Sadaļas Sadaļas

Citi notikumi kultūrā

Grupa “Dabasu Durovys“ - «Reits»

Dievkalpojums

Translācija no Vatikāna. Lieldienu mise (itāļu valodā)

Latgaliešu kultūras gada balvas «Boņuks 2020» pasniegšanas ceremonija

Apbalvoti sasniegumi latgaliešu kultūrā. Laureātu vidū «Piļsāta pi upis» un «Tautumeitas»

6. martā tiešraidē no Latgales vēstniecības “Gors” svinīgā ceremonijā godināti 10 latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” ieguvēji – spilgtākie un nozīmīgākie notikumi un personības, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu keramiķim Voldemāram Vogulam. 

Ceremonijas organizatori – Latgales vēstniecība “Gors” – uzsvēra, ka, neskatoties uz nevienkāršajiem apstākļiem, pagājušais gads latgaliskajā kultūrā bijis ļoti bagāts un daudzveidīgs, ievērības cienīgi notikumi un personības bijuši kā mūzikā, tā arī izdevniecībā, skatuves mākslā un arī kino. Līdz ar to īpašs gandarījums par visiem 30 sākotnējā balsojumā izraudzītajiem nominantiem, kuru veikums bagātinājis ne tikai latgalisko, bet arī kopējo Latvijas kultūrtelpu. 

Šogad “Boņuks 2020“ balvu pasniegšanas ceremonija notika mazliet citādāk nekā ierasts – Latvijas Televīzijas tiešraidē, kas tika izdzīvota caur virtuālo realitāti, TV raidījumu vadītāja, komiķa Jāņa Skuteļa vadībā. ”Boņuks” vēl arvien ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus un paveikto latgaliskās kultūras dzīvē.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2020“ laureāti:

Aldis Bukšs ar pirmo kriminālromānu latgaliski “Bruoli”

Aldis Bukšs ir rakstnieks, kurš nāk no Baltinavas. Pats rakstnieks stāsta, ka dziņa kaut ko rakstīt, pierakstīt un pārrakstīt viņā mājoja kopš bērnības. 2020. gada decembrī Aldis izdeva savu otro kriminālromānu “Bruoļi“, kas ir pirmais kriminālromāns, kas uzrakstīts latgaliski. Romāns vienlaikus iznāca grāmatās gan latviešu, gan latgaliešu valodā.

Izdevums “Muna dzīšmu gruomota”: nošu grāmata, koncerts “Dzīšmu gruomota” un latgaliešu dziesmu stāsti

Līdz šim apjomīgākais latgaliešu dziesmu krājums, kurā apkopotas 300 dziesmas latgaliski – gan tautasdziesmas, gan autordziesmas, kuras aptver aptuveni 100 gadu ilgu periodu. Dziesmām pieejami vārdi, notis un akordi. Jaunais izdevums jau ir ar vēsturisku vērtību – sniedzot dziesmām iespēju saglabāties ne tikai audio versijās, bet arī plaši lietojamajā nošu rakstā. Izdevuma mērķis ir popularizēt dziedāšanu latgaliski. Tāpat arī "Gorā" norisinājās koncerts “Dzīšmu gruomota”, kura iedvesmas avots bija tieši izdotais dziesmu nošu krājums. 

ŪGA. Albums “LG ir HH”

Latgalē ir hip-hops – par to pagājušajā gadā ar savu debijas albumu “LG ir HH“ atgādināja repere Ūga. Par 11 dziesmu apkojumā iekļautiem skaņdarbiem viņa iepriekš ir teikusi: “Taisīju mūziku, kas man nesa jumtu nost, manuprāt, es klausītāju rauju iekšā izdzīvot līdzi visam mūsu stāstam, kā viss sākās – kustība, mūzika.“ 

Andryva Jūrdža 175. jubilejas gada aktivitātes

Septembra izskaņā tika svinēti izcilā latgaliešu kultūras darbinieka, latgaliešu rokraksta grāmatniecības pārstāvja Andryva Jūrdža 175. dzimšanas diena. Jūrdžs ir viens no nozīmīgākajiem un zināmākajiem Latgales nacionālās atmodas dalībniekiem. Jubilejas svinībās – koncertuzvedumā piedalījās Nautrēnu pagasta amatatierkolektīvi, jauniešu grupa “Vysu voi nadaudz”, mūziķi Arnis Slobožaņins un Vinsents Kūkojs un postfolkloras grupa “Rikši”. Pasākumā tika prezentēta Jōņa Cybuļska grāmata “Andryvs Jūrdžs”. Izdevums ir īpašs ar to, kas tas izdots divās valodās – latgaliešu un angļu valodās, un atklāj ne tikai izcilā latgalieša un viņa ģimenes locekļu dzīves gaitas, bet sniedz arī ieskatu Latgales sociāli politiskajā dzīvē. 

Grupa “Tautumeitas” ar albumu “Dziesmas no Aulejas” un koncertdarbību

Grupas “Tautumeitas” albumā “Dziesmas no Aulejas” apkopotas autentiskas Aulejas puses dziesmas. Albums vinila plates un kompaktdiska formātā izdots Latvijā un Vācijā. Albums ir savā ziņā grupas atgriešanās pie pirmsākumiem – “Tautumeitas” radās, lai Asnates Rancānes eksāmena koncertā izpildītu Aulejas puses tradicionālo mūziku. 

Viesturs Kairišs un spēlfilma “Piļsāta pi upis”

“Piļsāta pi upis” ir attiecību stāsts uz pagājušā gadsimta 30–40.  gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Pirmo reizi vienā Latvijas filmā ietverti daudzi un dažādi vēsturiskie notikumi, kas šajā laikā nepielūdzamā ātrumā sekoja cits citam. Režisora Viestura Kairiša spēlfilma ir veidota ar mīlestību pret Latgali un ir iemūžinājusi tās kultūru un cilvēkus. Kā teicis režisors: “Filma būs latgaliešu valodā – skaistākajā pasaules valodā”. “Piļsāta pi upis” ir 2020. gada skatītākā filma Latvijas kinoteātros, to ir noskatījušie ap 70,000 skatītāju.

Koncertuzvedums “Latgolys freska”

Anna Rancāne ir viens no mūsdienu Latgales spilgtākajiem simboliem – gan literatūrā un publicistikā, gan arī Latgales sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Koncertuzvedums “Latgolys freska” ir kā simbolisks ceļojums pa Annai īpašām Latgales vietām, kuras viņa labprāt rāda citiem, kuras ir iedvesmojušas un iepriecinājušas, un tas ir veltīts Annas jubilejai. Ceļojuma stāstus diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā izdziedāja Latvijas Radio koris un mūziķi, bet izstāstīja pati Anna Rancāne un Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka. Uzvedums atspoguļo gan dzejnieces Annas Rancānes personību, gan viņai tuvas Latgales vietas, kas ietērptas mūzikas valodā, dzejas un prozas tekstos.

Postfolkloras grupa “Rikši” ar koncertdarbību, albumu “trīp!” un videoklipiem

Pašā janvāra sākumā savu trešo albumu izdeva postfolkloras grupa “Rikši”. Albumā “trīp!” dzirdamas 12 Rēzeknes puses gadskārtu ieražu dziesmas grupas dalībnieku aranžijās. Albums piedzīvoja divus atklāšanas koncertus – Latgales vēstniecībā "Gors" un mūzikas namā “Daile”.

Folkloras kopa “Upīte” ar aktivitātēm, albumu “Padzīdam i...” un videoklipiem

Folkloras kopas “Upīte” virsuzdevums ir saglabāt, attīstīt, kopt un popularizēt nemateriālās kultūras mantojumu, kas nāk no Ziemeļlatgales, īpaši izceļot “Upītes kultūrtelpas” devumu. Jaunajā albumā “Padzīdam i…”, kas ir jau ceturtais folkloras kopas albums, ir 17 Ziemeļlatgales dziesmas. Tās savas dzīves laikā pierakstījis folklorists, novadpētnieks, dzejnieks un izcilais Latgales kultūras darbinieks Ontons Slišāns. Par albuma vizuālo noformējumu parūpējās Andra Slišāna dēls Jēkabs, tagad viņam ir 10 gadu, bet, kad iesāka zīmēt, bija deviņi.

