"Kaut kad pusaudža gados es "saslimu" ar filmām un filmu skatīšanos, tas nevienā brīdī nemazinājās, bet tā kā tāda bumba vēlās un palika arvien lielāka un lielāka," saka jaunais kino režisors Jānis Ābele.
Lai arī agri sapratis, ka kino ir viņa aicinājums, viņa pirmā izglītība tomēr ir filozofs. Studējot filozofiju, Jānis Ābele šad tad piestrādājis filmēšanas laukumā, līdz sapratis, ka vēlas kino izglītību profesionālā līmenī un iestājies Latvijas Kultūras akadēmijā.
"Tie divi gadi ir tikai pārliecinājuši, kas tas ir tas, ko gribu darīt, un cerams, ka būs arī iespēja dzīvē to darīt," uzsver Jānis Ābele.
Marta Herca savukārt kino režiju izvēlējās studēt pēc tam, kad bija pabeigusi komunikāciju zinātnes studijas. Teju visiem jaunajiem kino režisoriem ir kādas citas izglītības priekšvēsture, līdz viņi nonākuši līdz kino. Savā ziņā tas atspoguļojas arī viņu diplomdarbu īsfilmās, kas ir tematiski un stilistiski ļoti dažādas.
Martas Hercas īsfilma "Mans kauss plūst pāri malām" vēsta par kādu vīrieti, kurš sava klusā un noslēgtā rakstura dēļ jūtas neiederīgs mūsdienu pasaulē. Viņš nolemj savu dzīvi veltīt Dievam, taču plānus izjauc nelaimīga mīlestība.
"Viņš ir pārāk lēns šai pasaulei. Filma vairāk ir par to, ka viņš tā arī nekur nevar atrast vietu, kurā viņš iederētos. Mums varētu šķist, ka baznīca ir tā vieta, kur visi varētu iederēties, taču diemžēl arī tur viņš savu vietu neatrod," stāsta Marta Herca. "Man ļoti interesanta tēma šķiet izslēgšana. Tas, kādā veidā cilvēki izslēdz tos, kas kaut kādā veidā neatbilst viņu priekšstatiem par labiem draugiem, kolēģiem vai sadarbības partneriem," viņa pauž.
Stāsts par jaunību par spīti visam - tā savas īsfilmas "Augstāk par zemi" ideju formulē Jānis Ābele. Viņa filmas centrā ir romantiski un bohēmiski jaunieši, kuri ar pilnu krūti bauda dzīvi, neraugoties uz to, ka Rīgai nenovēršami tuvojas karš.
Jānis Ābele stāsta, ka impulsi filmai gūti no vecvecāku stāstiem, un tad, kad viņš filmai rakstījis scenāriju, nekādu reālu kara nojausmu vispār vēl nav bijis.
"Tad, kad es sāku, nebija vēl nekāda "maidana", nekādas agresijas Ukrainā. Man vasarā vienkārši bija brīvs laiks, un man bija šis stāsts par trim jauniešiem, es jau zināju, ka tam fonā būs kara tuvošanās. Mani vienmēr ir ietekmējuši vecvecāku stāsti par to, ka nekad nav bijušas tādas balles kā kara laikā. Man šķita interesants tas faktors, ka - pat ja ir nepatikšanas visapkārt, dzīve turpinās un tātad ir arī visas cilvēciskās lietas," norāda Jānis Ābele.
Līdzās Jāņa Ābeles un Martas Hercas darbiem īsfilmu programmā ir arī Valērija Oļehno sociāli skarbā un temperamentīgā filma "Papa" - stāsts par ģimenes attiecībām, Jurija Skorobogatova melnā kriminālkomēdija "Skrūvgriezis" un Madaras Didrihsones smalki sirreālistiskais darbs "Regīna".
Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Pēteris Krilovs īsfilmu programmu vērtē kā interesantu un intriģējošu, piebilstot, ka jaunā kino režisoru tālākā karjera tagad jau būs atkarīga galvenokārt no ļoti mērķtiecīga un neatlaidīga darba, lai viņi tiktu arī līdz pirmajai lielajai filmai.
