Filmas prezentācija bija viens no bīskapa 120. jubilejas piemiņas pasākumiem.
Ļoti cildena personība, Latvijas lepnums - šādus vārdus mūsu bīskapam veltīja filmas skatītāji - citu tautību cilvēki. Viņi pauda apbrīnu par Sloskāna ticības spēku, jo viņš, nepatiesi apsūdzēts un nežēlīgi spīdzināts 17 padomju cietumos, spēja piedot saviem pāridarītājiem un lūgties par viņiem. Sloskāns cieši saistīts arī ar Beļģiju, kur kalpojis pēc 2. Pasaules kara.
Filmu par Sloskānu izrādīja pēc eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes iniciatīvas. Viņa bīskapu Sloskānu uzskata par vienu no dižajiem mūsu tautiešiem, ar kura garīgo lielumu Latvijai ir pamatots iemesls lepoties. Viņa dzīvesstāsts reizē arī ļoti skaudri atspoguļo visas mūsu tautas traģēdiju 20. gadsimtā, kad cilvēki tika pakļauti dažkārt ļoti nežēlīgām padomju režīma represijām. „Man ir gandarījums, jo šeit bija sanākuši cilvēki, kam ticība ir patiesi svarīga. Bija cilvēki, ko es pilnīgi nepazīstu, cilvēki pat ar citu ādas krāsu, kuriem bija svarīgi uzzināt par latviešu bīskapu," saka Kalniete un piebilst: „Mana atziņa no filmas, ka vienmēr ir jāspēj pacelties pāri naidam. Jo naids un atriebība visvairāk posta, visvairāk sagrauj cilvēku".
Filmu noskatījās arī bijušais EP prezidents Ježijs Buzeks, kurš atzina, ka latviešu bīskapa Sloskāna personība iemieso sevī divus arī šodien Eiropai ļoti nozīmīgus jēdzienus, un tie ir „izlīgšana" un „piedošana". „Tas ir cildens stāsts par izcilu personību, kas ir ļoti noderīgs ikvienam no mums šodien. Eiropas vēsture ir ļoti sarežģīta, un mēs joprojām mēdzam nest līdzi pāri darījumus, ko kāda cita tauta mums pagātnē ir nodarījusi, bet tas mūs dara nebrīvus un kavē virzību uz priekšu.
Bīskaps Sloskāns ar savu dzīvi pierāda, ka daudz svētīgāks ir cits - piedošanas un izlīgšanas ceļš, jo tikai tas cilvēku dara pa īstam brīvu un naida vietā atraisa ceļu mīlestībai," norāda Buzeks.
Bīskapa Sloskāna ticības ceļš ir liela un spēcinoša latviešu tautas garīgā bagātība, kas var kalpot par iedvesmu arī cilvēkiem ārpus Latvijas - tā pēc filmas atzina parlamentārais asistents no Horvātijas Nikša Spremičs. „Es domāju, ka Sloskāns ir viens no izcilākajiem 20.gadsimta bīskapiem. Viņš izgāja ļoti smagu moku ceļu, spēdams nest labus augļus pat no visbriesmīgākajām ciešanām. Viņa dzīvesstāsts apliecina, cik pārsteidzoši lielas garīgas bagātības ir sastopamas Austrumeiropas cilvēku vidū. Manuprāt, tās ir bagātības, kas ļoti daudz ko vērtīgu varētu iedot arī Rietumu sabiedrībai," atzīmē Spremičs.
Filmā izskan arī Sloskāna atziņa, ka daudz bīstamāks par ārējo ienaidnieku ikvienai tautai ir morālais pagrimums pašas tautas vidū. Šos vārdus par vienu no būtiskākajām filmas atslēgām uzskata Briselē dzīvojošā latviete Agnita Stavarte.
Filma „Lūgšana krustā", ko izrādīja Eiropas Parlamentā Briselē, iekļaujas Boļeslava Sloskāna 120. jubilejai veltīto pasākumu ciklā. Pirms vairākām nedēļām Rīgā, Pārdaugavā, Katoļu ģimnāzijas teritorijā atklāta viņa vārdā nosauktā iela, Latvijā notikusi arī starptautiska konference „Patiesība un piedošana".
