„Mūsu kolekcija joprojām papildinās, un muzeja krājumā nonāca fotogrāfa Leona Baloža fotogrāfijas. Viņš ir fotografējis trešās atmodas notikumus, un tie ir unikāli kadri, jo vēl nekur nav publicēti. Viena no tēmām bija arī janvāra barikādes,” stāsta Tautas frontes muzeja nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Liene Andrejsone. Kādā no fotogrāfijām, kurā fiksētas dažādas barikāžu konstrukcijas, redzama arī Latvijas Radio ieeja, kurai apkārt apmūrēti dzelzsbetona bloki ar dzeloņdrātīm virs tiem. Citā iemūžināts šaurajā Trokšņu ielā iebraucis traktors, kas noboķējis ielu no sienas līdz sienai.
Barikādes iedvesmoja traģiskie notikumi kaimiņos, Viļņā, un tiem sekojošā Tautas frontes rīkotā manifestācija Daugavmalā 1991.gada 13.janvārī. Tādēļ izstādē redzami arī kadri no ļaužu masām Daugavmalā ar Latvijas karogiem rokās un arī daži uzņēmumi, ko no sava darba kabineta Doma laukumā fotografējusi arhitekte Irēna Caunīte.
„Viņa tolaik strādāja projektēšanas institūtā, kas atradās tieši pretī Radionamam. Tie ir netipiski kadri, jo viņa tos ir fotografējusi no savas darbavietas 4.stāvā,” stāsta vēsturniece.
Līdzās fotogrāfijām uzmanību piesaista kāda muzejam nezināma autora veidota fotokolāža, kurā redzami barikāžu ugunskuri, bet neparastākais šajā mākslas darbā ir kolāžas rāmis.
„Rāmis ir veidots no sadegušām pagalēm, un ir mīts, ka tās varētu būt pagales, kas ir degušas barikāžu ugunskurā,” saka Andrejsone. Jaunā vēsturniece gan nezina, kā šis darbs savulaik nonācis muzejā, taču tas esot viens no populārākajiem eksponātiem, ko rāda arī skolēnu ekskursijās.
Atsevišķa fotogrāfiju sadaļa veltīta barikāžu upuriem. Kādā no attēliem redzams apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta cietis autobuss, kur gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks. Uz autobusa redzams vēlāk tapis plakāts krievu valodā: „Izpildīts pēc komunistu pasūtījuma Vecmīlgrāvī 1991.gada 16.janvārī.”
Citās fotogrāfijās redzami ļaužu tūkstoši, kas bija sanākuši uz atvadīšanos no barikāžu upuriem 25.janvārī. „Te redzams arī tā laika Latvijas Pareizticīgās baznīcas virspriesteris Leonīds Abaševs un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Juris Rubenis,” rāda Liene Andrejsone.
Muzejs no fotogrāfa Leona Baloža iegādājies arī citu trešās atmodas notikumu fotogrāfijas, ko plāno rādīt citās izstādēs.
Izstādē redzams arī kāds karoga kāta uzgalis ar ausekli no barikāžu upuru bērēm 1991.gada 25.janvārī. To muzejam uzdāvinājis žurnālists un publicists Andris Tiļļa. Politiķe un viena no Tautas frontes līderēm Sandra Kalniete savukārt muzeja glabāšanā nodevusi barikāžu laikā pie viesnīcas „Rīdzene” atrastu patronas čaulīti.
Jaunieguvumi Tautas frontes krājumā lielākoties nonāk kā dāvinājumi, un lielākie nopelni šai ziņā ir kādreizējam Tautas frontes līderim, tagad muzeja pētniekam Dainim Īvānam. Piemēram, 2016.gadā muzeja krājumā nonācis bijušā Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova dāvinājums – pulkstenis zelta ietvarā, ko viņam dāvinājis Krievijas prezidents Boriss Jeļcins.
„Tā kā mēs esam Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sastāvā, mēs vienpersoniski neizlemjam, kādus priekšmetus uzņemt krājumā. Tas parasti notiek krājuma komisijā, kurā piedalās direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinerte, un kopā ar komisijas locekļiem mēs izskatām šos priekšmetus un izlemjam, kuri tiek uzglabāti,” skaidro Andrejsone.
Tautas frontes muzejs pārstāv vēstures posmu no 1986. līdz 1993.gadam, un Andrejsone neuzskata, ka tas konkurētu ar turpat Vecrīgā esošo Barikāžu muzeju. „Viņiem ir kādi 70% [materiālu] tieši par barikādēm un 30% - par trešo atmodu kā tādu. Pie mums ir otrādi. Bet es domāju, ka mēs nekonkurējam. Mēs viens otru papildinām,” smaida vēsturniece.
Barikāžu laikam veltītā izstāde Tautas frontes muzeja 4.stāvā būs skatāma līdz 10.martam.
