Vecuma cenza dēļ jauniešiem liedz piedalīties Dziesmu un deju svētkos

Kolektīvu vadītāji un jauniešu vecāki pārliecināti, ka šāda norma ir diskutējama. Kolektīviem, kuros dejo 15 gadus veci jaunieši, ir labi rezultāti, un tos augstu novērtējusi arī žūrija, tomēr nolikums ir ievērots, un jaunieši svētkos nepiedalīsies.

• Jaunieši un vecāki vīlušies. Pārmet, kāpēc jauniešiem ļāva piedalīties skatē, ja pat nebija cerību
• Deju kolektīvu vadītāji cerējuši, ka uz vecuma ierobežojumu žūrija skatīsies nosacīti
• Rīkotāji noraida varbūtību atcelt vai mainīt vecuma cenzu - vismaz šogad
• Tomēr pieļauj diskusiju par vecuma cenzu nākotnē

Jaunieši nodejoja labi, taču uz svētkiem netika

Diskvalificēto kolektīvu vidū ir grupas no Carnikavas, Saulkrastiem, Babītes un Siguldas. Situāciju vairāk iezīmē Siguldas tautas deju kolektīva „Vizbulīte” dejotāja mamma Ilze Anspoka.

“Skate bija aprīlī. Visi ļoti cītīgi gatavojās, gāja uz papildu mēģinājumiem. Protams, vecāki kaut kādā mērā bija iesaistīti, jo bija jāšuj jauni krekli un meitām bija jāgādā dzīvo ziedu vainagi. Visi bija emocionālā pacēlumā, nodejoja labi, un pēc tam, kad saņemta ziņa no vadītājiem, ka jaunieši nav paņemti vecuma dēļ…

Mans dēls, kuram ir 16 gadi, nav ļoti emocionāls un runātīgs, taču tā seja, kāda viņam bija nākamā rītā, kad viņš to bija uzzinājusi, to pat grūti vārdiem aprakstīt,”

stāstīja Anspoka.

“Ir skaidrs, ka pieteikušos cilvēku ir vairāk un atlase nepieciešama, un kaut kā ir jānodrošina tas, lai tas uzvedums izskatās labi. Bet tad tie ir kvalitātes kritēriji, tad kādēļ viņi tika pielaisti pie skates, kādēļ viņiem tika ļauts gatavoties ja bija “a priori” zināms, ka viņi netiks pielaisti pilnīgi citu iemeslu dēļ,” neizpratni pauda Anspoka.

Ja nav mērķu, tad jauniešiem nav stimula vispār dejot

Latvijas Radio apzvanīja vairākus šo deju kolektīvu vadītājus. Visi vadītāji vispirms apstiprina, ka paši bijuši atbildīgi un ir zinājuši par vecuma ierobežojumu, bet tāpat spēcīgos dejotājus virzīja uz šīm skatēm.

Visi šie kolektīvi cerējuši, ka Dziesmu svētku dalībnieku vecuma ierobežojums ir mazliet elastīgāks nekā tas bijis.

Motivācija ir bijusi gan vadītāju un dejotāju ambīcijas - parādīt, ka ir spējīgi tikt galā ar pieaugušo dejām – bet kāds cits šādi gribējis “lāpīt” demogrāfijas robus kolektīvos. Tāpat kolektīvos ir bailes zaudēt jauniešus un tāpēc centās viņu motivēt ar Dziesmu svētkiem.

Piemēram, Saulkrastu deju kolektīva “Saulīte” vadītājs Jānis Trezūns – viņa kolektīvam gan atteikts nevis pēc skates, bet jau nedēļu iepriekš - skates izlozēs organizatori piefiksējuši personas kodus un brīdinājuši.

“Skate bija 2.aprīlī. Nodejojām, tērpi sašūti, nu ko tad tagad darīsi…

Normāli nodejojām. Es jau viņiem iepriekš pateicu, ka viņi uz svētkiem nebrauks, nebija tāds emocionāls pacēlums, bija tādu sašļukušāki…”

neslēpa Trezūns.

Viņš gan spriež, ka noteikumi var palikt spēkā, taču jāņem vērā, ka to kolektīvu jau nav tik milzīgi daudz.

Ja šiem bērniem nav mērķu piedalīties Deju svētkos, tad viņiem arī stimuls pazūd.

Turklāt, ja viņi trāpa vecuma grupās, kad viņi netiek uz nākamajiem skolēnu svētkiem, tad viņi nevienos svētkos nav bijuši. “Šobrīd, piemēram, kolektīvu ir daudz, bet vai pēc pieciem gadiem būs tik daudz, par to neviens šinī brīdī, man liekas, vispār nedomā,” sacīja Trezūns.

Ja viņi netiek vecuma grupā uz nākamajiem skolēnu svētkiem, tad nav vērts.

Vadītājs arī iepriekš ir virzījis Dziesmu svētkos jauniešus zem 16 gadu vecuma. Tiesa, tad kolektīvā bija tikai trīs jaunieši “zem vecuma cenza” un citreiz svētkos piedalīties tika atļauts.

Izķer pēc sejām

Sarunās ar visiem iesaistītajiem ir skaidrs, ka neskatoties uz to, ka ir šis striktais nolikums, tomēr attiecībā uz tā ievērošanu ir vien paļaušanās princips. Proti, neviens īsti nekontrolē, kas tajās skatēs piesakās startēt uz dalību svētkos.

Šajos svētkos ieviesta arī dalībnieku elektroniska reģistrācija, taču tas šo problēmu gan nav vēl risinājis, jo sistēma nav metusi atpakaļ reģistrācijas mēģinājumus, kaut vai pēc personas kodiem tos dalībniekus, kuri vēl nav sasnieguši 16 gadu vecumu. To var tikai pēc tam izpētīt žūrija skates laikā šajā reģistrā.

Žūrija kolektīvu ierauga tikai skatēs, un tieši tā – pēc sejām - arī pieķerti vairāki kolektīvi.

Dziesmu un deju svētku padomes deju nozares pārstāve Zanda Mūrniece gan norādīja, ka “par dalībnieku vecumu mēs nevaram diskutēt, jo šie ir Vispārējie dziesmu un deju svētki”.

Deju kolektīvu skaits vien norāda, ka šobrīd nav nepieciešams šo vecumu pazemināt, jo piepildījums ir pārsniedzis pat stadiona ietilpību.

Daugavas stadionā ir 96 deju laukumi, bet konkrēti šajā grupā, par kuru šobrīd ir runa, savu vēlmi piedalīties izteikuši 153 deju kolektīvi, norādīja Mūrniece.  

Nevienam no dejas mākslas ekspertiem, iespējams, arī nevajadzētu veikt dubulto pārbaudi par dalībnieku vecumiem, bet, skatoties deju priekšnesumus un pēc tam pārbaudot reģistrācijā, ir konstatēta šī atkāpe no normas. 2017.gada skatēs sarunās ar vadītājiem jau par tām aizdomām ir viņiem vēstīts, saprotot šo jūtīgo jautājumu, jo repertuārs ir apgūts labā mākslinieciskajā sniegumā, atzina Mūrniece.

Šoreiz izņēmumi nav iespējami; nākotnē skatīsies

Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte apstiprina ka Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos citās kategorijās var piedalīties arī citu vecumu dalībnieki – piemēram koros vai folkloras kopās tas ierobežojums ir stiepjams.

Tieši skatuvisku risinājumu dēļ šis vecuma ierobežojums ir patiešām striktāks dejotājiem.

Viņa atzina, ka arī iedzīvotāju sastāvs mainās un jāskatās, kur visvairāk šādu gadījumi ir, jāņem vērā attiecīgās vietas apstākļi. Izdarīt kādus izņēmumus vienam, otram, trešajam - tas rada atkal neapmierinātības ķēdi attiecībā pret tiem, kas ievēro šos nosacījumus, sacīja Pujāte.

Viņa gan piebilda, ka nav nekas neiespējams, nākotnē varētu “pārrunāt situāciju, novērtēt un vienoties”.

Arī iepriekš dzirdētā dejotāja mamma Ilze vēl papildināja, ka diskusiju ir jāatver tāpēc vien, ka te mērķis nav pārkāpt kādu bargu likumu, bet piedalīties Latvijas vērienīgākajā tradīcijā – Dziesmu svētkos, un tas būtu jāatbalsta visos veidos.

Kolektīvi svētku atlases skatēm pieteikumu anketas iesniedza pērn oktobrī, un katrs vadītājs ar savu parakstu apliecināja, ka ir ievērojuši un ievēros nolikumu.