Antona Kūkoja 80. jubilejas gada notikumi, grāmata “Mīlesteiba. Lelais Līpu kolns” un dzejas izrāde “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ”

Latgaliešu dzejniekam, publicistam, kultūras un sabiedriskajam darbiniekam Ontonam Kūkojam 2020. gada izskaņā paliktu 80 gadi. Par godu tam ir aizsākta viņa literārā mantojuma transformācija jaunos formātos – top muzikālā dzejas izrāde, tiek pārizdota dzejas grāmata “Mīlesteiba. Lelais Līpu kolns”, kā arī "Facebook" kontā katru dienu tiek publicēts viens Kūkoja dzejolis no pārizdotās grāmatas. Pārizdotajai grāmatai “Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns” tiek pievienots QR kods, kas aizvedīs uz izrādi internetā. Šī arī ir pirmā grāmata, kuru reizē var lasīt arī neredzīgie un vājredzīgie ļaudis. 

Par publikas simpātijas balsojuma balvas – "Žyka" saņēmēju kļuvusi folkloras kopa “Upīte” ar aktivitātēm, albumu “Padzīdam i...” un videoklipiem.

Balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēma Latgales keramikas vecmeistars Voldemārs Voguls. Dzimis 1952. gadā, mācījies Rēzeknes Mākslas vidusskolā, savas profesionālās prasmes tālāk pilnveidojis pie tādiem Latgales dižmeistariem kā Jānis Backāns, Ādams Kāpostiņš un Antons Ušpelis. Kopš 1976. gada Voldemārs Voguls darbojas savu vecāku mājās uzbūvētajā keramikas ceplī un darbnīcā Rēzeknes novada “Ceplīšos”, kur viņa iesākto darbu pie podnieka virpas turpina ne tikai viņa sieva Olga Vogule, bet arī abi dēli – dvīņi Jānis un Māris. Pats mākslinieks, raksturojot savu darbību, ir teicis: “Man sirdī ir mūsu Latgale – Latvija. Mūsu valoda. Dvēselē ir prieks par to, ka tā ir saglabājusies, dažreiz skumji, ka pilnībā to nenovērtējam. Latvija man ir – mani senči, mana sieva un dēli un viņu nākotne.” Keramiķa Voldemāra Vogula darbi ir tikuši izstādīti lietišķās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs – Austrijā, Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Čehijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā un Krievijā. Par savu darbību apbalvots ar vairākiem diplomiem un 2005. gadā ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Balvai šoreiz tika saņemti vairāk nekā 120 pieteikumi kategorijās “Valoda. Literatūra. Publicistika“, “Audio. Video“ un “Aktivitātes. Notikumi. Personības“, kopējais balvas pretendentu skaits sasniedza 112 dažādus notikumus, personības, darbus, projektus un citas aktivitātes. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji arī šoreiz tika izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.

Balvas “Boņuks 2020” žūrijas komisijā vērtējumus par pretendentiem šogad sniedza rekordliels žūrijas komisijas locekļu skaits – 56 latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvisti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti.

Ceremoniju bija iespējams piedzīvot Latvijas Televīzijas tiešraidē no Latgales vēstniecības "Gors", kā arī LSM.lv un replay.lv. 

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības “Gors” komanda. Balvas norisi atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar a/s “Latvijas Valsts meži” un Latgales Reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Balvu novada, Līvānu novada, Rēzeknes novada, Viļānu novada, Dagdas novada, Aglonas novada, Baltinavas novada, Krāslavas novada, Ludzas novada un Viļakas novada pašvaldības, biedrība “Partitūra“, Latvijas Televīzija, SIA “Kompānija NA”, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv, Latgales studentu centrs, Latgales Kultūrvēstures muzejs, filmu studija “Balti”, SIA “Latgales ziedi”, kafejnīca “Zīds”, “Kuup” kafija, Latvijas Radio Latgales studija, Veselības Inspekcija un Slimību profilakses kontroles centra Rēzeknes nodaļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt