Filmā stāstīts par Tūra Heijerdāla 1947. gada ekspedīciju „Kon-Tiki", kurā viņš ar plostu devās 8000 km garā ceļā pāri Klusajam okeānam.
Ar šo braucienu Tūrs gribēja pierādīt savu teoriju, ka senie Dienvidamerikas iedzīvotāji varēja sasniegt Polinēziju, izmantojot buras un okeāna straumi. Uzbūvējis balsas koka plostu pēc veciem zīmējumiem un aprakstiem, un nodēvējis to "Kon-Tiki" vārdā par godu inku Saules dievam Virakokam, Heijerdāls devās ceļā no Peru kopā ar pieciem komandas biedriem, kas nepazīst cits citu. Tikai viens no viņiem zina, kā vadīt plostu.
Filma kā labākā filma svešvalodā tika nominēta „Zelta Globusa" balvai un 85. Amerikas Kinoakadēmijas balvai. Filma pretendē arī uz 2013. gada Eiropas Kinoakadēmijas skatītāju balvu. Filma kļuvusi par visskatītāko visu laiku filmu Norvēģijā.
„Pirmā bija dokumentālā filma par ekspedīciju, kura notika 1947. gadā. To Heijerdāls uzņēma kopā ar zviedru televīziju. Uz ekrāniem tā nonāca 1951. gadā, izcīnot Oskara balvu kā labākā dokumentālā filma, " stāsta Norvēģijas Filmu institūta pārstāvis Jans Ēriks Holsts, kurš atvedis uz Latviju filmu „Kon-Tiki".
Arī vēlāk – 90. gadu vidū tapa vairākas dokumentālās filmas par Heijerdāla ceļojumiem. Heijerdāls uzcēla Oslo privātu pētniecības institūtu un atklāja muzeju.
