Zinātņu akadēmijā dīkstāvē esošo koncertzāli «Rīga» sāk klāt pelējums (precizēts)

ĪSUMĀ

• Tiesvedībai starp Zinātņu akadēmiju un agrāko koncertzāles "Rīga" nomnieku ieilgstot, kultūras telpa lēnām iet postā.
• Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde eksperti koncertzālē atrod pelējumu uz koka paneļiem, aizskatuves daļā, zemskatuvē.
• Zinātņu akadēmija apgalvo, ka šobrīd strādā pie koncertzāles korpusa tālākas attīstības projekta.
• Muzikoloģe Inese Lūsiņa joprojām redz koncertzālei "Rīga" vietu galvaspilsētas kultūras dzīvē. 

Atjaunotā koncertzāle nostrādā tikai vienu gadu

Estrādes leģendas Margaritas Vilcānes dziedātā Raimonda Paula dziesma "Baltā saule" bija viens no spilgtākajiem koncertzāles "Rīga" atklāšanas mirkļiem 2014. gada septembrī. Tad Zinātņu akadēmijas atjaunotās koncertzāles nākotne izskatījās rožaina. Tolaik intervijā "Panorāmai" koncertzāles idejas autors, producents Juris Millers smaidot atklāja savu darbības mērķi: "Es ļoti ceru, ka mana šodien publiski izteiktā doma nākamā gada sezonā atjaunot kādreiz populāro teātru – Jaunatnes un Muzikālā teātra mūsdienu versijas gūs atsaucību tur, kur tas ir nepieciešams." Intervijā žurnālistam Andrejam Volmāram tad cerīgi uz koncertzāles esamību raudzījās arī toreizējais Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis: "Ja esi pamanījis, tad hokeju iesilda karsējmeitenes, tad varbūt arī zinātnei priekšā ir jāliek kas līdzīgs. Tā ir paradoksāla ironija."

Taču jau pēc nepilna gada aktīvas koncertu un izrāžu dzīves jaunatklātajā kultūrtelpā no rozēm palika tikai ērkšķi. Katra puse atšķirīgi traktēja 2014. gada 29. janvārī noslēgto nodomu protokolu. Tā kā nomnieks zāles atjaunošanā bija ieguldījis prāvus līdzekļus, nomas līgums paredzēja, ka pirmā gada laikā nomas maksa ir tikai 1 eiro par katru 2088 kvadrātmetrus plašās zāles kvadrātmetru mēnesī, pēc tam tiek piemērots Ministru kabineta noteiktais tarifs par valsts un pašvaldības mantas iznomāšanas kārtību. Nomnieks pārtrauca maksāt īri, turoties pie protokola 12. punkta, kas paredzēja, ka no tekošajiem nomas maksājumiem tiek segta koncertzāles atjaunošanā ieguldītie līdzekļi. Puses nespēja vienoties. Zinātņu akadēmija atslēdza zālei elektrību, nomnieks palika pie sava, un sākās tiesu darbi.

Ieilgstot tiesvedībai, slēgto koncertzāli sācis skart pelējums

Kopš šiem notikumiem pagājuši astoņi gadi. Tiesu papīru kaudzes krājas arvien lielākas, divas tiesvedības joprojām turpinās ar mainīgām sekmēm. Šī gada maijā Zemgales rajona tiesa lēma par labu Jurim Milleram, liekot Zinātņu akadēmijai samaksāt producentam 440 tūkstošus eiro par koncertzāles atjaunošanā ieguldītajiem līdzekļiem. Zinātņu akadēmija lēmumu pārsūdzēja. Apgabaltiesa sāks skatīt lietu nākamā gada februārī. Paralēli turpinās tiesas prāva par apķīlāto mantu.

Muzikoloģei un žurnālistei Inesei Lūsiņa ir žēl koncertzāles: "Man ļoti žēl, ka šis strīds ar Zinātņu akadēmiju ir ieildzis, un tas mazliet atgādina tādu stīvēšanos uz laipas. Neraugoties uz to, ko lems atkal kārtējās tiesas un kāds būs iznākums, bet man šķiet dīvaini, ka Zinātņu akadēmija, kurai vajadzētu būt tādai intelekta un saprāta citadelei, pieļauj to, ka telpas vienkārši netiek izmantotas un vēl vairāk – laika zoba iedarbības rezultātā tās iet bojā."

