Pusdiena

Saeima atbalsta Satversmes grozījumus par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu

Pusdiena

Bulgārija un Polija neatbalsta iespējamās Eiropas Savienības sankcijas pret Ungāriju

Ar likuma grozījumiem vēlas paplašināt atbalstu radošajām personām

Ar likuma grozījumiem vēlas paplašināt atbalstu radošajām personām

Uz valsts atbalstu varētu pretendēt lielāks skaits to radošo personu, kuras cieš finanšu grūtības. Paplašināt atbalsta stipendiju saņemšanas nosacījumus paredz Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma grozījumi. Ceturtdien, 20.septembrī, tos pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima. Radošās inteliģences pārstāvji šos grozījumus gaida ar lielu nepacietību.

Pirms vairākiem gadiem rakstniece Elita Franciska Cimare zaudēja redzi. Pateicoties tehnoloģiskiem risinājumiem, viņa varēja turpināt rakstīt grāmatas. Autore, kura lasītājiem plašāk pazīstama kā Franciska Ermlere, jau nodevusi tipogrāfijā savu jauno grāmatu.

„Es tos Rīgas detektīvus rakstu. Sestais iznāks, “Bliks”,” stāsta rakstniece.

Taču pērn grāmata vēl tikai tapa. Honorāru nebija. Par vienīgo ienākumu avotu kalpoja invaliditātes pensija. Ziņa par jauno radošo personu atbalsta sistēmu, ko ieviesa ar 1.janvāri, nāca kā glābiņš.

„Sniedzu iekšā tos dokumentus. Pierādījums, ka man pēdējo piecu gadu laikā grāmatas izdotas. Bet tur izrādījās, ka ienākumiem jābūt zem 215 eiro cilvēkam mēnesī. Es saku – man ir 292 eiro, bet man ir uzturā bērns,” stāsta Cimare.

Stipendiju 430 eiro apmērā rakstniecei piešķīra uz trim mēnešiem. Vēlāk tomēr sprieda, ka ienākumi pārsniedz atļauto slieksni, un nākamajiem trim mēnešiem atbalstu liedza.

„Es tur dabūju noklausīties uzpūstu un patosa pilnu runu, kāda esmu zagle un kāda esmu krāpniece, un kā es esmu izkrāpusi naudu. Es teicu, ka visu laiku godīgi stāstīju, ka pensija man ir 292 eiro un man apgādībā ir bērns,” stāsta Cimare.

Ienākumu slieksni 215 eiro apmērā, kas ļautu pretendēt uz valsts atbalstu, nevarēja pārvarēt arī liela daļa senioru no mākslinieku biedrības „Sidegunde”. „Mēs izskatījām cauri un nevarējām izdarīt pieprasījumu, jo mums nav tādu, kam ir zem 215 eiro. Visiem ir ap 250.

Un būtu būtiski jāpalielina šis cipars. Tas ir akūti nepieciešams,” norāda „Sidegunde” vadītāja Helēna Medne.

Tam piekrīt arī Valsts kultūrkapitāla fondā, kur nespēj apgūt visu šim mērķim piešķirto finansējumu. No piešķirtā pusmiljona eiro līdz šim iztērēti vien 76 tūkstoši eiro.

„Konsultācijas mēs esam snieguši apmēram 115. Cilvēki ir interesējušies un konsultēti, bet atbalstu saņēmuši mazliet pāri 30. Tā daļa, kas gribētu, bet nekvalificējas, ir liela. Tā arī nonācām līdz secinājumam, ka kaut kas likumā ir jāmaina,” norāda Latvijas Radošo savienību padomes vadītāja Dace Bluķe, kura pārstāv politisko apvienību „Attīstībai/Par!”.

Saeimas deputāti piekrita grozīt likumu. Pirmkārt, paredzēts paaugstināt minimālo ienākumu slieksni, kas ļauj radošajām personām pretendēt uz tā saucamajām dīkstāves stipendijām. Tagad tā ir puse no minimālās algas, bet būs divas trešdaļas, proti, 322,5 eiro.

Slimības atbalstu vēlas nodrošināt neatkarīgi no ienākumiem. Minimālo ienākumu slieksni atcels arī senioriem. Vienreizējo atbalstu ārstniecības izdevumiem vai sadzīves apstākļu uzlabošanai varēs piešķirt visiem, stāsta Valsts kultūrkapitāla fonda direktora vietniece Linda Karlina.

„Senioriem, personām, kas saņem vecuma pensiju, tas būtu labi, jo izdevumi, kas rodas ārstniecības vai sadzīves apstākļu dēļ, tas vienreizējais izdevums var būt nesamērīgs izdevums,” stāsta Karlina.

Lielākais, ko senioram varēs izmaksāt, ir naudas summa sešu minimālo mēnešalgu apmērā, tomēr to izmaksās tikai pēc jau apmaksāta rēķina kvīts saņemšanas. Ņemot vērā, ka papildu finansējumu no budžeta šiem pasākumiem neprasīs, var pieļaut, ka Saeima tos pieņems bez aizķeršanās.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti