Ava Lavīnija Gārdnere piedzima 1922. gada 24. decembrī nelielajā Grebtaunas pilsētiņā Ziemeļkarolīnā, septiņu bērnu ģimenē. Grebtauna bija īsta lauku pilsēta, kur iedzīvotājiem nebija tādu ērtību kā elektrība vai tekošs ūdens. Kad Gārdneres tēvs zaudēja savu zemes īpašumu, ģimene pārcēlās uz Brogdenas pilsētu, kur Avas māte strādāja internātskolā. Pēc tēva nāves ģimene vairākas reizes pārcēlās, bet Lielā Depresija bija smagi skārusi Ziemeļkarolīnu, un Avas vecākā māsa Beatrise viņu uzaicināja paviesoties pie sevis Ņujorkā.
Ava Lavīnija jau pusaugu vecumā izcēlās ar savu skaistumu, tāpēc, kad viņa ieradās Ņujorkā pie savas māsas un viņas otrā vīra – fotogrāfa Lerija Tāra, viņš uzreiz piedāvāja meiteni nofotografēt. Fotogrāfija bija tik skaista, ka Tārs to ielika savas studijas skatlogā, kur tā piesaistīja kāda studijas "Metro Goldwyn Meyer" studijas darbinieka uzmanību. Tajā brīdī Ava jau bija atgriezusies Ziemeļkarolīnā, bet 1941. gada jūlijā viņa saņēma zvanu no Beatrises, ka "MGM" ir par viņu ieinteresējušies. Tajā brīdī Ava Gārdnere neesot zinājusi, ko nozīmē "MGM", uz ko Beatrise atbildējusi: "Mazā, tā ir vieta, kur strādā Klārks Geibls!"
Tā nu Ava Gārdnere ieradās Ņujorkā, kur tika uzfilmētas aktierproves. Gārdneres "dienvidu akcents" bija tik spēcīgs, ka uz "MGM" tika aizsūtīts materiāls bez skaņas. Un 1941. gada vasaras beigās Gārdnere jau bija noslēgusi līgumu ar studiju uz septiņiem gadiem.
Runā, ka, noskatoties proves, studijas priekšnieks Luijs B. Meijers esot atsūtījis telegrammu: "Viņa neprot dziedāt, viņa neprot tēlot, viņa neprot runāt, viņa ir lieliska!"
Tieši tik vienkārši sākās Avas Gārdneres karjera Holivudā. Tā laika filmu studiju sistēmai bija ļoti daudz talantu meklētāju, kas, piemēram, apgrozījās stacijās un piedāvāja proves visām skaistajām meitenēm – liela daļa tā arī nekad nenospēlēja nevienu nozīmīgu lomu, bet dažas Holivuda pārtaisīja pēc saviem ieskatiem un padarīja par zvaigznēm. Avas Gārdneres ceļš līdz dīvas statusam nebija tik ātrs, kā sākumā šķita – viņa strādāja ar runas un vokālajiem pedagogiem un pavadīja piecus gadus studijā "MGM", spēlējot nelielas fona lomiņas, fotografējoties, garlaikojoties un jā, jau 1942. gadā apprecot studijas lielāko tā brīža zvaigzni Mikiju Rūniju.
Taču, lai neradītu iespaidu, ka Gārdnere nolēma apprecēties karjeras dēļ, jāuzsver, ka Mikijs Rūnijs bija tas, kurš viņu pamanīja un ilgi mēģināja pierunāt aiziet uz randiņu. Taču Avu slavenais pleibojs neinteresēja – viņa labāk pavadīja savu laiku kopā ar savu māsu Beatrisi, ēdot burgerus un spēlējot kārtis. Visbeidzot Beatrise pierunāja māsu aiziet satikties ar Rūniju.
Tiesa, kad Rūnijs viņu pirmoreiz bildināja, Gārdnere uzreiz pateica "nē". Viņam bildinājums bija jāatkārto 25 reizes, līdz Ava piekrita.
Protams, par lielām šausmām Luijam B. Meijeram, kurš uzskatīja, ka Rūnijs šādi sabojās savu karjeru, kura balstījās uz pusaugu meiteņu mīlestību pret "Endija Hārdija" filmu sēriju.
