Iespējams, Latvijā zināmākais erotisko foto autors ir fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs, kurš piedāvā visdažādākās fotosesijas - gan vannā, gan pie loga, gan ar virvju iesaistīšanu, stāstīja, ka ir vairāki iemesli, kādēļ cilvēki vēlas sev fotosesiju.
“Galvenais iemesls - lai paceltu pašvērtējumu, lai paskatītos uz sevi no malas. Protams, fotosesija ir foršs piedzīvojums. Īpaši, ja ir pāru fotosesija. Tad tas ir vairāk kā piedzīvojums, nevis fotosesija.
Cilvēkiem ir jaunas emocijas, īpaši tiem, kas ir ilgi kopā, tur desmit gadi vai vairāk. Tas sanāk kā seksuāls piedzīvojums, un tas atsvaidzinās viņiem dzīvi,” stāstīja Sokolovs.
Lai gan šķietami erotiskā fotogrāfija ir mūsdienu tendence, fotogrāfs Ojārs Jansons tam nepiekrīt.
“Skatoties mākslas vēsturi, skaidrs, ka tas ir noticis jau no alu laikmeta. Tendence ir tāda - mēģināt sevi saglabāt vēl kādā versijā, zīmējumā vai fotogrāfijā. Kaut kādā veidā sevi ilgmūžināt. Es tā domāju,” sacīja Jansons.
Visbiežāk fotografējas jaunas meitenes, bet fotogrāfiem interesantāk ir fotografēt tieši modeles gados.
“Pēc pieredzes - sievietes nāk tādas, kurām ir 35 - 40 gadi, kad ir pāru fotosesijas un nāk ar vīrieti, tad vīrieši ir 40 un plus gadi. Protams, man daudz vieglāk ir fotografēt astoņpadsmitgadīgu meiteni. Vienkārši varu spiest pogu, un sanāk laba bilde. Bet tajā nav fotogrāfa mākslas. Jebkurš sētnieks var skaistu modeli nofotografēt. Man ir citādāk - man vajag ieraudzīt visus plusus un visus mīnusus. Es to redzu momentā, es fotografēju tā, lai mīnusus paslēptu un plusus izceltu. Un tur ir tā fotogrāfa māksla,” atzina Sokolovs.
Savukārt Jansons pastāstīja, ka viņam bija kliente “stipri gados, kas ļoti labprāt gribēja fotografēties kaila. Man tieši vajadzēja modeļus, pamēģināt tādas un tādas gaismas, kompozīcijas un trikus. Tad mēs tā labi sapratāmies.
Viņas meita bija ļoti neapmierināta, protams, bet mamma bija ļoti priecīga, ka viņa var tik interesanti pavadīt laiku.”
Erotiska fotogrāfija ir laba ideja dāvanai savam mīļotajam cilvēkam. Tiesa, vīrieši bieži vien baidoties sava sievietes nodot fotogrāfa rīcībā.
“Vīrieši ir ļoti skeptiski. Kad tomēr viņš atnāk, kamēr notiek meikaps, viņš sēž uz krēsla, sēž nopietni telefonā, jo viņš nezina, kā tas ir, kā tas notiek. Bet fotosesijā un pēc fotosesijas viņš negrib iet prom. Tā patīk! Tas ir interesants un foršs pasākums,” stāstīja Sokolovs.
Jansons savukārt pieļāva, ka “varbūt, ka tad, kad cilvēks apgūst savu ķermeni, pieņem, pierod pie sava ķermeņa, viņš arī apkārtni pieņem vieglāk. Es gribētu, ka tā būtu. Skaidrs, ka motivācijas ir milzum dažādas.”
“Zinu, ka viena baņķiera sieva pie manis nāca katru rudeni. Es nepiefiksēju, kāpēc nāk katru rudeni. Kad satiku ziemā vai pavasarī, prasu - kāpēc nenāc bildēties, kāpēc esi pazudusi? Nu, kā, nav rudens! Es saku - kāpēc rudens? Nu kā - nav depresijas.
Fotografēšanās viņai bija līdzeklis pret depresiju,” stāstīja Jansons.
Ja fotogrāfijas paredzētas sev, tās parasti esot estētiskākas, ja vīrietim - krietni intīmākas.
“Kad sieviete taisa bildes sev, viņa vēlas izskatīties estētiski skaista, iekārojama, bet, kad bildes vajag vīrietim, vīrietim neinteresē bildes veļā. Vīrietim vajag prastāk, primitīvāk - kailfoto, jo atklātāk, jo labāk,” sprieda Sokolovs.
“Arī tagad ir ļoti daudz vientuļu cilvēku, un tas arī ir veids, kā tikt vaļā no vientulības un būt aizņemtam ar procesu, kaut kas notiek, kaut kas svarīgs, procesā parādās vārds māksla - tas uzreiz dod klāt vērtīgu laika pavadīšanu. Tas arī ir svarīgi, kā izbēgt no vientulības,” piebilda Jansons.
