Zemgales olimpiskais centrs pārtaps lauku sētā, kurā tiks izstāstīts, izrādīts un izdejots maizes ceļš no iesēta grauda līdz maizes klaipam, no dzīvības radīšanas svētuma līdz dzīvi apliecinošam priekam, ēverģēlībām un trakulībām. Svētki ir solis ceļā uz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem.
"Mēs svinam savas dzīves skaistākos - spēka gadus, jo vidējā paaudze ir tā, uz kuras turas visa Latvijas ēka. Mēs esam spēcīgi, skaisti, vitāli, auglīgi un darbīgi. Dievs mums ir devis maizes zemi, un mēs to novērtējam ar pateicību, godprātīgu darbu un līksmošanos godos. Ar šiem svētkiem mēs apliecinām sevi, savu tautu, savu zemi un darbošanās prieku, mēs apliecinām dejotprieku. Kura tauta dejo, tā dzīvo skaisti," teic koncerta "Dievs man deva maizes zemi" režisore Elīna Apsīte.
"Zemgale ir maizes klēpis. Mēs vienotā dramaturģiskā uzvedumā gribam izstāstīt maizes ceļu - sākot no sēkliņas līdz maizes kukulītim, līdz svētbrīdim pie saimes galda. Cauri visam ir ģimenes vērtības, jo tā ir vidējā paaudze, kura čakli strādā, viņiem jau ir bērni. Tas ir tas brīdis, kad viņi atkal ir atgriezušies dejā. Šī tradīcija ir 21 gadu veca. Mēs skatāmies, ka pirms 21 gada Sauleskalna estrādē satikās 30 deju kolektīvi ar aptuveni 700 dejotājiem, tad mēs redzam, kā šajos gados svētki ir izauguši, kā tie ir kļuvuši par ļoti, ļoti stipru, pamatīgu un noturīgu tradīciju," norāda projekta vadītāja Maruta Alpa.
Koncerta mākslinieciskā vadītāja ir Zanda Mūrniece, režisore - Elīna Apsīte, projekta vadītāja - Maruta Alpa. Deju virsvadītāju godā ir Skaidrīte Andževa, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Santa Laurinoviča, Taiga Ludborža, Zanda Mūrniece, Iveta Pētersone-Lazdāne, Jānis Purviņš, Gunta Raipala un Gunta Skuja.
Vidējās paaudzes dejotāju svētku tradīcija aizsākta 1994.gadā, kad Sauleskalna estrādē tikās 720 dejotāju.
