Daudziem Valmiermuižas vārds pirmkārt saistās ar slaveno alus darītavu, taču turpat blakus esošais bijušās pils parks, pateicoties veiksmīgai vietējās Kultūras biedrības, uzņēmēju un pašvaldības saspēlei un izmantojot arī Eiropas fondu naudu, veidojas par nozīmīgu un iecienītu kultūras baudīšanas vietu. Pirms nieka sešiem gadiem te izskatījies pavisam citādāk.
Piesaki savu kultūrvietu!
Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.lv aicina pieteikt kultūrvietas sabiedrisko mediju balvai "Kilograms kultūras", aizpildot pieteikuma ankektu un pievienojot foto vai video no savas iecienītākās kultūrvietas. Piesaki savu kultūrvietu šeit.
“Parka bilde, ko atceros, ir diezgan liela pļava, nogruvuši vārti, tad tagad ir atjaunoti vārti - gan lielie gan mazie, kā arī izveidots bruģēts laukums, kur attiecīgi var norisināties visi pasākumi. Un tas, ko Kultūras biedrība tieši ir izdarījusi – izveidojusi bērnu rotaļu laukumu pēc 19.gs analoga, lai tas iederētos visā muižas sajūtā. Kā arī šogad atklājām nojumi pasākumiem, kur varam organizēt pasākumus arī lietū, arī brīvdabas kino izrādes,” stāsta Valmiermuižas Kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāne.
Parka izmantošana aizsākusies ar 2011.gada saulgriežu svinēšanu pasākumā “Jaunie Jāņi”, sekojis festivāls “Saulgriezis”, bet beidzamajos divos gados tas izaudzis par starptautisku etnomūzikas festvālu ar nosaukumu “Sviests”.
“Man patīk tas skaidrojums, ka šajā margarīna laikmetā izvēlamies īstas, pārbaudītas vērtības,”
nosaukumu raksturo Vandāne. “Pagājušā gadā mums bija tēma “Baltu ciltis”, kad šeit bija mūziķi gan no Baltkrievijas, gan Krievijas, Lietuvas, gan vietējie.”
Iedvesmu veidot dažādus pasākumus, sākot no gadskārtu tirdziņiem un beidzot ar koncertiem, darbnīcām un brīvdabas kino izrādēm, dodot pils kādreizējā saimniece ģenerāliene Elizabete fon Hallerte, kurai par godu parkā iedēstītas 100 rozes, jo viņa vēl pirms Tērbatas un Cimzes semināra laikiem šeit veicinājusi latviešu zemnieku izglītošanu un kultūras attīstību.
“Viņas pēdas ir jūtamas katrā no mums, jo, pateicoties latviešu nacionālajai modināšanai, izglītībai, mums šobrīd ir brīva valsts,” uzskata Valmiermuižas Kultūras biedrības biedrs, uzņēmējs Aigars Ruņģis.
“Tas, kas mums priekš šī parka kultūras koncepcijas bija svarīgi, ka šeit priekšplānā [ir vēlme] taisīt kultūras pasākumus, kas cildina latviešu kultūras pasākumus, kas dod priekšroku gan tradicionālai kultūrai, gan mūsdienu mākslai, mūzikai izpausties. Tā ka savā ziņā šo viņas aizsāktā lepošanās ar nacionālo bagātību ir tas, ko gribam šeit turpināt.”
Pašlaik Kultūras biedrība rosinājusi Valmiermuižas parka vērtībām piešķirt valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu.