To raidījumam "Kultūršoks" apliecina arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas pēdējo reizi koncertzāli apsekoja pērn pustumsā. "Uz apsekošanas brīdi tur nebija pieejama elektrība, un līdz ar to nevarēja tā ļoti pilnvērtīgi novērtēt, tikai ar lukturīšiem izgaismot un tur bija pievadīts zālē apgaismojums. Uz to brīdi mēs konstatējām, ka varbūt nav pārāk labs mikroklimats. Uz atsevišķiem paneļiem mēs redzējām, ka ir izveidojies pelējums, un mēs arī rakstiski uzdevām viņiem novērst šos bojājumus," atklāj NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja – galvenā valsts inspektore Ieva Marta.

Pelējums atklāts uz koka paneļiem, aizskatuves daļā un zem skatuves. Nākamā inspektoru vizīte Zinātņu akadēmijā, kas ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis ar valsts aizsardzību, pēc inspektores teiktā gaidāma tuvākajās dienās: "Tāds apdraudējums nav, ka viņa gluži pēc gada sabruktu vai kā. Bet mēs vēlētos, lai būtu nodrošināts mikroklimats, lai tur tomēr palaistu minimālo temperatūru un galvenais – novērstu to pelējumu."

Zinātņu akadēmijas vadība atsakās no intervijām un neielaiž zālē

Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis no intervijas ar "Kultūršoku" atteicās. Pēc divu dienu pūliņiem bija skaidrs, ka no akadēmijas puses nerunās neviens, pat savulaik zinātnes citadeli pārstāvošais zvērinātu advokātu birojs "Cobalt". "Kultūršokam" netika atslēgtas arī zāles durvis. Savā rakstiskajā paziņojumā Zinātņu akadēmija norāda, ka "šobrīd Akadēmija strādā pie Lielās konferenču zāles korpusa tālākas attīstības projekta, ir apzināti privātās partnerības pretendenti investīciju piesaistei. Uzskatām, ka ir jānogaida abu tiesu spriedumi, pēc tam informēsim par konkrētiem pasākumu plāniem."

Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu, pagājušā gadsimta 50. gados celtā ēka, kas kādreiz saukta arī par Staļina baznīcu, ir valstij piederošs īpašums. Zinātņu akadēmija atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Evija Ansonska uz atkārtotiem "Kultūršoka" zvaniem nereaģēja, sākotnēji vien īsziņā norādot, ka par tiesvedību neesot komentāru. Līdz ar to jautājumi, kāpēc ministrijas pārraudzībā sapelē un stāv dīkstāvē valsts īpašums, vai kāpēc Zinātņu akadēmijā joprojām goda vietā pie sienas stāv sankcijām pakļautā uzņēmēja Pētera Avena vārds, paliek bez atbildēm.

Millers vaino Zinātņu akadēmiju padomju laikam tipiskā domāšanā

Tikmēr ļoti daudz ko teikt ir otrajai pusei – Jurim Milleram, kura uzņēmums SIA "Rīgas koncertzāle" tika likvidēts 2019. gada vasarā: "Fakts, ka kopš 2019. gada jūnija, kad Zinātņu akadēmija šo zāli pilnībā pārņēma savā kontrolē, tā nav atjaunojusi tās darbību, liecina tieši par to, ka Zinātņu akadēmijas amatpersonu un darbinieku izpratne un zināšanas par kultūrtelpas funkcionēšanu līdzinās nullei. Vienīgais, ko viņi spēj, ir iznīcināt, sagraut un neko nedarīt. Paskatieties, kas ir noticis ar citiem Zinātņu akadēmijas īpašumiem kādreizējiem Lielupē, kas ir noticis ar šo pašu ēku, cik šeit ir palikuši ar zinātni saistīti iestādījumi. Šeit vairs nav praktiski nekā no zinātnes." 

Millerā, kurš riskēja ar saviem līdzekļiem, joprojām gruzd dusmas par to, ka atjaunotajai koncertzālei "Rīga", kurā nepilna gada laikā notika 200 pasākumi, bijis tik īss mūžs: "Faktiski šeit ir runa par absolūtu Zinātņu akadēmijas vadības aroganci, augstprātību un pilnīgu simtprocentīgu pārliecību par to, ka – pat ja būs gala spriedums nelabvēlīgs akadēmijai, viņiem kā fiziskām personām tas neko neizmaksās, jo viņi neko nekompensēs no savas personīgās kabatas. Tātad šeit mēs vienkārši runājam par to, ka tā ir padomju laika tipiska funkcionāru domāšana, ka manas atbildības šeit nav un nebūs."

