"Himera", režisore Alise Rorvakere
Toskānā dzimušo itāļu režisori uzskatu gan par kino meistara Federiko Fellīni, gan neoreālistu mantinieci – viņa savās filmās prot atrast poētismu ikdienišķumā un tajā ievīt maģisku fantāziju. Rorvakeres filmu varoņi, līdzīgi kā itāļu neoreālistu tēli (pēckara gados) meklē veidus, kā būt mierā ar sevi un pasauli, kas tos allaž neglauda pa spalvai. "Himera" vēsta par kādu arheoloģijas "bandītu", kapeņu izlaupītāju grupu no maza ciema, kuras vadonim jātiek galā ar savu sirdsapziņu.
"Kafija un cigaretes", režisors Džims Džārmušs
Šo kinodarbu veido 11 nelielas vinjetes – īsfilmas, kurā Džārmušs pēta attiecības starp cilvēkiem un slavu. Vienojošais elements – kafija un cigaretes (ar vienu britisku izņēmumu, kur varoņi dzer tēju). Iespējams, ir nomainījusies vesela skatītāju paaudze, taču filma vēl aizvien šķiet tikpat aktuāla un asprātīga kā pirms 20 gadiem, kad tā iznāca. Izcils, viegli baudāms komēdijas īsstāstu kopums. Filma ir iekļauta Džima Džārmuša retrospektīvas programmā, godinot režisora septiņdesmitgadi.
"Liesmojošās debesis", režisors Kristians Pecolds
Vācu kinorežisors Kristians Pecolds ir viens no zināmākajiem vācu kino veidotājiem šobrīd, un šī filma ir tematisks 180 grādu pagrieziens no iepriekšējās filmas "Undīne", kurā lielu lomu spēlēja ūdens motīvs. Savukārt "Liesmojošās debesis" iesākas atvaļinājuma laikā Baltijas jūras piekrastē tik rotaļīgi kā otrdienas vakara romantiskā kino melodrāma, bet tad negaidīti izaicina iepriekš uzstādītos stāsta noteikumus, skatītāju skaudri aicinot apcerēt cilvēka un dzīvības trauslumu.
"Mūžīgā meita", režisore Džoanna Hoga
Gotiska, pat savā ziņā hičkokiska britu drāma, ko uzņēmusi talantīgā režisore Džoanna Hoga; viņa skatītājiem būs zināma ar savu daļēji autobiogrāfisko darbu "Suvenīrs". "Mūžīgā meita" vēsta par mātes un meitas attiecībām, šo nesaraujamo saikni un to, cik ļoti daudz mūsos ir mūsu vecāku un ģimeņu piedzīvotais.
Riga IFF – līdz 22. oktobrim kinoteātros "Splendid Palace", "Forum Cinemas" un tiešsaistē.
"Ziedu mēness slepkavas", režisors Mārtins Skorsēze
Kino klasiķa Mārtina Skorsēzes jaunākais darbs ir balstīts dokumentālā stāstā – amerikāņu žurnālista Deivida Grenna vēstījumā par osedžas indiāņu slepkavībām, pēc tam kad viņiem piederošajās zemēs atrasti plaši naftas lauki. Grāmatā un filmā atainoti reāli notikumi – 20. gadsimta sākumā tika noslepkavoti ap 60 osedžas indiāņi, lai atņemtu viņiem un pēctečiem tiesības un mantojumu uz naftu. Filma sola ne tikai grandiozu Holivudas vērienu, bet ASV komerckino salīdzinoši maz apskatītu lappusi – koloniālistu netaisnību pret Ziemeļamerikas pirmiedzīvotājiem. Kontekstam – Holivudas kino ilgu laiku šo koloniālisma noskaņu apzināti uzturēja, piemēram, vesternos indiāņus atainojot kā barbariskus ļaundarus. Īpaši ciniski bija tas, ka daļa no šīm filmām tika uzņemtas Pieminekļu ielejā, kas ir navaho cilts svētvieta. Raudzīsim, vai Skorsēzem būs izdevies šo gadiem kultivēto naratīvu atspēkot.
Kinoteātros no 20. oktobra.
