Bārbija
Filmas "Bārbija" ideja un projekts ir attīstīts jau gandrīz 10 gadus, kopš 2014. gada, kad lelles ražojošais uzņēmums "Mattel" noslēdza līgumu ar vienu no Holivudas studijām par filmas izveidi. Kopš tā laika ir nomainījušies gan iecerētie režisori un producenti, gan aktieri. Gala rezultātā režija ir uzticēta režisorei Grētai Gervigai, kura kinopasaulē ienāca kā izcila neatkarīgā kino aktrise un sevi ir pieradījusi kā spēcīgu režisori. Viņa studijas vadītājiem savu filmas redzējumu prezentējusi ar abstrakta dzejoļa piemēru. Filmas scenāriju Gerviga sarakstījusi kopā ar dzīvesbiedru, režisoru Noa Baumbahu.
Gerviga intervijā izdevumam "The New York Times" teikusi, ka ir izbrīnīta par to, cik lielu radošu vaļu studija viņai devusi. Filmā ietverti dažādi neordināri risinājumi, tā arī veidota uz eksistenciālu pārdomu nots, kā arī ir refleksija par jaunu sieviešu lomu sabiedrībā un savā ziņā arī stāsts par pieaugšanu.
Filmas vizuālo estētiku iedvesmojuši savulaik grandiozie mūzikli, kā piemēram, Žaka Demī 1964. gada filma "Šerbūras lietussargi". Tajos, Gerviga uzskata, sastopams unikāls "mākslīgais autentisms" – pilnībā konstruēta studijas vide, kas kadrā funkcionē kā atsevišķa pasaule ar saviem noteikumiem. Savukārt varoņu kostīmus iedvesmojis 20. gadsimta 60. gadu franču Rivjēras stils, īpaši aktrises Bridžitas Bardo tēls.
Lai arī nosaukums, iespējams, vedina domāt citādi, "Bārbija", visticamāk, nebūs kino pašiem jaunākajiem skatītājiem. Savukārt pieaugušajiem no Gervigas un Baumbaha radītā stāsta būs daudz ko "lobīt" – te, domājams, gaidāmas refleksijas par sociāliem jautājumiem, populārās kultūras vēsturi, sieviešu tiesībām un daudz ko citu.
Kinoteātros no 21. jūlija.
Openheimers
Uz ekrāniem šonedēļ nonāk arī Kristofera Nolana epohālā biogrāfiskā drāma "Openheimers". Tā vēsta par amerikāņu kodolfiziķi un nereti par "atombumbas tēvu" dēvēto Robertu Openheimeru. Nolans filmas scenāriju ir balstījis autora Kaja Bērda un vēsturnieka Mārtina Šervina sarakstītajā grāmatā "Amerikāņu Prometejs", kas saņēmusi Pulicera balvu.
Nolans ir viens no zīmīgākajiem šābrīža Holivudas autoriem. Viņš režisējis tādus darbus kā "Pirmssākums" ("Inception"), savukārt Nolana iepriekšējā filma "Tenets" (Tenet") daļēji uzņemta tepat kaimiņos – Tallinā. Viņa darbus raksturo gan vizuāla, gan noskaņiska grandiozitāte un nereti komplicētos līkločos izvērsti scenāriji, ko caurauž eksistenciālas refleksijas. "Openheimerā" vadošā naratīva līnija, kā to vēsta arī scenārija pamatā esošais romāns, būs konflikts starp kodolfizikas sasniegumiem un atombumbas nesto postu, uzsvaru liekot uz paša Openheimera monologu – filmas scenārijs veidots pirmajā personā.
Filmas titulvaroni spēlē īru aktieris Kilians Mērfijs, kuru ar Nolanu saista ilga sadarbība – viņš spēlējis vairākās režisora filmās, taču nekad ne vadošo lomu.
Līdzīgi kā citos Nolana darbos, arī "Openheimerā" neatsverama ir vizualitāte, kas primāri paredzēta lielajam – kino – ekrānam. Filma ir uzņemta kombinācijā uz platās, 70 mm lentes un "IMAX" formātā, līdz ar to attēlu grodums, tāpat kā kadra proporcija būs jūtami lielāki.
Kinoteātros no 21. jūlija.