Koncertzālei "Rīga" joprojām ir vieta galvaspilsētas kultūras dzīvē

Kopš koncertzāles "Rīga" durvju slēgšanas galvaspilsētā ir nākušas klāt jaunas koncertu telpas, tiek atjaunota Vāgnera zāle un pagājušajā nedēļā publiskotas jaunās Rīgas Filharmonijas aprises. Tomēr muzikoloģe un žurnāliste Inese Lūsiņa atzīst, ka – ja koncertzāle "Rīga" atsāktu strādāt, tai joprojām būtu vieta Rīgas kultūras dzīvē: "Teikt, ka šī koncertzāle mums nebūtu vajadzīga un ka varētu būt vienalga tas, ka tagad gadiem ilgs tiesu procesi un viss tas, kas tur tika izdarīts, lēnām neapkurinātās telpās iet bojā, nu tas ir diezgan briesmīgi."

Par zāles dzīvotspēju ir drošs arī producents Juris Millers: "To, cik ļoti Rīgai ir vajadzīga šāda formāta kultūrtelpa, liecina kaut vai fakts – pamēģiniet norezervēt telpas šobrīd VEF [Kultūras pilī] kādam koncertam vai teātra izrādei. VEF ir rezervēts divus, trīs gadus uz priekšu, un atrast brīvu datumu ir praktiski nereāli. Tas vienkārši pierāda to, cik Rīgai un Latvijai ir nepieciešama šī zāle un cik lielu noziegumu realizē Zinātņu akadēmija, liedzot piekļuvi šai telpai un apzināti iznīcinot to."

Inese Lūsiņa uzskata, ka koncertzāle ļoti ātri atrada savu nišu starp citām mazām zālēm: "Tas ir normāli, ka viņas nav pilnīgi universālas. Piemēram, koncertzālē "Rīga" varbūt neskanēja tie smagākie stīgu kvarteti vai klavieru kvinteti un tamlīdzīgi, bet tur bija vieta dažādiem, varbūt vairāk pat daļēji populārās mūzikas koncertiem, bet sevišķi tieši teatralizētiem uzvedumiem, un jāsaka, ka priekš manis kulminācija tajā visā bija Lolitas Ritmanes mūzikls "Eslingena"."

Ēkas arhitekts Osvalds Tīlmanis Zinātņu akadēmijas zāli izprojektēja pēc romiešu amfiteātra uzbūves principiem. Lieliska redzamība no praktiski jebkuras sēdvietas, speciālisti uzsaka arī zāles akustiku. "Zāle ir diezgan vērtīga, jo tas interjers – viņš gan ir tāds padomju laiku vai kā –, bet tas ir diezgan interesants. Tādā ziņā ir vērtīgs, līdzīgi kā mēs varam salīdzināt ar VEF kultūras pili vai "Ziemeļblāzmu", un svarīgākais droši vien arī ir, lai viņš kaut kādā veidā arī funkcionētu, tiktu izmantots," atzīst NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja Ieva Marta. 

Koncertzāles tālākais liktenis neskaidrs

Kad un kādā darbības formātā zāle atvērsies, nav zināms. Tiesvedības ilguma statistika ir skarba. Rīgas apgabaltiesā pērn pirmās instances lietās civillietu izskatīšanas vidējais ilgums bija 124 mēneši jeb 10 gadi. Šobrīd koncertzāles "Rīga" sāga ir nonākusi līdz apelācijas jeb otrās instances tiesai, kur vidējais lietas izskatīšanas termiņš ir 4,2 mēneši. Producents Juris Millers ir pārliecināts, ka šī kultūrtelpa skatītājiem vērs durvis vēlreiz: "Es ļoti ceru, ka tas notiks pēc iespējas ātrāk, jo sabiedrībai šī koncertu telpa ir vajadzīga, un es domāju, ka vienkārši mums ir jābūt pacietīgiem, ir jāsagaida galējais spriedums. Es esmu zaudējis kā privātpersona savus personīgos nekustamos īpašumus, man joprojām visa šī dēļ ir aktuāls maksātnespējas process, un, piedodiet, man jau nav, ko zaudēt, es iešu līdz pēdējam sabiedrības interesēs."