Kultūras ziņas

Pūtēju orķestris "Rīga" atklāj koncertsezonu

Kultūras ziņas

Austrumu mūzikas festivāls Rīgā

Šovakar dokumentālā filma par Hardiju Lediņu

TV pirmizrāde Kristīnes Želves filmai par Hardiju Lediņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

25.septembrī pulksten 19.30 LTV1 ēterā skatāma televīzijas pirmizrāde LTV veidotajai dokumentālajai filmai “Manā mežā nav neviens” par multimediju mākslinieku Hardiju Lediņu, kuram šogad apritētu 60. Filmas režisore - Kristīne Želve, operators –  Mārtiņš Šalmis, māksliniece – Ineta Sipunova.

Filmā piedalās Hardija Lediņa mamma, tulkotāja Rute Lediņa, kā arī viņa draugi un radošo ideju līdzrealizētāji – mūziķe Inguna Rubene, mūziķis Ingus Baušķenieks, mākslinieks Leonards Laganovskis, mūziķis un dīdžejs Roberts Gobziņš, mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis, Berlīnes kuratore Barbara Štraka.

Šobrīd var teikt, ka Hardijs Lediņš ir kanonizēts kā avangarda mākslas klasiķis. Kā iepriekš jau vēstīts, 2015. gads ir pasludināts par Hardija Lediņa gadu, kura ietvaros notiek viņa performanču rekonstrukcijas, izstādes, koncerti un diskusijas par Lediņa ieguldījumu Latvijas laikmetīgās mākslas attīstībā.

Filmas veidotāji uzdod jautājumu - bet kā veidojās Hardija Lediņa unikālā personība? Kā vispelēkākajā padomju stagnācijas laikā (70. un 80. gadi), kad Rietumu laikmetīgās mākslas strāvojumi un idejas tika rūpīgi slēpti aiz dzelzs priekškara, varēja rasties un realizēties Lediņa krāšņās, avangardiskās un sirrealās idejas? Vai, atnākot brīvā tirgus konkurences laikam, Hardijs Lediņš tajā atrada savu vietu un realizēja savu radošo potenciālu?

“Pārdomas bija ļoti ilgas un vēl darba procesā daudz kas nāca klāt un daudz kas gāja prom, un pašā darba fināla stadijā es sapratu, to ka tas būs stāsts par Hardiju vairāk kā par cilvēku, lai gan viņa gadījumā dzīve un māksla nav atdalāma, tas būs vairāk stāsts par viņa likteni un arī par mākslinieka zinātnieka inovatora likteni,” saka režisore Kristīne Želve.

Hardija draugu pulks bijis ārkārtīgi plašs - gan viņa performanču dalībnieki, gan citi ieinteresēti laikabiedri. Režisore filmā sarunājusies ar Hardija draugiem un grupas NSRD dalībniekus. Uzzināsim, kā tikušas veidotas Lediņa leģendārās performances un akcijas, būs atskaņas par Berlīnes periodu, tomēr galvenais filmas vadmotīvs ir Hardija Lediņa mamma, tulkotāja Ruta Lediņa.

“Viņa klātbūtni es jutu visu laiku, viņa stilu imitēt es pat necentos, jo tas ir vienkārši neatkārtojami. Es taisīju to filmu kā savu redzējumu par viņu, kurš varbūt brīžiem ir pārāk personisks,” norāda režisore.

Aiz Hardijas impozantā stāva, ārēji nesatricināmā miera, atraktīvās omulības un mūžīgajiem cigarešu dūmiem slēpās jūtīga, viegli ievainojama un vientuļa personība, kuras liktenis bija diezgan tipisks mākslinieka inovatora ceļš – netapt līdz galam novērtētam un saprastam savas dzīves laikā,  bet turpināt dzīvot savā mākslā, tā ietekmējot jaunās mākslinieku paaudzes  un laikmetīgas mākslas kopainu. Par spīti panākumiem, novērtējumam, uzticamam fanu, tuvinieku un domubiedru lokam, savā mākslas mežā viņš palika viens.

Filma tapusi LTV sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti