Čekas maisu atvēršana. Ko publiskos decembrī?
Avots: "LV portāls"
10 612 kartītes no VDK aģentūras alfabētiskās uzskaites:
Par VDK aģentūru, vervēšanas kandidātiem, izslēgto aģentūru, ziņas par VDK 1. daļas (nodarbojās ar izlūkošanu) aģentūru, kura gatavojās izbraukt uz ārzemēm vai darbojās PSRS teritorijā, kā arī par vervēšanas kandidātiem īpašajam periodam – kara vai citam neparedzētam gadījumam.
4141 kartīte no VDK aģentūras statistiskās uzskaites kartotēkas:
Darbojošies aģenti, sakārtoti pēc darbības jomām un VDK teritoriālajām apakšvienībām.
Abās šīs kartotēkās kartītes ir identiskas, atšķirīgs ir tikai to kārtošanas veids.
Kartītēs ir: personas vārds, tēvavārds, dzimšanas gads, vieta, adrese, darbavieta un ieņemamais amats, vervētāja uzvārds, amats, priekšnieka uzvārds, kurš apstiprinājis vervēšanu, vervēšanas datums, atzīmes par aģenta izslēgšanu.
75 kartītes no VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkas:
Personas, kas uz sabiedriskiem pamatiem sniedz palīdzību drošības orgāniem pretizlūkošanas darbā rūpniecības un transporta, kā arī atsevišķās Aizsardzības ministrijas iestādēs un objektos.
Viņu uzdevums – strādāt aģentiem un uzticības personām.
Ārštata darbiniekiem nav segvārdu, taču ir lietas numurs un abreviatūra, kas veidota no vārda, uzvārda un tēva vārda pirmajiem burtiem.
Minētajās kartotēkās fiksēts ap četrarpus tūkstošiem VDK aģentu. Taču precīzu skaitu varēs noskaidrot tikai pēc šo dokumentu digitalizācijas, jo viena un tā pati persona varēja būt iekļauta vairākās kartotēkās.
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komitejas apraksti pilnā apjomā:
69 apraksti, 11 589 lietas.
Dokumenti no 1946. līdz 1991. gadam, satur LKP CK saraksti ar citām institūcijām, sēžu protokolus un stenogrammas, kā arī 2026 personas lietas, kurās apkopota informācija par LKP CK darbinieku karjeru.
1988.gada VDK darbinieku telefongrāmata.
Decembrī publiskojamo VDK dokumentu ieskenētas kopijas internetā būs pieejamas PDF formātā ar ierobežotām meklēšanas iespējām.
Ar kompartijas vadību saistītie dokumenti būs pieejami nākamgad.
Filma precīzi izseko vēsturnieku komisijas darbam četru gadu laikā.
“Tas ir stāsts par vairāku desmitu cilvēku liecībām, par to, kā čeka viņus vervēja, vai viņus savervēja, par to, kas bija tās metodes, ar kādām viņus vervēja, lai saprastu, ka katrs gadījums cilvēkiem, kuri tika vai netika savervēti, ir jāskata pavisam konkrēti un individuāli. Nav tādu vispārīgu čekas metožu, ar kurām viņi savervēja visu latviešu inteliģenci,” uzsvēra Grūbe.
Tā nav vienkārša tēma, atzīst Grūbe. “Liela daļa cilvēku nepiekrita intervijām, bet es augsti vērtēju tos, kuri piekrita un ir gatavi par to runāt. Katram no viņiem ir sava versija par to, kāpēc viņš tur ir nonācis – un par to var runāt,” akcentēja filmas veidotājs.
“Ja filmas iznākšana radīs jaunus ziņu virsrakstus, ka tas un tas ir iznācis no maisa, tad filma nav sasniegusi savu mērķi, tad esam kaut nepareizi izdarījuši.
Tas nebija mērķis, un tam neredzu jēgu. Tad labāk būtu šos maisus iznīcināt, ja nevaram par šiem jautājumiem veidot atklātu publisku sarunu,” Gints Grūbe uzsvēra sarunā ar Latvijas Radio raidījumu “Kultūras Rondo”.
Grūbe uzskata – čekas maisus vajadzētu publiskot, izmantojot konkrētu, atrastu mehānismu, kādā veidā veidot sarunu ar cilvēkiem, kuri ir atrodami čekas maisos. Viņš gan norādīja, ka šāda mehānisma nav, taču uzsvēra – svarīgi ir skaidrot kontekstu, un tieši tāpēc būtu atbalstāmi, ja jaunās paaudzes vēsturnieki, kas izglītību ieguvuši pēc 1991.gada, pētniecību varētu sākt no jauna vai turpināt, katram gadījumam dodot arī kontekstu.
“Šī filma ir piemērotākā dāvana valsts svētku priekšvakarā – mēs esam izauguši tik lielā mērā kā nācija, lai varētu par to runāt. Mēs svinam valsts simtgadi, un tie piecdesmit gadi pa vidu ir šīs simtgades daļa. Ja mēs gribētu tos izgriezt, mums nesanāktu simts gadi,” uzsvēra “Lustrum” veidotājs.
Runājot par gaidāmo čekas maisu atvēršanu, Gints Grūbe norādīja, ka svarīga loma būs sabiedriskajiem medijiem, neatkarīgiem medijiem, "kam jābūt par būtisku aktieri tālākā lustrācijas procesā, turpinot sarunu un konteksta skaidrojumu. Sevišķi situācijā, ka nav institūcijas, kas varēs sniegt skaidrojumu, kad būs pieejami uzvārdi un segvārdi.”
Savukārt filmas scenāriste Sanita Jemberga Latvijas Radio atzina: “Ekrāns brīnišķīgi rāda, kurš runā taisnību, kurš melo. Vai nesaka taisnību līdz galam. Šis bija grūtais uzdevums man kā cilvēkam, kas pats par sevi ir "naglotājs" un samērā kareivīgs, sēdēt un meklēt: nē, mēs zinām, ka bija tā.
Lustrācijas būtība ir ļaut atzīties, ļaut izstāstīt.
Ja kāds man pēc filmas saka “es ticu bijušajiem čekistiem", tad man ir jautājums, vai tas cilvēks tiešām ir klausījies, ko viņi saka. Viņi brīnišķīgi zina, ka tikai viņi un viņu aģenti ir patiesības turētāji šajā gadījumā. Viņi zina, ko viņi ir darījuši," skaidroja Sanita Jemberga.
Filmas pirmizrāde notiks festivāla "Lielais Kristaps" ietvaros 8.novembra vakarā kinoteātrī "Splendid Palace". Uz lielajiem ekrāniem "Lustrum" nonāks 14.novembrī.
