Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Operas un TVNET tiesvedība nebeidzas

Top filma par Viktoru Coju

Latvijā sāk uzņemt kopražojuma spēlfilmu par Viktoru Coju

Gandrīz trīsdesmit gadus pēc krievu rokdziedātāja Viktora Coja bojāejas, kas notika ceļu satiksmes negadījumā netālu no Ķesterciema, sākta Krievijas, Latvijas un Lietuvas kopražojuma spēlfilmas “47” filmēšana. Krievu režisors Aleksejs Učiteļs tolaik Tukumā centās izmeklēt avārijas apstākļus un 1991. gadā  atspoguļoja tos dokumentālajā filmā “Pēdējais varonis”. Tagad režisors vēlas uzņemt detektīvstāstu “road movie” stilā. Nedēļas nogalē notika pirmā kadra uzņemšana Tukuma policijā, kur savulaik notika traģēdijas izmeklēšana.

Gandrīz trīsdesmit gadus pēc krievu rokdziedātāja Viktora Coja traģiskās bojāejas autokatastrofā Latvijas teritorijā nerimst interese par viņa nāves iemesliem. Coja mūzika ir dzīva un piemiņa arīdzan, par to vēsta traģēdijas norises vietā uzliktais piemineklis, pie kura regulāri tiek mainīti ziedi un piestāj garāmbraucēji.

Rokmūziķa Viktora Coja dziesmu zemteksti un īpatnējā balss iezīmēja Padomju Savienības sabrukuma laiku un 80. gadu sabiedrības kritisko noskaņojumu. Viņš bija pārmaiņu laika barometrs, kura pēkšņā nāve Latvijā radīja virkni sazvērestības teoriju un minējumu, kas nav rimuši arī mūsdienās.

Fakti vēsta, ka Viktors Cojs gāja bojā autokatastrofā 1990. gada 15. augustā uz vecās Rīgas–Ventspils šosejas netālu no Ķesterciema, ar savu “Moskviču” iebraucot pretējā braukšanas joslā un saduroties ar autobusu “Ikarus”. Oficiālā versija – dziedātājs iemidzis pie stūres un no gūtajām traumām gājis bojā.

Nedēļas nogalē Latvijā, Tukuma policijā, kur savulaik ritēja izmeklēšana, sākta Krievijas, Latvijas un Lietuvas kopražojuma spēlfimas “47” uzņemšana.

Filmā paredzēts spēcīgs aktieru sastāvs. Galvenās lomas filmā izpilda harismātiskais Jevgeņijs Ciganovs un talantīgā A. Čehova Maskavas Dailes teātra aktrise Nadežda Kaļeganova, kurai šī debijas loma kino. Aktieru ansambli papildinās brīnišķīgie Krievijas aktieri Pauļina Andrejeva, Mariana Spivaka, Igors Verņiks, Iļja Deļs.

Artūrs Skrastiņš un Inga Tropa filmā "47"

Pirmajam kadram gatavojas arī latviešu aktieri – Inga Tropa un Artūrs Skrastiņš.

“Pēc scenārija šis ir mirklis, kad ir notikusi slavenā avārija, kad Cojs ir ietriecies autobusā un sākas ļoti nopietna izmeklēšana, jo ir skaidrs, ka šai lietai ir milzīga rezonanse arī ārpus Latvijas robežām. Mans uzdevums kā izmeklētājam ir nepieļaut nekādus feilerus, jo, kā zināms, čeka nekur nav pazudusi,” stāsta izmeklētāja lomas atveidotājs Artūrs Skrastiņš.

Krievu režisors un pedagogs Aleksejs Učiteļs, daudzu starptautisku un nacionāla mēroga kinofestivālu laureāts, uzņēma pirmo rokfilmu Padomju Savienībā ar Coja līdzdalību. Uzreiz pēc dziedātāja nāves viņš ieradās Latvijā, cenšoties noskaidrot dziedātāja bojāejas iemeslus 1991. gadā dokumentālajā filmā “Pēdējais varonis”.

Šoreiz režisors iecerējis detektīvstāstu “road movie” stilā, kā stāstu no negadījumā iesaistītā autovadītāja skatpunkta un attiecībām starp Coja tuviniekiem, vedot Coja mirstīgās atliekas no Tukuma uz Ļeningradu.

Pēc pirmā uzņemtā kadra Latvijā filmēšanas grupa gatavojas īpašam rituālam – šķīvja sasišanai. Pēc pirmā uzņemtā kadra šķīvis tiek sasists pret kameras statīvu, uz laimi visi grupas dalībnieki paņem mazās lauskas.

Pēc pirmā kadra uzņemšanas sasistais šķīvis

 “Līdz pirmizrādei tālu, vēl daudz filmēšanu Latvijā, Pēteburgā un Pleskavā, mums viss vēl priekšā,” uzsver režisors Aleksejs Učiteļs. “Pirmais kadrs visgrūtākais.”

Režisors traģēdijas laikā bijis Latvijā un redzējis autobusa vadītāju.

“Mūsu filma nav burtisks stāsts, tā ir kinematogrāfiska mitoloģija par to, kā un kāpēc tas varēja notikt,” norāda režisors.

Režisors Aleksejs Učiteļs

Savukārt filmas kopproducents Gints Grūbe no “Mistrus Media” atceras, ka sadarbība sākusies vairāk nekā pirms gada Berlīnes kinofestivālā, kad Alekseja Učiteļa komanda meklēja kopproducetus, lai veidotu filmu par Coja nāvi.

“Filmas lielākā vai mazākā mērā ir mazie meli – tās vietas uzdod par citām vietām un citas vietas par tām. Šis ir unikāls gadījums, kad vēsturisko notikumu lokācijas vai vietas, kur šie notikum ir notikuši, sakrīt ar pašām filmas spēles vietām šobrīd. Tā bieži negadās vai tikpat kā nekad negadās,” skaidro Grūbe.

“Filma vairāk fokusējas uz stāstu, kas notiek ar bojāgājušā piederīgajiem pēc viņa nāves, kā viņi ierodas šeit Tukumā atpazīt Coja mirstīgās atliekas un tad kopā dodas atpakaļ uz Ļeņingradu,” atklāj filmas kopproducente Inese Boka-Grūbe (“Mistrus Media”).

Filmā netrūks arī dzeltenās preses klātbūtnes un kaskadieru triku. Spēlfilmas Latvijas posma filmēšana turpināsies līdz pat augustam Rīgā, Tukumā, Engurē un Kuldīgā.

Paredzēts, ka uz ekrāniem filma nonāks nākamgad, vispirms pirmizrādi plānojot Krievijā, bet gada nogalē – Latvijā.

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti