Kultūras ziņas

”Varoņa dzīve” un LNSO 90. jubileja

Kultūras ziņas

Tiek atklāts «Lielais Kristaps»

Kino bez detektīviem un fantastikas

«Lielais Kristaps» tuvplānā - bez detektīviem un fantastikas

No 6.oktobra nedēļu garo filmu maratonu uzsāk Nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps". Atšķirībā no pērnā gada šogad uz balvu pretendē veselas trīs pilnmetrāžas spēlfilmas, kuras gan apliecina psiholoģiskās drāmas dominanti mūsu kinematogrāfā. Tajā pašā laikā nav detektīvu, fantastikas un citu žanru kino.

Šīgada "Lielā Kristapa" nominantu saraksts pierāda jau ierūsējušu tendenci – latviešu spēlfilmu veidotājiem patīk psiholoģiskā drāma. Ir bijuši atsevišķi mēģinājumi veidot komēdijas, šausmenes un retro filmas, tomēr detektīvi vai fantastika uz ekrāniem nav manīti.

"Pirms 30, 40, 50 gadiem, es teiktu, bija autori, kas kopa savu žanru, teiksim, Aloizs Brenčs kopa detektīvu. Tas tomēr ir ļoti atkarīgs no tā, kāda ir katra autora personiskā interese," skaidro šīgada “Lielā Kristapa” žūrijas locekle Zane Balčus.

Sanāk, ka latviešu kino toņkārta tiek noteikta producentu kabinetos. Un, ņemot vērā nelielo lokālo auditoriju un niecīgos ienākumus, komercfilmām tuvie žanri paliek zem svītras. Filmu autori izvēlas žanrus, ar kuriem cīnīties par atzinību starptautisko ekspertu acīs.   

"Latvijā vienmēr valdījis viedoklis, ka filma būs laba tad, ja tā aizies riņķi pa pasaules festivāliem. Un diemžēl līdz kādam laikam režisori neprata uztaisīt filmas, kas derētu gan festivāliem, gan skatītajiem. Pamatā bija spiediens uz festivāliem, un skatītājs palika vīlies," norāda Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa

Savukārt Zane Balčus uzsver, ka Latvijā nevaram runāt par kino industriju.

"Latvijā tomēr ir kino nozare, nevis kino industrija. Man šķiet, ka terminam industrija viens no pamatakmeņiem ir bizness, bet, ņemot vērā Latvijas mērogu, auditorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu, mēs nekad nevarēsim būt biznesa modeļa paraugi," atzīst Balčus.

Tomēr tas nenozīmē, ka valsts finansējuma sniedzēji akli pakļaujas autoru un producentu gaumei. Šī gada pavasarī Nacionālais Kino centrs izsludināja spēlfilmu projektu konkursu žanru filmām. Izrādījās, ka Latvijā ir kino ražotāji, kas gatavi šādam izaicinājumam.

"Žanra kino taisīt ir vissarežģītāk, jo tev ir ārkārtīgi precīzi jāzina žanra likumības, jāsaprot, kas strādā krimiķī, kas - melodrāmā un kas uztaisa vesternu vai komēdiju. Vēl jau arī humora izjūtas jautājums, par kuru runā, ka latviešiem tādas neesot," spriež Kristīne Matīsa.

Žanra spēlfilmu attīstīšanas konkursa kopējais finansējums - 46 tūkstoši eiro -  tika sadalīti pieciem projektiem. Divām komēdijām, diviem trilleriem un vienai fantastikas filmai. Tādēļ jācer, ka tuvāko gadu laikā latviešu filmu seansos varēsim biežāk smieties, baidīties un fantazēt.

ŽANRA SPĒLFILMU ATTĪSTĪŠANAS KONKURSA REZULTĀTI (26.05.2016.)

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti