"Nabaga radības" ir spilgts darbs pavisam burtiski – tā ir krāsām, skaņām un iztēles piesātināts stāsts par to, kā jauna sieviete atklāj pasauli, turklāt dara to bez itin nekādām zināšanām par sociālajām normām, aizspriedumiem un bez kauna. Par aktrises Emmas Stounas spēlēto varoni Bellu Baksteru varētu attiecināt latviešu parunu: "Nebija mājās, kad kaunu dalīja".
Ar kaunu saprotot kautru pakļaušanos sabiedrības redzējumam, ko pieklājas vai nepieklājas darīt sievietei.
Filma ir balstīta tāda paša nosaukuma 1992. gada romānā, ko sarakstījis Alasdērs Grejs – viņš bija fenomenāla personība Skotijas kultūrā: rakstījis romānus, dzeju, gleznojis murāļus, ilustrējis savus darbus un bijis aktīvs politisko un sabiedrisko procesu vērotājs. Lantimoss ar viņu ticies 2014. gadā, lai apspriestu iespēju ekranizēt Greja romānu; Grejs aizgāja mūžībā 2019. gadā, filma ieraudzīja dienasgaismu pērn.
Filmas naratīvs nav piesaistīts konkrētam laika posmam, taču vide, kurā varoņi rosās, atgādina vēlīno viktoriānisma laiku, proti 19. gadsimta beigas ar atsevišķiem zinātniskās fantastikas ielaidumiem – te ir savdabas medicīniskās ierīces, futūristiski transporta līdzekļi; taču visi šie elementi izskatās tā, kā tos būtu varējuši izsapņot nevis mūsdienu cilvēki, bet gan viktoriānisma laikā dzīvojošie (proti, nākotne, kādu to iztēlotos 19. gadsimtā dzīvojošie). Neatklājot pārāk daudz no sižeta – galvenās varones Bellas "nākšana pasaulē" burtiski atsaucas uz Mērijas Šellijas romānu "Frankenšteins". Zinātāji arī atšifrēs atsauces gan uz romānu, gan Šellijas dzīvi.
Taču filma būs interesanta arī bez atsauču šifrēšanas (to gan filmā ir neprātīgi daudz) – "Nabaga radības" ir krāšņa odiseja, kas komiski izgaismo dzimumu nevienlīdzību. Tā ir melna humora, nereti arī neslēptas vardarbības caurvīta, un filmas varoņi – kā jau Lantimosa darbiem raksturīgs – runā to, kas viņiem prātā.
"Nabaga radības" ir lielā ekrāna pieredze – tā varēs pilnasinīgi izbaudīt Džerskina Fendriksa (īstajā vārdā Džoslina Denta-Pūlija) skaņu celiņu, kas nereti saplūst ar filmas diaģētiskajām (jeb ekrānā redzamajām) skaņām. Filmas mākslinieku Šonas Hītas un Džeimsa Praisa radītā vide atgādina karaliskus interjerus ar elementiem no mūsdienām. Krāsu palete – kā sprādziens zefīra rūpnīcā. Kostīmu mākslinieces Hollijas Vadingtones veidotie tērpi savukārt ir interesanta variācija par viktoriānisma laika garderobi un krinolīna gubām. Ņemot vērā galvenās varones stāstu un nepakļaušanos sociālajām normām, tērpu kombinācijas veidotas, iztēlojoties to, kā sevi ģērbtu mazs bērns, proti, nebūt nesekojot vēsturiskai precizitātei un tālaika sabiedrības normām.
Maza zemsvītras piezīme – ja filma "Nabaga radības" ir ieinteresējusi par grieķu režisora Jorga Lantimosa daiļradi, tad aicinu atklāt arī citus viņa darbus. Zināmākās filmas – "Acuzobs" ("Dogtooth") un "Alpi" ("Alps") no Lantimosa "grieķu" perioda ir skatāmas straumēšanas vietnē "Mubi": šie darbi ir izteiksmīgi tā sauktā "dīvainā viļņa" strāvojuma piemēri, kuros tiek pētīta varas dinamika visīpatnākajās tās izpausmēs. Savukārt vietnē "Netflix" no 23. janvāra rādīs režisora iepriekšējo lenti "Favorīte" ("The Favourite") – melno komēdiju par Lielbritānijas karalienes Annas galma intrigām. Tā tika nominēta desmit "Oskara" balvām un saņēma vienu – par aktrises Olīvijas Kolmenas sniegumu galvenajā lomā.
