No putekļiem ārā, no dūmiem. Kultūras akcenti šai nedēļai

No putekļiem ārā, no dūmiem mūs turpina saukt ne vairs ziedošais pavasar’s, bet karstā, tveicīgā vasara. Muzikālus notikumus piedāvā izbaudīt gan brīvdabas skatuves, gan baznīcu vēsās telpas, bet dabu var baudīt arī ar grāmatu rokās. Nedēļas notikumu izlasi piedāvā sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" žūrijas locekle Henrieta Verhoustinska.

Senās mūzikas festivāls

Senās mūzikas festivāls

Šonedēļ notiek viens no vasaras krāšņākajiem kultūras notikumiem Latvijā – Senās mūzikas festivāls, kurš no 6. līdz 9. jūlijam norisināsies Rīgas baznīcās un koncertzālēs, kā arī itāļu arhitekta Rastrelli meistardarbā – Rundāles pilī. Festivālā tiks atskaņoti Henrija Pērsela, Antonio Vivaldi, Johana Sebastiāna Baha, Klaudio Monteverdi un citu baroka dižgaru darbi. Mūziku papildinās krāšņi tērpi, autentiski viduslaiku un baroka instrumenti un brīnišķīga norises vietu arhitektūra. Koncertā piedalīsies gan Latvijas, gan ārvalstu mākslinieki.

Senās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā 6. jūlijā Lielajā ģildē uzstāsies viens no vadošajiem Skandināvijas kamerorķestriem – "O/Modernt", programmā Domeniko Pellegrini, Henrija Pērsela, Johana Sebastiāna Baha, Antonio Vivaldi skaņdarbi, kā arī baroka mūzika no Meksikas reģiona. Koncerta solisti būs čīliešu izcelsmes zviedru mecosoprāns – Lusiana Mančīni un izcilais vijolnieks, kamerorķestra vadītājs – Hugo Tičati.

8. jūlijā Rīgas Domā nakts koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa "Schola Cantorum Riga", kas izpilda seno mūziku, īpaši gregoriskā korāļa autentisko dziedāšanu.

9. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks radošās darbnīcas un koncertuzvedums bērniem "Karalis Strazdubārda". Pazīstamā Brāļu Grimmu pasaka izskanēs senās mūzikas skaņās – angļu komponista Henrija Pērsela skaņdarbos. Koncertā piedalīsies dziedātāji – Beāte Zviedre, Juris Jope, Kalvis Kalniņš, Ilona Bagele, Juris Kaukulis, kā arī Latvijas Radio kora solisti – Agate Pooka, Kārlis Rūtentāls, Jānis Kokins. Dažādās lomās iejutīsies arī Rīgas Baleta skolas audzēkņi, koncertu vadīs atraktīvā Karina Bērziņa.

Savukārt 9. jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi  vijoļkoncertu cikls "Gadalaiki" – viens no populārākajiem klasiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē, kā arī komponistu Mišela Rišāra Delalāna, Žana Batista Lullī, Džuzepes Samartīni un Žana Filipa Ramo skaņdarbi. Kopā ar "Sinfonietta Rīga", Normunda Šnē vadībā, koncertā piedalīsies arī izcilā vijolniece, pasaules vadošo orķestru soliste Kristīne Balanas.

Grupas "Labvēlīgais tips" koncerts Saulkrastu estrādē

Grupas "Labvēlīgais tips" turneja "Man jau 30"

Grupas "Labvēlīgais tips" dziesmu lirika man allaž likušies filologa diplomdarba vērta. Intelektuālais šlāgeris, ko populārās mūzikas apskatnieks Kaspars Zaviļeiskis dēvē par "humorroku", allaž uzlādē ar lipīgām melodijām un mutēs ērti ieguļamies, tomēr paradoksāliem tekstiem. Un nu šīs grupas atsvaidzinošam vitamīnu un ingvera kokteilim līdzīgais repertuārs pieejams "Labvēlīgā tipa" vislatvijas tūrē, kas sākās jau 1. jūlijā Saulkrastu estrādē, kad to uzkarsēja ierastais grupas sastāvs: Andris Freidenfelds (balss), Normunds Jakušonoks (balss, taustiņi), Ģirts Lūsis (balss, ģitāra), Kaspars Tīmanis (balss, trombons), Oskars Ozoliņš (trompete, balss), Artūrs Kutepovs (ģitāra), Pēteris Liepiņš (ģitāra), Haralds Stenclavs (taustiņi) un Ainis Zavackis (sitaminstrumenti), pievienojoties arī bijušajiem grupas dalībniekiem Andrim Ābelītem (trompete) un Andai L. jeb Andai Budļevskai (balss).

Vēl lielāku atmosfēras spiedienu radīja grupas fani, aizrautīgi dziedot līdzi tādiem megahitiem kā "Alumīnija cūka", "Frāzes", "Čiekurs egles dēls", "Naukšēnu disko", "Džins ar toniku", "Pīrādziņ, nāc ārā!", "Lai", "Omnibuss" un vēl citiem ne mazāk līdzsvarīgiem.

Koncertsērija šonedēļ tiks turpināta 8. jūlijā Saldū un 9. jūlijā Rojā.

Monogrāfija "Lielais noliedzējs"

Vai Andrejs Upīts bija seksists?

Vai Andrejs Upīts bija ne tikai rakstnieks – padomju laika ideologs, sociālistiskā reālisma pravietis –, bet arī seksists (pat neraugoties uz spēcīgajiem sieviešu tēliem romānos "Sieviete", "Zelts" un "Zaļā zeme", par lugu "Žanna d’Arka" pat nerunājot)? Tas ir viens no jautājumiem, ko uzdod monogrāfija "Lielais noliedzējs". Literārajā sērijā "Es esmu", kurā šodienas rakstnieki raksta romānus par 13 aizgājušā laika literātiem, bet viņiem paralēli par šiem pašiem literātiem monogrāfijas raksta literatūrzinātnieki, Andrejs Upīts līdzās Vilim Lācim ir pretrunīgākais un latviešu tautas vēsturē netīkamākais personāžs.

Arnis Koroševskis ir jauns literatūrzinātnieks un kritiķis, kurš ir neatkarīgās Latvijas paaudzes pārstāvis, padomju laikus savā dzīvē nepieredzējis. Viņa monogrāfija par Andreju Upīti ir pirmais gadījums, kad literatūrzinātnieka darbs sērijā "Es esmu" iznāk vēl pirms sava pārinieka – rakstnieka prozas versijas. Monogrāfiju lasīt ir aizraujoši īpaši tad, ja no Upīša ir kaut kas lasīts, vismaz "Zaļā zeme". Tā atgādina, ka Upīts bija ievērojams rakstnieks ilgi pirms padomju okupācijas, pat ilgi pirms pirmskara neatkarīgās Latvijas dibināšanas. Koroševskis ir pētījis un citē arī anonīmās vēstules, kuras Upīts saņēmis un glabājis. "Tikai Jūsu grāmatas nelasa neviens skolēns un students. Viņi atbild: "Mums tā vecā muļķa darbi riebjas". Cik rupjš esat Jūs pats, tikpat garlaicīgas penteres ir jūsu grāmatas", tādu vēstuli parakstījuši ir "jaunieši". Vai tā ir, šis jautājums jāuzdod katram Upīša lasītājam pašam, un atbildi palīdz rast arī Arnis Koroševskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt