Kopumā projektā paredzēts atjaunot un attīstīt sešus valsts nozīmes kultūras pieminekļus, kuri atrodas populārākajā Latgales tūrisma maršruta lokā. Tādējādi, saglabājot autentiskumu un veidojot jaunus pakalpojumus katrā atsevišķajā objektā, projekta īstenotāji paredzējuši stiprināt Latgales kā tūrisma galamērķa pievilcību.
Daugavpils cietoksnī paredzēts atjaunot Inženierarsenālu – vienu no šobrīd vēl tukšajām cietokšņa ēkām – un izveidot tajā Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina muzeju. Pati ēka ir vērtīgs un autentisks kultūras piemineklis, kuru atjaunojot tiks ņemta vērā simboliskā vēsturiskā saikne ar inženieriem un tehniskām zināšanām un atspoguļota laikmetam raksturīgā būvgaldniecības attīstība, kas parādās dažādajās logu un durvju ailēs, kāpņu telpās un citos vēsturiskajos būves elementos. Atjaunotais Inženierarsenāls piepulcēsies Marka Rotko mākslas centram, palīdzot piepildīt cietoksni ar kvalitatīvu, apmeklētājiem interesantu saturu.
Aglonas bazilikas tornī paredzēts izveidot apskates vietu, paverot apmeklētājiem skatu uz Ciriša ezera ainavu. Savukārt bazilikas telpās tiks mainītas nekvalitatīvās logu konstrukcijas, kas pašlaik nenodrošina atbilstošu iekšējo klimatu un bojā bazilikas sienu krāsojumus.
Restaurācijas darbi paredzēti arī Slutišķu vecticībnieku sādžā Daugavas lokos, saglabājot novadam tipisko arhitektūras pieminekli – vecticībnieku sētas celšanas tradīcijas, kam raksturīgi akmens pamati un kaķētu apaļbaļķu guļbūves baļķu apstrāde. Pēc restaurācijas sādžā paredzēs izveidot vecticībnieku kultūras mantojuma centru un radošās darbnīcas. Dabas parks “Daugavas loki” ar Slutišķu sādžu un Markovas pilskalnu pārstāv Latgales simbolisko ainavu, iekļaujoties UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
Krāslavas pils Amatu mājā pēc restaurācijas darbiem tiks izveidota ekspozīcija „Pi vīna golda”, kā arī ierīkota gleznotāja Valentīna Zlidņa piemiņas istaba. Krāslavas pils apbūve ar parku, Plāteru dzimtas rezidence, ir izcils piemērs Latvijas historisma laikmeta piļu interjeru daudzveidībai.
Ludzas pilsdrupās, kas saglabājušās no 14. gs. celtā Livonijas ordeņa atzara cietokšņa, paredzēts veikt konservācijas darbus, lai saglabātu pilsdrupu tēlu un apjomu un pavērtu plašākas iespējas to izmantošanai.
Savukārt, turpinot Preiļu muižas kompleksa aizsardzības pasākumus, muižas ēkai tiks izgatavoti logi. Pils kā Latgalē nozīmīgākais 19. gs. beigu Tjūdoru neogotikas arhitektūras paraugs vienotā ansamblī ar ainavisko parku ir gan vēsturiska, gan arhitektoniska vērtība.
Projekts „Rīteiropas vērtības” ir viens no kopumā 10 kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kuri pēc Kultūras ministrijas organizētas projektu ideju priekšatlases ir saņēmuši iespēju pieteikties ERAF līdzfinansējam. Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstīja projekta iesniedzējs – Daugavpils pilsētas dome. Tās sadarbības partneri projektā ir Daugavpils novada dome, Krāslavas novada dome, Ludzas novada pašvaldība, Preiļu novada dome un Aglonas bazilikas draudze Aglonas novadā.
Projekts tiks īstenots Kultūras ministrijas pārziņā esošā ERAF līdzfinansētā atbalsta mērķa „Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.
Kopējās projekta izmaksas ir 6 454 208 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – 4 695 000 eiro,
savukārt nacionālais publiskais finansējums 1 134 411 eiro (t.sk. valsts budžeta dotācija pašvaldībām 245 073 eiro un pašvaldību finansējums 584 338 eiro).
