Sadaļas Sadaļas

Sirmais: Dziesmu svētki nav pikniks

"Dziesmu un deju svētki nav pikniks," argumentējot savu nostāju, ka svētku norises vietās nebūtu jātirgo alus, kas uzskatāms par alkoholisku dzērienu, trešdien Dziesmu un deju svētku padomes sēdē norādīja Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes vadītājs Māris Sirmais.

Diriģenta pieredze liecinot, ka alus ir spēcīgs vilinājums koristiem un pat viens alus kauss ietekmējot māksliniecisko sniegumu. Arī pirms iepriekšējiem svētkiem esot daudz diskutēts par alus pieejamību koncertu norises vietās.

Rīgas domi pārstāvošā Eiženija Aldermane padomes sēdē aicināja rast kompromisu jautājumā par alu, ierosinot alu atļaut tirgot vietās, kur izvietoti lielie ekrāni, proti, Doma laukumā un Esplanādē, bet koncertu norises vietās tā tirdzniecību atļaut tikai gadījumos, ja tirdzniecība notiek ārpus, piemēram, Mežaparka lielās estrādes.

Tā kā jautājums par alu, Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītājas Daces Melbārdes vārdiem runājot, nav atliekams uz nākamo padomes sēdi un starp padomes locekļiem neatradās neviena, kurš paustu pretēju viedokli, padome atbalstīja Māra Sirmā viedokli, ka alus tirdzniecība svētku norises vietās nebūtu pieļaujama.

Padomes lēmums par alus tirdzniecību, iespējams, sarežģīs plānotās licences izsoli, kā arī paredzēto konkursu mazajiem alus ražotājiem, kas iespaidos svētku ieņēmumus, tomēr, kā Dziesmu un deju svētku padomes sēdes sākumā, informējot par XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu publisko tirdzniecību, norādīja Dace Melbārde, jau tagad ir izpildīti ieņēmumu plāni, lai gan pārdots nedaudz vairāk par 80% svētku biļešu.

Kā galveno problēmu biļešu tirdzniecībā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde nosauca pieprasījumu, kas pārsniedzis piedāvājumu 100 reižu. Šī problēma iet roku ar ierobežoto vietu skaitu Mežaparka lielajā estrādē un Daugavas stadionā. Arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzsvēra nepieciešamību līdz Latvijas simtgades svinībām atrisināt estrādes paplašināšanas jautājumu un diskutēt Dziesmu un deju svētku pieredzi oktobrī paredzētajā svētkiem veltītajā konferencē.

Dace Melbārde, vairākkārt uzsverot to, ka biļešu tirdzniecība norisinājusies bez problēmām, norādīja arī uz lūgtajiem viesiem domāto ielūgumu niecīgo skaitu, salīdzinot ar kopējo biļešu skaitu, kā arī atklāja, ka reģionos biļešu tirdzniecība notikusi bez ažiotāžas un garām rindām. Daudzi varēja atrisināt biļešu iegādes jautājumu, vienkārši dodoties uz kādu no mazpilsētām, uzskata Melbārde.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs piedāvājis padomei vēl viena Dziesmu svētku koncerta ģenerālmēģinājuma rīkošanu, lai vēl 20 000 skatītāju rastu iespēju to noskatīties. Šis risinājums izvirza vairākus jautājumus, ar kuriem saskarsies svētku rīkotāji. Viegli nojaušams, ka divi ģenerālmēģinājumi un koncerts ir pietiekoši liela slodze svētku dalībniekiem, nemaz nerunājot par laika apstākļiem, kas var sagādāt zināmas problēmas. Vai, ņemot vērā šo slodzi, varam gaidīt ģenerālmēģinājumos dziedātāju pašatdevi un, kā tas iespaidos noslēguma vakara koncertu?

Svētku padome apsprieda arī Latvijas valsts karoga lietošanu svētku norises laikā un darba dienas pārcelšanas jautājumu. Jautājumā par valsts karogu padomes locekļu domas atšķīrās. Lai arī vairāki sēdes dalībnieki, tostarp Māris Sirmais, iebilda pret administratīvu karoga izkāršanas noteikšanu, Daces Melbārdes iebildumi, ņemot talkā vēsturiskus svētku nozīmes argumentus, padomes lēmumā rosināt visus trīs risinājumus bija izšķiroši. Tādējādi padome rosinās gan noteikt karogu izkāršanu ar administratīviem līdzekļiem, gan ar likumdošanas izmaiņām. Trešais risinājums – ar sociālas kampaņas palīdzību aicināt iedzīvotājus izkārt karogus, tādējādi apliecinot svētku nozīmi.

Jautājums par darba dienas – 8. jūlija pārcelšanu uz 27. jūliju, nosakot 8. jūliju par svētku dienu, padomes sēdē palika atklāts, lēmuma pieņemšanu deleģējot Latvijas Nacionālajam kultūras centram. Pret 27. jūliju kā iespējamo atstrādāšanas dienu iebilda Rīgas domes pārstāvji, jo 27. un 28. jūlijā paredzami citi svētki – regate, kuras laikā tiks slēgta 11. novembra krastmala. Arī ierosinājums atstrādāšanu pārcelt uz laiku pirms Dziesmu un deju svētkiem neguva padomes atzinību. Kā arguments tika minēts pirms svētkiem esošais izlaidumu laiks un skates.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt