Simtgades programmā Madara Dišlere sāk filmēt «Paradīzi '89»

Piektdien, 1. jūlijā, Nacionālā Kino centra (NKC) programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros studija “Tasse Film” uzsāks režisores un scenāristes Madaras Dišleres ģimenes filmas “Paradīze ‘89” uzņemšanu, lsm.lv pavēstīja NKC pārstāve Kristīne Matīsa.

Filma “Paradīze 89” ir balstīta uz režisores Madaras Dišleres bērnības atmiņām, kas padara šos notikumus vēl spilgtākus un patiesākus. Tas ir laiks, kad Latvija kā neatkarīga valsts bija tikai vēl sapnis, un katrā no mums bija mazi sapņi par to, kāda būs atkal brīvā Latvija. Šajos vairāk nekā divdesmit gados ir izaugusi jauna paaudze, un ne tikai - arī mēs paši esam gājuši līdzi laikam, auguši un attīstījušies.

Filma stāsta par māsiņu Paulas (9) un Lauras (7) vasaras brīvlaiku 1989. gada augustā, kad meitenes ierodas mazpilsētā ciemos pie māsīcām. Māsīcu mātes Ievas nav mājās, un meitenes izbauda "brīvību", iztēlojoties, kā ir būt pieaugušām. Maija (11), idealizējot Ievu un iejūtoties mātes lomā, uzņemas meiteņu sadzīves vadīšanu. Paulai pēc telefona sarunas ar māti rodas sajūta, ka viņas vecāki šķiras. Paula ir apjukusi, spriedzi kāpina televīzijas ziņas par asiņainiem notikumiem, un meiteņu attiecības kļūst saspīlētas, mijoties bailēm par tuvojošos karu un nespējai emocionāli tikt galā ar pieaugušo dzīvi.

Paulā aug kareivīgums, un viņa nolemj rīkoties, cerot – ja Latvija atgūs brīvību, jaunā situācija izvērsīsies par labu visiem. Māsīcu māte Ieva atgriezīsies pie savām meitām un viņai vairs nebūs dienām un naktīm jāraujas Tautas frontes darbos; nejaušam paziņam, lietuvietim Jonasam nebūs jāslēpjas no iesaukuma Padomju armijā, bet viņa ar Lauru tiks mājās un saglābs brūkošo ģimeni. Ar cerību Paula viena dodas uz Baltijas ceļu. Televīzija sludina ārkārtas stāvokli valstī, meitenes, atstātas likteņa varā, gatavojas karam. Mājās pārrodas Ieva. 

Filmas galveno lomu atveidotāji ir bērni, kuru meklējumi notika visā Latvijā, apskatot vairāk nekā 1000 pretendentu. Pēc atkārtotām aktieru foto- un videoprovēm galvenajām lomām tika izvēlētas četras 7 – 12 gadus vecas meitenes - Magda Lote Auziņa, Līva Ločmele, Marta Ģertrūde Auzāne un Evelīna Ozola. Epizodiskās lomās filmā būs redzami vairāki Latvijā pazīstami aktieri - Guna Zariņa, Gatis Gāga, Nauris Puntulis, Inga Apine, Kaspars Gods un Ģirts Rāviņš.

“Ticība ideāliem ir filmas pamattēma, kura vijas cauri meiteņu attiecībām, viņu uztverei par lietu kārtību, dzīves vērtībām un autoritātēm. Taču ideāli izrādās ilūzijas, kas piedzīvo sakāvi, taču meitenes līdz ar to pieaug un rod savu, katrai pašai individuālu apjausmu par ceļu, kas tām ejams. Paula, savā prātā izejot cauri vairākiem šaubu un maldu posmiem, atsakoties no kārdinājuma, ko piedāvā pārtikusi dzīve un iluzora brīvība, izšķiras par labu ģimenei kā mūžīgai vērtībai, lai arī kas turpmāk sagaida,” stāsta filmas režisore Madara Dišlere.

Režisores un scenāristes Madaras Dišleres dzīve jau kopš bērnības ir bijusi cieši saistīta ar kino - piecu gadu vecumā režisors Varis Brasla Madaru izvēlējās Idas lomai filmā “Emīla nedarbi” (1985), bet divus gadus vēlāk viņa nofilmējās epizodiskā lomā vēl vienā Vara Braslas filmā – “Aija”. Madara studējusi kinorežiju Latvijas Kultūras akadēmijā un strādājusi par otro režisori pie spēlfilmām "Melānijas hronika" (2016), "Es esmu šeit" (2016), "Miglā" (2012), "Mona" (2012), "Nevajadzīgie cilvēki" (2009), "Rūgtais vīns" (2007), "Rīgas sargi" (2007), u.c. Kā scenāriste, režisore, montāžas autore veidojusi īsfilmas "Dārznieks" (2015), "Vējš pelēkās priedes nolauza" (2012), "Dzejolis" (2011), "G Punkts" (2011), "Andžiņš" (2010).

Filmas radošā komanda ir režisore un scenāriste Madara Dišlere, operators Gints Bērziņš, mākslinieks Aivars Žukovskis, kostīmu māksliniece Līga Krāsone, filmas producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze.

Filmēšanas vietas izvēlētas Rīgā un Cēsīs. 20.augustā Cēsīs filmēšanas ietvaros tiks restaurēts Baltijas ceļa fragments, un tajā varēs piedalīties jebkurš interesents. Kopā plānotas 40 filmēšanas dienas, ģimenes filmas "Paradīze ‘89" pirmizrāde - 2018. gada februārī.

Filma finansēta Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, kas paredz tuvākajos divos gados līdz Latvijas valsts jubilejai uzņemt kopā 16 pilnmetrāžas filmas – sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas filmas. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kino, foto un TV
100 g kultūras
Jaunākie
Populārākie
Interesanti