kā ritmiski atkārtojas, bet atklāj, ka viens otram identiski tomēr līdzināties nevar un nav vajadzīgs.
Izstādē skatāms arī Jura Bergina darbs ''Progress-regress''. Bergins ir latviešu mākslinieks, kurš pašreiz dzīvo Lietuvā. Ieva Nagliņa atzīmē – viņa darbi vienmēr atpazīstami ar ļoti spilgtu un izteiksmīgu rokrakstu, kurā viņš izmanto popārta estētiku, dažādus atpazīstamus, pat reklāmiskus tēlus vai ikoniskas figūras, personas, dažkārt tās ļoti paradoksālā veidā savietojot kopā.
Apmeklētājus izstādē ļoti piesaista mākslinieces no Korejas Džijonas Šimas darbs ''Krabis ar nevienādām spīlēm''. Ieva Nagliņa uzsver – apmeklētāji apbrīno to, cik smalks, filigrāns un delikāts ir šis darbs. "Dažbrīd pat nevar saprast, kurā brīdī tas ir priekšmets no reālas dabas un kurā brīdī tas ir veidots ar mākslinieces rokām. Bet patiesībā to visu ir veidojusi viņa pati," skaidro kuratore.
Savukārt trīs skatlogos, kas jau ir tuvāk muzeja ieejai, ir skatāmi Elīnas Titānes darbi. Tie ir izmēros daudz lielāki, monolītāki. Ieva Nagliņa stāsta: "Ja savulaik mēs vairāk viņu zinājām kā mākslinieci, kas veido šīs formas ar roku, tādas sarežģītas trīsdimensionālās struktūras, tad šeit jau ir viņas eksperimenti ar līstošām, tekošām vai tecinātām formām, ar pavisam jaunu estētiku, bet ne mazāk sarežģīta ir šī dziļuma struktūra, šis trīsdimensionālais veidojums. Tādi trauslāki un varbūt gaistošāki ir šie darbi, bet arī saistās ar kaut kādu meditatīvu procesu."
