Rīta intervija

''Mucenieku'' vadītājs Pēteris Grūbe par patvēruma meklētājiem

Rīta intervija

Intervija ar LIZDA vadītāju Ingu Vanagu par skolotāju algām

Andrejs Ēķis par filmu "Nameja gredzens", Latvijas skatītāju gaumi un simtgades kino

«Nameja gredzena» producents Ēķis: Ir jāizvēlas, vai tavs dievs ir skatītājs vai kritiķis

Ar lielu vērienu un ambīcijām sevi pieteicis jaunākais Andreja Ēķa un Aigara Graubas lielprojekts – spēlfilma „Nameja gredzens”, kas pirmizrādi piedzīvos nākamnedēļ. Cerot trāpīt uz pasaulē pašlaik populāro senvēstures sāgu viļņa, filma veidota angliski, galvenajām lomām izraugoties uzlecošas britu un zviedru kino zvaigznes. Ēķa un Graubas kino projekti lielākoties nav kino kritiķu favorīti, tomēr skatītāju ziņā spēj konkurēt ar Holivudas kino piedāvājumu.

Māra Rozenberga:  Četrus gadus esat strādājuši pie jaunākā lielprojekta – filmas „Nameja gredzens”. Un jūs jau preses konferenci sākāt ar teikumu, ka tā ir leģenda, nevis vēsturiska patiesība. Kāpēc jūs izvēlējāties fantazēt par šo laiku – nosacīti 12.-13.gadsimtu, kad Latvijas teritorijā ienāk krustneši, nevis mēģināt pēc iespējas izzināt vēsturisko patiesību?

Andrejs Ēķis: Esam mēģinājuši visādi uzzināt tā saucamo patiesību. Neviens nav izdzīvojis šos astoņus gadsimtus un, kad tu runā ar vēsturniekiem, ir ārkārtīgi interesanti, ka tu gribētu viņiem jautāt daudz vairāk, bet vēsturnieks atbild, ka mēs varam runāt tikai par to, ko mēs esam atraduši kapos, apbedījumos. Nekas tāds nav saglabājies. (..) Mums nav nekas, tāpēc tev ir droši pirms tam jāpaziņo, ka tu ķeries klāt pie leģendas. Un leģenda ir tas pareizais vēstījums, kādā darboties, lai neviens vēsturnieks  pēc tam neteiktu, ka tā nebija, - jo tā ir leģenda.

Jautājums, kas noteikti interesēs daudzus, ir par valodas izvēli. Filmā „Sapņu komanda” jums spāņu treneri un šveiciešu krodziņa saimnieki runāja latviski. Bet te, filmai notiekot it kā Latvijas teritorijā, visi runā angliski, tai skaitā arī mūsu pašu aktieri viens ar otru pūlas runāt angļu valodā. Kāpēc tā?

Būs divas versijas. Viena versija ir tā sauktā angliskā versija un otra versija tā sauktā dublētā versija, kurā būs latviska skaņa. Mēs iesākām ar to, ka mēs gribam izdarīt tā, lai mūsu stāsts būtu saprotams visā pasaulē. Mēs esam daļa no lielās pasaules, un mums būtu interesanti savā simtgadē, lai mūsu stāsts, mūsu leģenda ceļotu.

Strādājot kino industrijā, mēs esam nonākuši interesantā situācijā, ka mēs esam jau daļa no pasaules un aktieris brauc no Anglijas, no Latvijas, kaskadieri - no Lietuvas. Mēs dzīvojam tādā interesantā laikā, kad viss jaucas kopā, bet mums bija apzināti interesanti uztaisīt filmu, kuru varētu parādīt arī citiem. Turklāt mūsu jaunā paaudze ir pieradusi skatīties arī angļu valodā ar subtitriem.

Kā sacīja kinokritiķe Dita Rietuma, „senvēstures sāgas pasaulē pašlaik ir modē”. Kādā veidā cerat iespraukties un tikt pamanīti starptautiski?

Situācija pasaulē ir kā tendence. Tiem, kas dzīvojuši 20.gadsimta 70. gados, modē bija indiāņu filmas. Kovboji. Tad kara filmas. Ik pa brīdim pasauli kādas tendences uzrunā.

Kas attiecas uz Latviju, man vienmēr - jau no bērnības - ir bijis interesanti, kādi esam mēs izskatījušies, kādi ir mūsu karavīri. Un pasaulē ir nācis modē, ka cilvēks, kaut baņķieris vai menedžeris, viņš darba dienā iet uzvalkā uz darbu, un tad sestdienā un svētdienā uzkāpj uz moča, viņam ir tetovējumi un gari mati, un gredzeni, un varbūt pat ausīs visādi riņķi. Un viņš kļūst it kā brīvs.

Mūsu filmas pamatideja ir tas, ka mēs runājam par iekšējo brīvību. Par tādiem cilvēkiem, kuri grib būt iekšēji brīvi.

Jūsu filmas allaž ir labi skatītas kinoteātros un ir vienas no nedaudzajām, kas apmeklētāju skaita ziņā var sacensties ar ārzemju produktiem. Tomēr kritiķi jūsu filmas bieži vien neuzņem ar aplausiem. Tas nerīvē godam kantes?

Protams, gribētos [kritiķu atzinību], bet šeit ir jāizvēlas, kas ir tavs dievs - vai nu skatītājs, vai kritiķis.

Kāpēc to nevar apvienot? Ļoti vienkārši. (..) Kino festivālā tev ir jārāda kaut kādas jaunas vēsmas kino industrijā. Tev jābūt meklējumos. Tajā brīdī tu izvēlies citu kino, mazliet ar eksperimenta pieskaņu. Bet, ja tu gribi uzrunāt plašas masas, tad tev jābūt profesionāli izstāstītam stāstam. Ja tev ir profesionāli izstāstīts stāsts, tajā brīdī kritiķis nav vajadzīgs. Viņam vairs nav jātulko šis stāsts. Viņš kļūst lieks, un tāpēc viņam ne sevišķi patīk šādas lietas darīt. Es neņirgājos.

Es vienkārši saku, ka ir vajadzīgs dažādu žanru kino. Tāpēc nevar salikt popmūziku ar estrādi un klasisko mūziku kopā.

 

4 komentāri
Anonīms lietotājs 17722
Masu (lasi - tautas) gaume, kā likums, ir stipri piezemēta. Izpatīkot tautai, šedevru neuztaisīsi, bet naudu nopelnīsi. Tā nu tas ir, Ēķi.
Anonīms lietotājs 2145
Gudrs cilvēks ir Ēķis
Andris Fišmanis
Latviešu patiesība ir kalpot svešiem kungiem un izkalpojoties, sodīt ,neieredzēt savu tautu tā, lai kauns būtu atspoguļot patiesību par savas tautas vēsturi.Nav mainījusies attieksme vai 12 gs. vai 21 gs . vēsture atkārtojas pa spirāli un revolūcijas nemaina tautas raksturu !!! Visos laikos Latvijas valstī Latvietis ir dzīvojis sūru ,grūtu un nabadzīgu dzīvi .( baronu ,tovarishķu un pārējo ārzemju apkalpotājus neskaitot ) Skumji to atzīt ,bet fakts .....atkal esam parādos un verdzībā uz vairākiem gadsimtiem !!!
EDGE_I
"Visu mūsu dzīvi tagad noteic veikals [tirgus]" Rainis, 1925. Jānovēl Ēķim un Graubam tikt uz 9.viļņa (burbuļa) ar stāstiem par "iekšējo brīvību. Par tādiem cilvēkiem, kuri grib būt iekšēji brīvi."
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti