''Lielēdājs'' no Lielmeža ir viena no populārākajām skolotāja un folklorista Anša Lerha - Puškaiša Džūkstē pierakstītajām pasakām. Teika vēsta, ka no milzīgā vīra, kurš varējis astoņus pūrus zirņu sudmalās uznest, un lasi kārtīga sivēna lielumā apēst, arī veidojušās Džūkstes pagasta robežas.
“Kājas ir šeit, Lancenieku ciemā, bet pats lielais vēders ir Džūkstē, bet galva - tā ir Pienava. Kā viņš nāca, kā viņš krita, tā arī robežas izveidojās,” stāstīja stāstniece Nona Lielgalve.
Ne mazāk populārs ir arī ''Džūkstes Sprīdītis'', kas no Annas Brigaderes Sprīdīša atšķiroties ar to, ka negājis pasaulē laimi meklēt, bet gan izzināt to.
Puškaitis savulaik teikas un pasakas izmantojis skolotāja darbā, lai attīstītu bērniem tēlaino domāšanu. Tagad pasaku istabā ar atraktīviem uzdevumiem muzeja jaunākie apmeklētāji dodas izzinošā ceļojumā pa ''Sprīdīša'' un ''Lielēdāja'' pēdām.
Abas šīs pasakas jaunajai spēļu istabai izvēlētas, jo vislabāk raksturojot pašu pasaku krājēju.
“Tas ir tas Puškaitis, kas ir atradis savu laimīgo zemi, jo viņš no Talsiem ir nācis uz Džūkstes pusi. Tad Džūkste un tas Lielmežs ir viņa pasaule, jo Lielmežā ir tapušas arī Džūkstes pasakas,” stāstīja Džūkstes Pasaku muzeja vadītāja Dita Silava.
Džūkstenieki Puškaiti sauc par savējo, bet Pasaku muzejs esot tikai centrs, no kurienes tās dodas plašajā pasaulē.
“Viņš ir tā kā tā sakne, no kurienes tas nāk. Man patīk kā publicists Arnis Šablovskis teicis: ''Pasaka Latvijā'',” atzina Džūkstes un Slampes pagastu pārvaldniece Dace Pole.
160.jubilejas gadā Tukuma novadā notiks dažādi viņam veltīti pasākumi, bet, ja piepildīsies lielākais sapnis, 10 Puškaiša pasaku lasījumi varētu tikt atskaņoti arī Latvijas Radio
