Diskusijā piedalīsies pazīstami viduslaiku vēstures speciālisti, katrs no sava skatpunkta analizēs šo vēsturisko vizīti un tās nozīmi Latvijas un visas Baltijas vēsturē, kas vēl ir maz aktualizēta un novērtēta. Diskusijai varēs sekot arī tiešraidē muzeja sociālajos tīklos.
Kaupo vērtējums dažādos laikos svārstījies gradācijās no savas tautas nodevēja un kaprača tēla līdz pat domai piepulcināt viņu svēto saimei.
Kamēr vieni viņu dēvējušu par savtīgu pašlabuma meklētāju, tikmēr citi – par pragmatiski domājošu politiķi, arī par pravieti un mūsu pirmo celmlauzi Eiropas virzienā.
Tieši tikpat pretrunīgi vērtēta viņa vizīte uz Romu pie pāvesta Inocenta III, kas tolaik bija viens no pasaulē ietekmīgākajiem cilvēkiem. Turklāt Kaupo bija pirmais zināmais baltietis, kurš ticies ar Romas pāvestu. Kā mums attiekties pret šo faktu un kāpēc vispār notikumi pirms 820 gadiem mums varētu būt nozīmīgi šodien – par to tad arī būs diskusija, ko vadīs vēsturnieks Guntis Zemītis:
"Vai mēs varam uzskatīt, ka Kaupo kā pirmais baltietis, kurš ir bijis pie pāvesta, ir sācis mūsu diplomātisko tradīciju? Vai šis Kaupo brauciens bija ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts Livonijas krusta karu laikā? Vai tā bija – tieši pretēji – tāda epizode, kas bija nozīmīga tikai pašam Kaupo un varbūt viņa tuvākajam personu lokam?
Kā to vērtēt šodien, jo skaidrs, ka uz vēsturi mēs skatāmies katrā laikā no sava skatpunkta. Vai Kaupo tiešām bija tāds pravietis, kurš redzēja tālāk, izprata pareizi, vai tieši pretēji – nodevējs, – šis jautājums paliek mūžīgi."
Diskusija īsti vietā arī tādēļ, ka tieši šobrīd mēs atkal ļoti daudz izceļam to, cik būtiska ir mūsu piederība Rietumu civilizācijas daļai.
Guntis Zemītis stāsta: "Šī diskusija arī šobrīd, pēc 820 gadiem, ir īsti vietā tāpēc, ka pamatjautājumi mums palikuši tie paši –
vai mēs esam tomēr Rietumu civilizācijas daļa vai mums ir atvēlēts kaut kāds īpašs ceļš, kur mēs pie saviem senbaltu un senlīvu dieviem turētos, vai arī ir tas pareizticīgo variants, pareizticīgo pasaule.
Starp šīm trim pasaulēm mēs esam, un kādu izvēli mēs šodien izdarām – arī tas ir neviennozīmīgi."
Viens no diskusijas dalībniekiem, mākslas zinātņu un teoloģijas doktors Andris Priede atzīst, ka viņš noteikti piekristu tēzei, ka Kaupo – citkārt sauktu arī par Kaupu – mēs varam dēvēt par pirmo baltiešu diplomātu, un šis fakts būtu pelnījis, ka to izceļam vairāk.
"Balts un melns – tā nav vēstures krāsa. Tas, ka Kaupa devās un personīgi apmeklēja Rietumeiropu, atgriezās atpakaļ un izšķīrās – vai tiešām tikai pragmatiski, tāpēc ka saskatīja militāro, tehnoloģisko, ekonomisko vai kultūras pārākumu vai tieši savas dziļākās pārliecības vadīts – par to, ka mēs ar Eiropas kultūras nesējiem varbūt nekonfliktējam, bet gluži otrādi – sadarbojamies. Vai tad viņš ir sliktāks par mūsu Zigfrīdu Annu Meierovicu, kura vārdā nosaukts bulvāris?" teic Andris Priede.
Kaupo vizītei uz Romu veltītās diskusijas mērķis nav Kaupo uzspiest zīmogu, ka viņš ir bijis vai nu nelietis, vai svētais, bet analizēt viņa nozīmi no dažādiem skatpunktiem, ne velti diskusijā piedalīties aicināti dažādas skolas pārstāvoši vēsturnieki, pētnieki un diplomāti. Viņu vidū Andris Levāns, Muntis Auns, Valts Ernštreits, Alberts Sarkanis, Inese Runce un Anita Jenča.
Andris Priede pieļauj arī gana karstas diskusijas iespēju:
"Šajā gadījumā tās versijas par to, vai Kaupa rīkojās labi vai ne, ir tik kontroversiālas, ka apaļā galda konferencē mēs varētu viens otram mest ar kafijas tasēm, es ceru, ka tukšām.
Tas taču ir aizraujoši, tas ir interesanti, tas palīdzēs mums fokusēt uzmanību uz mūsu senās vēstures tādiem kontroversiem, bet katrā ziņā kliedzošiem faktiem."
Kaupo ceļojuma uz Romu 820. gadskārtai veltītā vēsturnieku diskusija notiks sestdien, 22. jūlijā, pulksten trijos pēcpusdienā Turaidas muzejrezervātā, tā ilgs aptuveni pusotru stundu, un tai varēs sekot līdzi arī tiešsaistē muzeja "Facebook" lapā.