Slavenais romāns neizvērtās tik skaists – lielākoties Gārdnere piekrita precēties, jo pirms pāris dienām bija noticis uzbrukums Pērlhārborai un šķita, ka pasaule tūlīt beigsies. Viņai tika pasniegts milzīgs dimanta gredzens, ko Rūnijs drīz vien paprasījis atpakaļ, lai nosegtu savus azartspēļu parādus. Lieki piebilst, ka laulība neizturēja ilgi – jau nākamajā gadā pāris izšķīrās, jo Gārdnere nevarēja izturēt Rūnija neuzticību. Tajā brīdī viņa jau bija piesaistījusi cita Holivudas dīvaiņa uzmanību – aviācijas un kino fanāts Hovards Hjūzs uzreiz uzaicināja jauno, nevienu īstu lomu nenospēlējušo aktrisi satikties. Un viņa piekrita, jo… domāja, ka tiksies ar režisoru Hovardu Hoksu un varbūt beidzot iegūs kādu īstu kino lomu. Šī pārpratuma dēļ uzsākās Gārdneres un Hjūza 15 gadus ilgās attiecības.
Lai arī Gārdnere bija oficiāli šķīrusies no Mikija Rūnija, viņi ik pa laikam atkal sagāja kopā, izraisot Hjūzā baisas greizsirdības scēnas, kas beidzās ar asiņainu konfliktu. Lai arī Hjūzs bija uzbrucis Gārdnerei un viņa nonāca slimnīcā, karstasinīgā aktrise cīnījās pretī. Un, protams, īstā vecās Holivudas vīzē tika padarīta par vainīgo pusi. Hovardam Hjūzam nebija jāuzņemas nekāda atbildība par uzbrukumu – studija visu noklusināja, plastiskais ķirurgs saglāba skaistās aktrises seju, un viņa varēja atgriezties pie savas karjeras veidošanas.
Lielais Avas Gārdneres iznāciens kā aktrisei pienāca 1946. gadā Roberta Sjodmaka film noir "Slepkavas". Studija "MGM" Gārdneri aizdeva studijai "Universal", kur viņa spēlēja kopā ar Bērtu Lankasteru – arī savā debijas lomā. "Slepkavas" saņēma četras "Oskara" balvas nominācijas, un Holivuda beidzot ievēroja jauno "liktenīgo sievieti" – Avu Gārdneri.
Tajā laikā Gārdnere jau bija paspējusi apprecēties un izšķirties ar džeza mūziķi Ārtiju Šovu, bet viņas nozīmīgākā un ilgākā laulība nāca 1951. gadā, kad Ava Gārdnere apprecējās ar slaveno dziedātāju un aktieri Frenku Sinatru, kuru ir nosaukusi par savu mūža mīlestību. Arī šī laulība sākās ar skandālu, jo Sinatra pameta savu sievu Nensiju, izpelnoties ne tikai Holivudas baumu avīžu, bet arī Romas katoļu baznīcas nosodījumu. Taču pat pēc pāra šķiršanās 1957. gadā abi palika tuvi draugi līdz pat nāvei.
Avas Gārdneres slavas augstākais periods bija tieši piecdesmitie gadi, kad viņa piedalījās slavenajā mūziklā "Izrāžu kuģis", divos Ernesta Hemingveja darbu ekranizējumos – "Kilimandžaro sniegi" un "Un saule lec", kā arī tādās klasiskās Holivudas filmās kā "Mogambo", "Baskājainā grāfiene" un "Apaļā galda bruņinieki".
Avas Gārdneres pēdējā nozīmīgākā loma bija 1964. gadā – dramaturga Tenesija Viljamsa lugas "Iguānas nakts" ekranizācijā, kuru režisēja Džons Hjūstons. 1966. gadā viņa arī piedalījās Hjūstona eposā "Bībele: Sākumā…", kur spēlēja Ābrama sievas Sāras lomu. Gārdneres un Hjūstona draudzība aktrisei bija ļoti nozīmīga, jo viņa, runājot par Sāras lomu, uzsvēra: "Viņam bija lielāka ticība man nekā man pašai. Tagad es priecājos, ka ieklausījos, jo šī ir izaicinoša un ļoti prasīga loma. Es sāku kā jauna sieva un novecoju dažādu periodu gaitā – tas man lika psiholoģiski pielāgoties katram vecumam. Tas man ir kas pilnīgi jauns un ļoti intriģējošs. Šajā lomā man ir jārada tēls, nevis tikai jāspēlē".
Īsu brīdi Gārdnere arī vēlējās spēlēt misis Robinsones lomu Maika Nikolsa ikoniskajā filmā "Absolvents", taču režisors izvēlējās jaunāku aktrisi – Annu Benkroftu. 1968. gadā Ava Gārdnere pārcēlās uz Londonu, kur nodzīvoja līdz pat savai nāvei 1990. gadā.
