Rietuma: Kino nozares sašķeltība – mākslīgi radīts mīts ar forsētu dramaturģiju

Latvijas kino nozares sašķeltība ir mākslīgi radīts mīts ar forsētu dramaturģiju, un visas emocionālās sakaitinātības pamatā ir naudas trūkums, Latvijas Televīzijas raidījumā „100 g kultūras. Diskusija” sacīja Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja, konkursa uzvarētāja, kinokritiķe Dita Rietuma.

Ir šī opozīcija starp festivālu kino un kino plašām tautas masām. Es uzskatu, ka tas ir mākslīgi radīts mīts ar forsētu dramaturģiju, kas nedara nevienam laba,” vērtēja Rietuma, norādot, ka par sašķeltību tiek pārāk daudz runāts un skatītāji to nemaz tā nemana, jo viņus vairāk interesē filmas.

Arī režisors un producents Māris Martinsons atzina, ka nevar būt tāds viens mazs draudzīgs kino pulciņš, kas kopā dzer tēju, jo katrs tomēr ir personība.

Tieši spēju saliedēt kino nozari, kas ir „sašķēlusies mazās kašķīgās grupās”, no jaunās NKC vadītājas vēlas redzēt kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa raidījumam arī norādīja, ka sagaida no Rietumas līdzšinējās filmu nozares attīstības stratēģijas pārvērtēšanu, pārskatot finansējuma piešķiršanas kritērijus, un spriedumu, vai pietiek ar trīs ekspertu grupu, lai izvērtētu plašo piedāvājumu klāstu.

„Pat ja Dievs Tas Kungs, dalītu finansējumu latviešu kino videi, tad tāpat būtu neapmierinātie,” runājot par finansējuma sadalījumu, sacīja Rietuma. „Tam ir ļoti vienkāršs iemesls – šis naudas deķītis ir ļoti, ļoti maziņš, bet projekti ir lieli. Projektu veidotāji, režisori, producenti ir ļoti profesionāli cilvēki, viņi grib strādāt Eiropas, pasaules līmenī, tie ir lieli budžeti, tā nav sīknauda, līdz ar to mēs joprojām stīvējamies ap budžetu visai nozarei, kas pasaules mērogiem ir vienas pieticīgas filmas budžets. Tas arī ir emocionālās sakaitinātības pamatu pamats, ka nepietiek naudas.”

Viņa gan neatbildēja, cik cilvēku komandai un kā būtu jādala valsts finansējums filmām, jo ir jāizstudē aktuālā prakse.

Producenti Uldis Cekulis un Vilnis Kalnaellis gan uzskata, ka jābūt vienam ekspertam, kas uzrauga projektu no sākuma līdz beigām, tādējādi uzlabojot projekta kvalitāti.

Savukārt Martinsons pauda viedokli, ka „gan ekspertu komisija, gan naudas sadalījums, gan kino process kopumā ir samērā slimīgs”, tādēļ viņš cer uz Rietumas spēju situāciju mainīt.

„Kamēr netiks attīstīta producentu atbildība un ieinteresētība par projektu, tikmēr nekas nemainīsies,” viņš piebilda. „Šobrīd ir tāda sajūta, ka kino radītāji vairāk domā par to, kā realizēt savas ieceres un ambīcijas, nevis ko parādīt skatītājam.”

Tikmēr Kalnaellis pauda cerību, ka Rietuma „neiekritīs ierēdniecības lamatās”.

Dita nav Dievs, viņa neatrisinās visas problēmas,” uzsvēra Kalnaellis.

Jau vēstīts, ka konkursā uz NKC vadītāja amatu uzvarējusi kino zinātniece Dita Rietuma.

No 2004.gada 27.jūlija līdz 2014.gada 20.janvārim NKC vadīja Ilze Gailīte-Holmberga. Viņa, uzvarot starptautiskā konkursā, ieguvusi amatu Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātā, kas līdz 2013. gada beigām atradās Ziemeļu Ministru padomē Kopenhāgenā, Dānijā, bet šogad atradīsies Rīgā.

LTV raidījumu "100g kultūras. Diskusija" iespējams noskatīties šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti