„Ik svētdienu Rīgas slēpošanas sporta cienītāji dodas uz Šmerļa apkārtni un Mežaparku.” Kinožurnālā „Padomju Latvija” ļoti interesanti vērot slēpotāju aktivitātes 1947.gadā. Tā ir liecība arī par to, kādi tramvaji pirms 66 gadiem kursēja Rīgā, kāds tolaik bija slēpotāju aprīkojums un kādas izskatījās trases Šmerlī un Mežaparkā. „Pēdējā laikā uzkritušais sniegs sagādā prieku Rīgas slēpotājiem. Veselīgi un patīkami sportisti pavada savu atpūtas dienu…”
Kā savas atpūtas dienas pavada mūsdienu Rīgas jaunieši, kādas aktivitātes viņiem ir svarīgas un kāda vispār viņu redzējumā ir Rīga - tie būs galvenie jautājumi, uz kuriem atbildi meklēs tikko izsludinātais projekts „Rīgas kino”. Tā rezultātā taps aptuveni 50 īsfilmu, ko veidos skolu jaunieši kopā ar kino profesionāļiem.
„Mēs rīkosim meistardarbnīcas, kurās kino profesionāļi apmācīs filmēšanā Rīgas skolu jauniešus, un jaunieši paši veidos īsfilmas par dzīvi savā apkaimē. Tātad vienlaicīgi tā būs iespēja gan praktizēties filmu veidošanā, gan izstāstīt savu stāstu,” projekta vadītāja Marta Bite.
Projekta iniciatorus daudz vairāk par Rīgas centru interesē Rīgas apkaimes, tādēļ jaunieši tiks aicināti filmēt Āgenskalnā, Maskavas rajonā, Purvciemā, Jaunciemā un vēl citos Rīgas rajonos.
Vēl pirms filmēšanas sadarbībā ar jauniešiem arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola izveidos Rīgas karti, izceļot tajā tieši jauniešiem nozīmīgas vietas. „Tas būs mēģinājums izdabūt no viņiem to informāciju par vietām, ko viņi „lieto” savā apkaimē, kas viņiem šķiet svarīgas, interesantas, mīļas vai varbūt tieši otrādi - bailīgas un bīstamas. Patiesībā jaunieši ir tā sabiedrības grupa, par kuru ne tikai Rīgā, bet arī citu valstu pilsētās zina visai maz. Mēs teorētiski varam izdomāt, ka jauniešiem noteikti patīk skeitparki, bet neko vairāk mēs par viņiem īstenībā neko nezinām,” saka Ozola.
Radošo meistardarbnīcu vadītāji būs pazīstami kino režisori. Viena no viņām ir Ilona Brūvere, kuras meistardarbnīca notiks jau šoruden Āgenskalnā. Viņa stāsta, ka jaunieši varēs uzzināt gan tīri tehniskas lietas, gan arī to, kā panākt, lai kino uz skatītāju iedarbojas emocionāli.
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ir viena no pirmajām skolām, kas jau pieteikusies dalībai projektā. Direktora vietnieks Māris Purviņš stāsta, ka skolai šajā ziņā jau ir savas tradīcijas, un projekts palīdzēs tās izkopt un pilnveidot.
Projekta idejas autore - kino vēsturniece Kristīne Matīsa - par projekta pievienoto vērtību dēvē arī sociālo aspektu.
Tieši šodien tiek izsludināta pieteikšanās meistardarbnīcām, kurās aicināti iesaistīties skolu jaunieši no 10 līdz 18 gadiem. Plānots, ka projekta laikā jaunieši kopā ar kino profesionāļiem uzņems aptuveni 50 īsfilmas. Nākamgad tās ieraudzīs arī plašāka sabiedrība, bet labākie filmu autori tiks arī pie balvām.
