Mūžībā devies kinooperators un pedagogs Jānis Milbrets

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Mūžībā devies kinooperators un pedagogs Jānis Milbrets (14.07.1944.–06.01.2021.), informēja Latvijas Kinematogrāfistu savienībā (LKS).

LKS norādīja, ka Jānis Milbrets ir īpašs latviešu dokumentālā kino, leļļu, zīmētās animācijas un kombinēto uzņēmumu operators.

No 1966. līdz 1978. gadam viņš studējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta kinooperatoru fakultātē, kur ieguvis kinooperatora kvalifikāciju. Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs kopš 1982. gada.

Savu radošo darbību Jānis Milbrets uzsācis Rīgas kinostudijā 1962. gadā kā operatora asistents un kombinēto uzņēmumu operators, kas deva zināšanas un pieredzi turpmākajai darbībai. Filmējot dokumentālās filmas un piedaloties spēlfilmu uzņemšanā, atrisināt tehnoloģiski komplicētus uzdevumus bija viņa īpašās prasmes, ko viņš pilnveidoja visa mūža garumā. Kā patiess dokumentālists viņš ir operators vismaz 50 filmām, ieskaitot režisora Ivara Selecka 1976. gada filmu "Slāpju spogulis", kuras raksturo izteiksmīga plastika un spilgti tēlaina forma, un simtos skaitāmiem kinožurnālu sižetiem, kuros iemūžināta mūsu vēsture.

“Viņam pieder arī unikālais Ļeņina pieminekļa nojaukšanas kadrs, kurā bezgala izteiksmīgi piemineklis apmet loku, atvadoties no pilsētas un sava postamenta, un nogulst zemē. Demontāža ieilga visu nakti, un Milbrets gaidīja. Ar kameru viņš tur bija vienīgais, un mums ir šis vēsturiskais un simboliskais kadrs,” atzīmēja LKS.

Milbreta kontā ir septiņas leļļu un 12 zīmētās animācijas filmas, tai skaitā "Kaķīša dzirnavas" (1993.) un "Fantadroms" (1993.). Milbreta veidotie darbi saņēmuši gan “Lielos Kristapus”, gan starptautiskas balvas un atzinības.

Nozīmīga ir Milbreta darbība kinooptikas testēšanā, modernizēšanā un jaunās kinofilmēšanas objektīvu paaudzes izstrādāšanā 35mm un super 16mm kinokamerām, viņa triku un specefektu filmēšanas konsultanta darbība Latvijā un arī ārvalstīs.

1990. gadu sākumā Milbrets piedalījies Latvijas Kultūras akadēmijas Kinooperatoru fakultātes radīšanā un mācību programmas izstrādē. Līdz 2005. gadam lasījis lekciju ciklus disciplīnās "Kinooptika", "Zinātniskā filmēšana", "Kino tehnoloģijas", "Kombinētie uzņēmumi, triki un specefekti". Ievadījis profesionālās filmēšanas un fotomākslas noslēpumos arī Baltijas Krievu institūta, Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas augstskolas un Latvijas Universitātes studentus līdz 2017. gadam.

“Viņš zinājis, kā operatora darbu dara, darījis to izcili un azartiski, mācījis citiem un vienmēr bijis atvērts asprātīgam un radoši inovatīvam padomam. Viņš bija vīrs, uz kuru varēja paļauties,” uzsvērts LKS vēstījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti