Šobrīd pieteiktas aptuveni 50 kultūrvietas, bet sarakstu ikviens vēl var papildināt līdz decembra nogalei.

“Mēs atrodamies Latvijas pašā dienvidaustrumu stūrī. Šeit mūsu valstī uzlec saule. Un tādēļ tas ir pilnīgi likumsakarīgi, ka tieši šeit ir izveidots Laimes muzejs,” Latvijas Televīzijas žurnālists Jānis Lācis iepazīstina ar vienu no balvai „Kilograms kultūras” pieteiktajām kultūrvietām.

Tas ir Laimes muzejs Krāslavas novada Indrā, kas darbu sācis pirms aptuveni pusgada. Iekārtots ilgus gadus neizmantotā ēkā – Indras luterāņu baznīcā.

Tajā ir interaktīva ekspozīcija, kas atklāj laimes sajūtas dažādību.

“Man patika vērot zvaigznes krītošās, tiešām tā likās – sajutām laimi! Man patika uzreiz tā ieejas biļete. Tā uzreiz mūs padarīja laimīgus!” Sarunā ar Latvijas Televīziju atzīst muzeja apmeklētāji. Gan Latvijas Televīzija, gan Latvijas Radio kopš septembra veido sižetus par spilgtākajām balvai pieteiktajām kultūrvietām.

Pieteikumos dominē muzeji un dažādi kultūras centri, kas izvērš plašas un bieži vien ne tik ierastas aktivitātes, kā arī dažādu muižu parki, kuros apskatāma vides māksla, ko papildina festivāli un citi pasākumi.

LTV žurnāliste Jolanta Muižniece stāsta par balvai pieteikto Valmiermuižas parku: “Parka izmantošana aizsākusies ar 2011. gada saulgriežu svinēšanu „Jaunie Jāņi”. Sekojis festivāls „Saulgriezis”, bet beidzamajos divos gados tas izaudzis par starptautisku entomūzikas festivālu ar nosaukumu „Sviests””.

Pieteikts arī Cīravas muižas parks ar skanošiem vides objektiem un Paula Jaunzema akmens skulptūru dārzs Vakarbuļļos. Akmenī tēlnieks stāsta dziļi personīgus un arī ar citiem cilvēkiem kopīgus stāstus un darbus uzskata par laikmeta refleksijām.

„Šeit mūsu priekšā ir skulptūra ar nosaukumu „Ikona”. Sensenos laikos cilvēki pielūdza akmeni, koku, vēju, sauli. Vēlākos laikos pielūdza Jēzu Kristu. Šodien pielūdz hamburgeru,” nosaka Pauls Jaunzems.

Nevis muzejs, bet dzīva telpa – tā par nesen vaļā vērto Skaņu māju saka tās vadītāja Sandra Lipska. Skaņu māja izveidota Krapes muižas teritorijā Ogres novadā, tā iekļauj senu tautas mūzikas instrumentu ekspozīciju, instrumentu darbnīcu, un tajā notiek arī apmācības instrumentu spēlē un koncerti.

“Mūsu mērķis ir – instrumentiem būs dzīvot! Kā mēs esam noformulējuši – mēs neesam gatavi stāvēt pie pēdējā ermoņista kapa, bet mēs gribam, lai šie instrumenti dzīvotu, turpinātu tradīciju, un šādā veidā ir pat izveidojušies vairāki jauni sastāvi Latvijā, jaunas kapelas,” stāsta Sandra Lipska.

Sava ļoti īpaša noskaņa ir arī citai balvai pieteiktai vietai – Ziemupei. Tā atrodas Baltijas jūras krastā starp Pāvilostu un Liepāju, tajā svin visus četrus saulgriežus, un kopumā laika izjūta te ir cita, stāsta biedrības “Ziemupīte” dibinātāja Daina Vanaga

“Kaut kā šī vieta pati tā pamazām slēpē to trauksmainību cilvēkos un liek vairāk ieklausīties dabā, sevī un tajā, kas notiek apkārt. Tad, kad tu iebrauc iekšā, uzreiz aiz tā priežu mežiņa, ir tā sajūta, ka ir kaut kāds priekškars, kurš nokrīt vai aizkrīt. Šeit ir cits laika ritējums,” saka Daina Vanaga.

Balvai pieteikta arī autobusu pietura Gulbenes novada Šķieneros. Līdz šai vasarai tā bija parasta pietura, bet tagad, pateicoties vietējo jauniešu iniciatīvai, pārtapusi par mākslas darbu – krāsainu mozaīku, kurā attēloti gulbji, kas ir novada simbols, un ziemeļblāzma, kas savukārt simbolizē tiekšanos uz savu sapni. Mozaīku īstenojusi māksliniece Linda Riņķe. Šķieneros satiktie cilvēki veikumu vērtē ļoti atzinīgi.

Viena no kultūrvietām, kas pieteikta no Rīgas, ir Sējas ielas grāmatu skapis. To izveidojis Bieriņu apkaimes iedzīvotājs Viesturs Silenieks un viņa iniciatīva izpelnījusies vērā ņemamu interesi un atbalstu.

“Ir tā, ka katram mājās ir daudz grāmatu, tās ir izlasītas, nu nevajag vairs tās. Nu kur tās likt? Tad man ienāca prātā, ka jāuztaisa šāds te skapītis, ko es nosaucu par Sējas ielas grāmatu skapi, jo mēs atrodamies Rīgā, Sējas ielā. Satiekot šeit, Bieriņu apkaimē, vietējos cilvēkus, viņi saka: „Čau! Mēs ejam uz tavu skapi!”. Bet nevis tāpēc, lai viņi kaut ko varbūt vienmēr lasītu, bet tāpēc ka tā ir vieta, kur aiziet” stāsta Viesturs Silenieks.

Kopumā uz šo brīdi pieteiktas aptuveni 50 kultūrvietas.  

Laureātu varēs uzzināt februārī, kad notiks svinīgā „Kilograms kultūras” balvu pasniegšanas ceremonija – kopumā deviņās kategorijās.