Latvijā Dziesmu un deju svētki ik pēc pieciem gadiem pieskandina galvaspilsētu vismaz uz nedēļu, bet pie kaimiņiem – igauņiem – svētku maratons ir uz pusi īsāks un ilgst četras dienas. Dziesmu svētku oficiālā atklāšana notiek dienu pirms noslēguma koncerta, bet pirms tam jau notikuši Deju svētku koncerti.
Igaunijas Dziesmu svētku 150. jubilejas reize pulcējusi līdz šim nebijušu dalībnieku skaitu – 47 tūkstošus.
Prieks un sajūsma
Lielākā daļa no viņiem bija sastopami tradicionālajā svētku gājienā. Tajā dalībnieki no Brīvības laukuma līdz gājiena galapunktam – Dziesmu svētku estrādei – mēroja piecus kilometrus. Gājiena dalībnieki priecēja sanākušos ar dziesmām, dejām, bet sanākušie neskopojās ar uzmundrinošiem saukļiem un sveicieniem.
“Tā ir mūsu tautība, sirds, mīlestība, mūsu zeme – Igaunija. Visu šo svētku laiku mēs tikai dejojam, dziedam, priecājamies un pēc tam atkal strādājam. Četrus gadus mācāmies dejas, un pēc tam atkal pēc pieciem gadiem dejojam,” stāsta svētku dalībniece Leili.
“Mani sauc Alo un man ir liels prieks sveikt [..] pašvaldībā – tas ir viss, ko varu pateikt latviski. Paldies no Igaunijas sirds.”
“Tas ir vienreizēji piedalīties svētkos. Man tas ir ļoti personīgi svarīgi, jo mani vecāki dejoja pirms daudziem gadiem, un tagad es arī šeit esmu,” stāsta svētku dalībniece Kili.
“Piedalīties svētkos kaut kādā ziņā ir jautri, man tā ir jauna pieredze. Tas ir forši,” saka svētku dalībnieks Henrijs.
“Mēs visi sanākam kopā, mums ir vienots mērķis – dziedāt un svinēt šos svētkus. Šī vienojošā sajūta ir ļoti būtiska,” saka skatītāja Evelīna.
Lai savām acīm redzētu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto tradīciju, Deivids un Džefs braukuši pāri okeānam. “Apmēram 20 gadus es esmu gribējis atbraukt uz Igaunijas Dziesmu svētkiem, un beidzot šis sapnis ir piepildījies. Šobrīd jūtu, ka man jau ir endorfīnu pārdozēšana, esmu laimīgs. Un, kad nokļūšu estrādē, šīs sajūtas noteikti vēl pastiprināsies,” saka Deivids.
Un Džefs viņam piebalso: “Tas, kas šeit notiek, ir fantastiski. Braucienu uz šejieni mēs bijām plānojuši piecus gadus. Cilvēku noskaņojums un atmosfēra šeit ir vienkārši lieliska.”
Svētkos arī latvieši
Latvijas kolektīvi šajos svētkos nebija pārstāvēti, tomēr mūsu tautiešu dalībnieku rindās netrūkst.
Zem Igaunijas karoga Dziesmu svētkos piedalās arī Gunita Šlara, kura jau gandrīz 10 gadus dzīvo ziemeļu kaimiņzemē. Svētkos viņa piedalās ar Tartu tautas universitātes jaukto kori. Dzimtenē pieredzētos Dziesmu svētkus esot grūti saskaitīt, bet Igaunijā šie ir viņas pirmie.
“Es kādreiz domāju – tad, kad es esmu sēdējusi Rīgā, Lielajā [Mežaparka] estrādē un skatījusies – forši tie diriģenti, kā viņi māk ar visiem tiem dziedātājiem jokoties un kā viņi māk mūs piespiest darīt to vai šito, un citur pasaulē noteikti tā nav.
Īstenībā – Igaunijā ir tieši tas pats, viņi ir tieši tikpat forši, tikai igauniski,” saka Gunita.
Viņa arī zina stāstīt, ka Igaunijā dzied un dejo daudz latviešu: “Latvietis jau visur, vienalga, kur viņš dzīvo, viņš bez dziedāšanas un dejošanas nevar. (..) Vienīgais, kur igauņi no mums atpaliek, ir Jāņi, pārējais – dziedāšanas, dancošanas – viņi ir tādi paši kā mēs. Sajūta man ir tieši tāda pati – tikpat laba kā Latvijā.”
Atšķirībā no mūsu svētkiem ziemeļu kaimiņi Dziesmu svētku atklāšanas koncertā tiek iedegta arī lāpa, kas pirms tam 33 dienās apceļojusi visu valsti. Taču noteikti nevienam vien latvietim svētku atklāšanā par mājām atgādināja programmā iekļautā latviešu tautasdziesma “Rīga dimd”, kas Tallinas Dziesmu svētku estrādē izskanēja latvju mēlē.
